Karstā laikā kukaiņi kož sāpīgāk un brūces dzīst sliktāk

2013. gada 2. jūlijs 00:00

Karstumā viss aug griezdamies, ja vien ir pietiekami daudz mitruma. Tas pats attiecas uz plašo baktēriju saimi, kas apgrūtina dažādu brūču dzīšanu. Ja pavasarī vēsā laikā nav izdevies brūci sadziedēt, karstā laikā tā nepavisam negribēs vilkties ciet, zina teikt Priekules traumpunkta ilggadēja medmāsa Mārīte Kabiņecka. Tāpēc vasara nav lielo operāciju laiks. Tomēr daudz un sīkas brūces var būt pat vairāk kaitinošas nekā viena liela. It sevišķi, ja tās rodas mazu, kaitinošu kukaiņu dēļ.
Iepazīsti kodējus!Vislabākais būtu, ja cilvēks zinātu, kas tieši viņam iekodis un kāda reakcija parasti ir uz to vai citu kukaiņu kodumiem. Aizvadītajos Jāņu svētkos daudzi meklējuši palīdzību, lai izņemtu ērces, bet tikpat labi ērce var būt iekodusi, bet pēc tam nokritusi. Ja nav saņemta pote pret ērču encefalītu, jākonsultējas ar ģimenes ārstu par turpmāko pēc iespējas ātrāk. Pieaugušie var uzsākt remantadīna profilakses kursu – trīs dienas divreiz dienā pa divām 50 mg tabletēm, taču arī par to noteikti jāinformē ģimenes ārsts. Katram vajadzētu zināt, pret ko un kad viņš ir vakcinējies, šiem nolūkiem kalpo potēšanās pase. Tur jābūt atzīmēm arī par tetānusa poti jeb poti pret stinguma krampjiem – tā ir iekļauta kompleksajā bezmaksas vakcīnā pret difteriju, imunitāte saglabājas desmit gadu. Ja reiz ļoti gribas kasīt, tad vismaz ar tīrām rokām un nagiem, pajoko M. Kabiņecka. Tīrība ir galvenais priekšnoteikums, lai pat sīka brūcīte nepārvērstos par strutojošu augoni, jo netīrām roķelēm papildus iekasīta infekcija. Parasti nieze ātri pāriet – līdz ar koduma vietas dezinfekciju, izmantojot kaut ko alkoholu saturošu, vai domu pievēršanu kam citam. Taču var būt lokāla alerģija, kas izraisa piepampumu, apsārtumu, un nieze var saglabāties ilgāku laiku. Līdzīga reakcija var būt uz nātres dzēlieniem, sevišķi, ja pilsētnieks pirmo reizi ar to sastopas. Tad jāpakonsultējas ar ģimenes ārstu, ko lietot papildus, lai mazinātu alerģiskās izpausmes. Kā jau pret visām tūskām vai sasitumiem, apsārtumiem, atvēsinošas būs ceļmallapas un svaigas kāpostu lapas.
Katrs atrod savējo“Katrs jau pats ar laiku atrod savu līdzekli, kas palīdz vislabāk. Var pajautāt aptiekā, kur ir ļoti plašs visādu līdzekļu, tāpat arī pārsēju klāsts,” ieteic M. Kabiņecka. Piemēram, apdegumu, to skaitā latvāņu sulas izraisītu, gadījumā efektīvi esot tīkliņveida pārsēji, kuri piesūcināti ar ārstnieciskām eļļām. Lai mazinātu niezi vai iekaisumu pēc kukaiņu kodumiem, ir gan ziedes, gan geli, gan aerosoli. Lielākoties to sastāvā ir ēteriskās eļļas, mentols, propoliss, kas gādā par atvēsinošu, iekaisumu mazinošu efektu. “Tikko vēl skatījos televīzijas raidījumu “Galileo” – tur kādas četras smēres tika salīdzinātas. Beigās izrādījās, ka parasts sīpols – svaigi pārgriezts un pielikts – palīdz labāk par fenistila gelu,” teic pensionēta farmaceite Māra Ķīvite. Gan jau esot reizes, kad ar sīpolu nav līdzēts, bet der paturēt prātā, ka problēmas rada ne kodums, bet alerģiska reakcija uz to. Tāpēc vajadzētu zināt, vai ir alerģija, konsultēties ar ārstu un pārgājienos, izbraukumos paņemt līdzi arī kādas pretalerģijas zāles. Lai sīkas brūces vai ādas kairinājums nesagādātu problēmas, viņas mājas aptieciņā esot gan vjetnamiešu “zelta zvaigznīte”, gan aerosols “Comsi”, ko ražo ārsts Leopolds Ozoliņš. Tām pielietojums esot plašs, līdz ar to nevajagot daudz specifisku līdzekļu, kuru derīguma termiņiem arvien jāseko līdzi.
Gādāt par ūdeniPraktizējoša ķirurģe, ginekoloģe Ilona Krivenčenko skaidro, ka ne jau tikai dēļ iespējamās sliktās brūžu dzīšanas vasarā netiek plānotas lielas operācijas. Karstā laikā organisms izdala vairāk šķidruma, asinis kļūst “biezākas” un apasiņošana norit ne tik raiti, palielinās slodze sirdij un pieaug trombu veidošanās risks. Ja cilvēks ir mazkustīgs, guļošs pirms operācijas, operācijas laikā un pēc tam, riska momenti salasās vairāki. Ja nepieciešama akūta operācija, neviens to, protams, uz rudeni neatliks, taču lielāka uzmanība tad jāpievērš pacienta sagatavošanai, aprūpei pēc operācijas. Alternatīva var būt laparaskopiskās operācijas, kas ir ar zemāku risku, mazāk traumējošas un pacients ātrāk var atsākt kustēties. Āda ir cilvēka lielākais izvadorgāns, karstā laikā ar lielāku jaudu strādā arī sviedru dziedzeri, tāpēc ūdens noderēs ne tikai dzeršanai, bet arī tīrības uzturēšanai – tīra āda labāk elpo, un tai ir vieglāk pašai cīnīties ar dažādām infekcijām. Jāņem vērā! Tiklīdz iegūta brūce, lai arī sīka, to apstrādā (tīra, dezinficē, pārsien), lieki nekavējoties. Nevajadzētu turpināt ravēt ar pārgrieztu pirkstu. Ja iespējams, operācijas labāk plānot pavasarī, rudenī vai ziemā, ne vasaras karstumā. Tas neattiecas uz laparaskopiskajām operācijām, kam ir zemāka riska pakāpe. Latvāņu sulas brūces ārstē kā apdegumus, vispirms bagātīgi noskalojot ar aukstu ūdeni. Lai labāk dzītu brūces, to skaitā pēc zoba izraušanas, jāizvairās no alus un vīna dzeršanas, kā arī cukura, saldumu lietošanas. Ēteriskās eļļas palīdz arī profilaksei, lai atbaidītu kukaiņus. Var izlīdzēties ar sabrucinātām piparmētru lapām. Kukaiņiem nepatīkot arī samtenes vai kliņģerītes.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Karstā laikā kukaiņi kož sāpīgāk un brūces dzīst sliktāk

Kategorijas