Siena pļavā jāķer laiks

2013. gada 4. jūlijs 00:00

Laukos ir sācies siena laiks. Pavasara pusē daži laika vērotāji gan brīdināja, ka jūlijs būs diezgan lietains, tādēļ siena vācējiem pļavā nāksies saspringt.

To ievērojis arī Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Dālderi” jaunais saimnieks Elgars Mežulis, tādēļ, tiklīdz saule ilgāk kavējas pie debesīm, steidzas uz pļavu. Laika nav daudz, jo sienu jāpalīdz sagatavot arī kaimiņiem, kuriem nav traktora.
Dabas kaprīzes sadārdzina sienuDaba kļuvusi kaprīza, tādēļ jāizmanto katra saulaināka stunda. “Šogad siena laiks ir neprognozējams. Tiklīdz nopļauju zāli, domājot - nu tai būs laiks pažūt, tā lietus mākonis klāt un pļāvumu saslapina. Mazāk jāuztraucas tiem, kuri nolēmuši lopbarībai ražot tikai skābbarību un skābsienu. Tad tas process notiek ātrāk. Taču es uzskatu, ka mājlopi ziemā bez siena nedrīkst palikt,” saka E. Mežulis. Niķīgs laiks, kad saule mijas ar lietu, sienu padara dārgāku, jo palielinās izmaksas. “Pareizi un ekonomiski būtu pļāvumu vienreiz savālot un uzārdīt, taču, ja uznāk lietus, tad tas jādara vēlreiz. Tā kā degviela ir ļoti dārga, tad izmaksu kāpums nav mazs,” skaidro Elgars. Viņš gan piebilst, ka zemes kopējiem degviela bez akcīzes nodokļa ir jūtams atbalsts, arī platību tiešo maksājumu lielums vismaz pašreizējā situācijā ir pieņemams, lai varētu turpināt saimniekošanu.Daudzkārt ir dzirdēts, ka mūsdienās uzsākt saimniekošanu laukos ir ļoti grūti, taču Elgars tieši to ir izdarījis. Jāatzīst gan, ka gluži no nulles viņš nav sācis. “Saimniekoju salīdzinoši nesen. Savā pārziņā esmu pārņēmis vectēva Jāņa saimniecību un mantojumā ieguvis arī traktoru. Tādēļ man tas ganāmpulks vēl ir paknaps – tikai trīs gaļas liellopi. Pats to uzskatu par sākumu, jo ir doma perspektīvā palielināt šo mājlopu skaitu. Daudzi sākuši ar divām trim govīm. Līdztekus lopkopībai saimniecībā audzēju arī graudus. Nezinu gan, cik daudz liellopu vēl varēšu atļauties turēt, jo šaipusē brīvu zemju tikpat kā vairs nav. Visapkārt atrodas lielo saimnieku lauki, un nav nemaz tik vienkārši kaut kur iespiesties. “Dālderiem” ir 20 hektāru un apmēram tikpat lielu platību vēl nomāju. Taču jācer un jātic, ka attiecīgajā laikā viss būs un viss izdosies,” saka E. Mežulis. Arī laika kaprīzes siena laikā jaunais saimnieks uztver kā izaicinājumu. “Turīgiem lielsaimniekiem ārdīt pļāvumu pāris reižu vairāk nav liela problēma. Man ir jāķer īstais laiks, lai darbs iznāktu lētāks,” saka Elgars. Viņš atklāj, ka saimniecībā vēl saglabājies arī pērnā gada vākums.
Bez sadarbības neiztiktSaimnieks cenšoties sienu savākt vairāk, lai vajadzības gadījumā kādam varētu pārdot. Vēl pastāv tāda lieta kā savstarpēja izpalīdzēšana, kas ir labs atspaids, it īpaši nelielām saimniecībām, kuru īpašniekiem ne vienmēr ir nepieciešamā tehnika. “Ja jau dzīvosim tikai katrs par sevi un cits pie cita neiesim sarunāt, kā to vai citu darbu izdarīt, tad nevienam nekas īsti nesanāks,” spriež saimnieks. Elgars piebilst, ka atdeve no gaļas liellopu audzēšanas parādās ilgtermiņā. Tādā ziņā piena lopkopība ir izdevīgāka, jo par pienu pārstrādātāji maksā regulāri. Taču gaļas liellopi saimnieku “nepiesien” pie mājas, un tas ļauj darīt arī kaut ko citu ārpus saimniecības. Tādēļ puisis izšķīries par šādu variantu. Taču šajās dienās jāķer laiks. Un tieši mūsu satikšanās reizē saimnieks to ir noķēris. “Vēl saule silda, bet siena vāli jau krietni pažuvuši. Tagad atliek tikai traktoram piekabināt presi un visu sapresēt,” saka E. Mežulis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Siena pļavā jāķer laiks

Kategorijas