Biezums ir pamatīgā darbā

2013. gada 5. jūlijs 00:00

469

Sarma un Ritvars Krūmiņi saimnieko Vijciema pagasta zemnieku saimniecībā “Ezerciemi”. Saimniecība dibināta 1996. gadā, kad darbošanos uzsāka tā saucamie Breša zemnieki. Iesākumā bija “Jaunupītes” ar 17 hektāriem zemes. Pēc tam no vectēva tika mantoti 24 hektāri Zvārtavas pagastā. Tagad ģimenes īpašumā ir vairāk par 200 hektāriem. Sarma savulaik strādājusi telefonu centrālē, bet Ritvars Valkas SCO vairāk nekā 10 gadus nostrādāja par šoferi. Abi ar bērniem dzīvoja kopmītnē vienā istabiņā Domes bulvārī. Tā patiesībā bija guļvieta ar virtuvi. Iebraucēji no Krievijas saņēma dzīvokļus, taču vietējiem nekā. Pēc Ritvara tēva nāves Krūmiņi pārcēlās uz nelielo mājiņu Vijciemā. Tagad šī ir liela divstāvu māja, kur vietas pietiek visiem. Par saimnieku drošību rūpējas rotveilers Barons. Agrāk mājās bieži iegriezās latu prasītāji. Pēc suņa iegādāšanās neaicināti viesi vairs nenāk.
Persiju nomaina RadžaKrūmiņu ģimene audzēja labību, veiksmīgi nopirka mežu, ar kura ienākumiem izdevās pacelties augšup. Pēc tam ģimene aprūpēja astoņas slaucamas govis, taču drīz secināja, ka tas nav īstais darba lauciņš. Īstais izrādījās gaļas lopu audzēšana. Vispirms izdevās iekļūt kādā amerikāņu projektā, kur bija iespējams bez maksas dabūt grūsnu gaļas teli ar nosacījumu, ka piedzimusī telīte jāatdod kādam citam. “Mēs to atdevām dēla saimniecībai. Tā arī sākās mūsu saimniekošana ar gaļas lopiem. Pamazām piepirkām citus gaļas lopiņus, un tagad kopjami 28,” smaida saimniece Sarma. Iesākumā saimniecībā bija vaislas bullis. Pēc sešiem gadiem tas nomainīts pret citu, jo nedrīkst būt attiecības asinsradinieku starpā. Krūmiņu pirmais bullis bija pusotru tonnu smags skaistulis Persijs, bet jauno, tikai gadu veco sauc par Radžu. Buļļi ir jāsargā, par viņa veselību jārūpējas. Krūmiņi nepieļauj domu, ka varētu atļaut apsēklot kaimiņu govi. Tas lopiņu drošības dēļ. Ritvars smej, ka šie mājdzīvnieki pie pēcnācējiem prot tikt tik nemanāmi, ka ne reizi nav redzēts teliņa ieņemšanas brīdis.
Gaļu pārdod ŠveicēSaimniecībā galvenais konsultants ir lopkopības speciālists Dainis Rungulis. Tagad viņš Baltijas valstīs ir atbildīgs par projekta “Baltic Grassland-Beaf” īstenošanu. Tas ir saistīts ar Šveices firmu “Vianko AG”. Tā Baltijas valstīs meklē zemniekus, kuru saimniecībās var audzēt ekoloģiski tīrus gaļas lopus un iesaistīties šajā projektā.Pērn firmas pārstāvji bija “Ezerciemos”. “Viņiem patika tas, ka mums ir lekna zāle un dabīgās ganības. Mēs nedrīkstam lopus barot ar pirktu spēkbarību. Paši audzējam un maļam graudus. Šos miltus varam izmantot. Arī skābsienu ražojam paši. Visam jābūt ekoloģiski tīram. Agrāk mūsu produkciju iepirka turki un vācieši. Šveicieši maksā par 10 procentiem vairāk,” stāsta saimniece. Turki Latvijā audzētos lopus vairs nepērk, jo viņiem atņemtas lielās valsts subsīdijas.
Bullīšus dzirdina ar aluPirms Jāņiem Krūmiņi piedalījās mācību seminārā Sānē, Igaunijā. Tur bija nokauts un dažādos veidos pagatavots sešu mēnešu vecs bullēns. Pavārs demonstrēja visu, ko no šīs gaļas var pagatavot. “Tik garšīgu gaļu nekad agrāk nebiju ēdis. Mēs nezinām, kāda ir labas kvalitātes gaļa un neprotam to izmantot. Paši audzējam, taču savām vajadzībām nekaujam. Viss tiek eksportēts. Gaļa ir izcila, neticami sulīga. Baudījām steiku, cepeti. Pirmo reizi ēdām jēlu liellopa gaļu, tartaru,” atceras Ritvars. Sarma piebilst, ka Latvijā liellopu audzētāji baidās no taukiem. Šveicē uzskata, ka, jo treknāks lopiņš, jo labāka gaļa. Jūlijā divu dienu seminārs paredzēts Lietuvā, bet no 31. augusta līdz 9. septembrim Krūmiņi mācīsies Šveicē. Tur audzē arī īpašas šķirnes bullīšus, kurus baro ar alu. Bagātie cilvēki šo gaļu pērk par 600 eiro kilogramā.Ritvars sūkstās, ka no valsts nav pietiekama atbalsta. Piemēram, pērn varēja izmantot tikai 300 litrus subsidētās degvielas. Visi nodokļi tiek samaksāti, turklāt ģimene nav tā saucamie dīvānu zemnieki.
