Tuvāk dabai tepat Ziemeļvidzemē

2013. gada 5. jūlijs 00:00

1268

Kurš gan nav sapņojis nokļūt trauksmainajā Ņujorkā, kontrastainajā Āfrikā, debešķīgajās Kanāriju salās vai eksotiskajā Taizemē? Tomēr Vidzemes plānošanas reģions un laikraksts „Ziemeļlatvija” iesaka doties tuvāk dabai tepat Ziemeļvidzemē. Šī vasara lutina ar sauli, tāpēc ir īstais laiks arī sevi palutināt, ļaujoties jauniem iespaidiem un emocijām.Zināms, ka Vidzemes senās svētvietas ir svarīga kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa, kas kopā ar citiem tūrisma objektiem padara reģionu pievilcīgāku. Tomēr sabiedrībā ir izzudušas zināšanas par to atrašanās vietām, kas lielākoties ir dabas objekti, kā arī svētvietu nozīme mūsu senču dzīvē.Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti kopā ar gidiem, tūrisma informācijas centru speciālistiem un vēl citiem kompetentiem cilvēkiem apzināja interesantākās dabas svētvietas Ziemeļvidzemē. Viena no šādām svētvietām ir leģendām apvītais Zilaiskalns, kas, kā izrādās, tiek uzskatīta arī par vienu no leģendārākajām vietām Latvijā. Tas atrodas Valmieras pusē, Kocēnu novadā. Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis” Zilaiskalns attēlots kā visas tautas sanāksmju vieta, citur tas tiek dēvēts arī kā raganu pulcēšanās vieta. Kopumā to var aplūkot no četriem dažādiem veidiem, un kalna popularitāte ir saglabājusies joprojām.Braucot ar automašīnu, padsmit minūšu attālumā no Zilākalna atrodas Daviņu akmens (Bērzaines pagastā), kas ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Akmens ir ievērojams ar tā virspusē izveidotiem 19 noapaļotiem konusveida dobumiņiem, kādi raksturīgi Ziemeļeiropā izplatītajiem kultakmeņiem. Uzskata, ka pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras pie šiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli. Ir dzirdēti arī citi nostāsti, kas šīs vietas apskati padara vēl interesantāku.Esot Valmieras pusē, ir vērts iepazīt Burtnieku – Latvijā ceturto lielāko ezeru, kura izcelsmes daudzveidība aprakstīta latviešu mitoloģijā un folklorā. Ezera austrumu krastā atrodas liegums „Burtnieku ezera pļavas”, bet ziemeļaustrumu krastā – viena no senākajām akmens laikmeta apmetnēm visā valstī – Riņņukalna apmetne.Lai vēl vairāk izdotos aizbēgt no pilsētas trokšņa un steigas, iesakām paviesoties Burtnieku novada Ēveles pagastā esošajās lauku mājās „Ķempēni”. Tās saimnieks piedāvā no ekoloģiski tīras, saimniecībā izaudzētas produkcijas gatavotas garšīgas maltītes. Baudot jēra gaļas zupu vai sašliku, ar lielu aizrautību var klausīties saimnieka stāstos. To viņam ir daudz – gan nopietnāki, gan humora pilni, jo kas tikai „Ķempēnos” nav piedzīvots! Kad gardi paēsts un pasmiets, dodamies uz Trikātas pagasta Atpiļu sētu, kas pieder zemnieku saimniecības „Irbītes” īpašniekam Rihardam Circenim. Viņš jau vairāk nekā desmit gadus atjauno un uztur svētvietu. Kulta akmens, akmeņu krāvumi, debess un zemes akmeņu salikumi, dīķis un senais ozols redzams kā viens veselums.Dodoties atpakaļ uz Valmieras pusi, Valmieras pagastā var apskatīt Sīmanēnu svētozolu, kas pašlaik ieņem pirmo vietu starp Latvijas visvairāk daudzinātajiem svētozoliem. Tā nepilnas dienas laikā pabūts gana daudz svētvietās, galvā uzburot ainas, kā savulaik dzīvojuši mūsu senči un ko viņi uzskatījuši par vērtībām. Tāpēc vakara noslēgumā izvēlamies mazu muižas alus darītavu pie Valmieras – „Valmiermuižas alus”. Tur ir iespēja sajust senās Valmiermuižas viesmīlības tradīcijas. Jaunā brūža saimnieki aicina ikvienu iepazīt muižas apkārtni un alus darītavu. Tā ir laba iespēja uzzināt, kā top alus, kā pa muižkungu modei to degustēt un kādus ēdienus kopā ar alu baudīt vislabāk.Nelielajā, toties jauniem atklājumiem pilnajā ekskursijā emocijas bagātināja gids Andris Klepers. Viņa stāstītais nepaslīd garām ausīm, jo novadniekam piemīt laba humora izjūta un spēja stāstīt izjusti.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tuvāk dabai tepat Ziemeļvidzemē

Kategorijas