Ganāmpulks apciemo saimnieciGaļas lopiņus audzē, līdz tie sasniedz 500 kilogramus. Atkarībā no šķirnes tas notiek gada vai pusotra laikā. Krūmiņu ģimene cenšas, lai visi būtu Sīmentāles šķirnes liellopi. Gan iepriekšējais, gan jaunais bullis ir šīs šķirnes, taču mammas bullēni bijuši vairāku šķirņu. Sarma pazīst un zina vārdu katram saimniecības lopiņam. Kad viņa bija apslimusi un ganības apbraukāja Ritvars ar kvadraciklu, trešajā dienā ganāmpulks neierastā laikā devās apraudzīt saimnieci. Ļoti mīļi.Šīs govis nav jāslauc, visu apēd teliņi. Viņi kopā ar mammām dzīvo astoņus mēnešus. Gotiņa līdz nākamajai atnešanās reizei var atpūsties. Pašu vajadzībām piens tiek iegādāts no kaimiņiem. Ģimene ir pieredzējusi laiku, kad kopa slaucamās govis, bet pienotava nevarēja samaksāt. Lai pabarotu bērnus, ģimenes galva strādāja mežā.Gaļas lopu audzēšanas galvenā prasība ir regularitāte. Noteiktā laikā jāpaēdina un jāpadzirdina. Ritvars smej, ka ar lopiņiem ir tāpat kā ar vīriešiem – ja laikus un garšīgi paēduši, tad ir apmierināti.
Lielākie kaitnieki – staltbriežiRitvars pārliecinājies, ka iznomātu zemi apstrādāt ir problemātiski. Viņam gadījies, ka iznomātājs, redzot, ka nomniekam veicas, pēc pāris gadiem izdomā, ka strādāšot pats. Nākamajā gadā viss ir aizaudzis. “Mani dažkārt ir saukuši par biezo. Mans biezums ir pamatīgā darbā. Jo vairāk strādāju, jo biezāks kļūstu,” smej Ritvars. Viņu uztrauc, ka Latvijas zemi izpērk ārzemnieki. Vijciemu gan tas nav īpaši skāris.Liela rūpe ir meža zvēru nodarītais kaitējums. Staltbrieži ļoti posta mežu. Ziemā apgrauž jaunos kociņus. Visur, kur ir skābsiena ruļļi, tos apgrauž. Kādu rītu pagalmā Ritvars saskaitījis 47 briežus. Licenču šaušanai ir ļoti maz. Staltbriežu savairojies pārlieku daudz. Ar mežacūkām ir vienkāršāk. Tām garšo ne tikai labība un kartupeļi, bet arī svaigais āboliņš. Saimnieks naktī sargā savus laukus, licenču šaušanai ir pietiekami daudz. Ritvars sezonā nošauj četras vai piecas cūkas.
Bankas izput, mežs paliekRitvaram daudz laika prasa meža darbi. Ieņēmumi par nocirsto tiek ieguldīti saimniecības attīstībai. Bankas izput, taču mežs paliek. Tā ir stabila vērtība. Pagaidām nekas īpašs ar lopiņiem nav nopelnīts, taču ir cerības. Krūmiņi savu ganāmpulku plāno palielināt līdz pusotram simtam. Tam vajadzīgs daudz laika un darba.Ģimenē pavisam ir četri bērni, taču Vijciemā kopā ar mammu un tēti dzīvo meita Ieva, kas nākamajā mācību gadā būs 9. klasē, un jaunākais dēls Artūrs ar ģimeni. Savukārt Mārtiņš strādā Valkā. Vecākais dēls Jānis jau padsmit gadu dzīvojis vairākās Eiropas valstīs. Pašlaik viņš strādā Norvēģijā. Tēvs domā, ka pie vainas ir smagais darbs Latvijā. Tieši pirms Jāņiem visa ģimene bija iesaistīta kāzu gatavošanā, jo Mārtiņš ar Danu bija izlēmis 13 gadus ilgušo civillaulību noformēt juridiski. Kāzas notika Vijciema baznīcā, bet svētku mielasts - tikko iegādātā milzu teltī mājas pagalmā.
Stārķu māja kļūst lielākaSarmas un Ritvara lielākais vaļasprieks ir ceļošana. Agrāk reizi gadā ziemas mēnešos abi izbrauca ārpus Latvijas. Tagad sanāk ik pārgadu. Ceļošana notiek kompānijā, kuru vada Velga Graumane. Labas atmiņas palikušas par tālo Taizemi, kur būts divas reizes.Pie ģimenes mājas elektrības staba galā skatāma milzu stārķa ligzda. Tā sākta būvēt 1991. gadā, kad Krūmiņu ģimene te ieradās uz palikšanu. Elektriķi brīnās par šo milzu ligzdu. Tā nekad nav nokritusi un gluži kā dzīvojamā ēka lejā kļuvusi aizvien lielāka un lielāka. Stārķi savu pirmo bērnu izperināja 1998. gadā, kad Krūmiņiem piedzima meita Ieva. Stārķu ģimenē papildinājums bija arī pērn, kad Artūra ģimenē piedzima dēls Roberts. Zīmīga sakritība.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Biezums ir pamatīgā darbā

Kategorijas