Rūp tūrisma attīstība

2013. gada 9. jūlijs 00:00

356

Smiltenes novads allaž lepojies ar labām sporta un kultūras tradīcijām, taču šovasar internetā lielu interesi izraisījusi fotogrāfija, kurā no putna lidojuma redzams ezers kā Latvijas kontūra. Tāpēc “Ziemeļlatvija” devās uz Smiltenes novada Tūrisma informācijas centru, lai noskaidrotu, ar ko varam lepoties, domājot par tūrisma attīstību.

“Apzināmies, ka neesam tūristiem tāds galamērķis kā Sigulda, Līgatne, Valmiera. Esam mazpilsēta ar atsevišķiem tūrisma piesaistes objektiem, taču mums ir ar ko lepoties. Smiltenes novads pats par sevi ir zaļš un bagāts ar dabas daudzveidību. Tā arī sevi pozicionējam, kā latviskāko un zaļāko vietu pasaulē,” saka Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Sanda Veismane.
Veido labu sadarbībuS. Veismane zina stāstīt, ka pēdējo gadu laikā ir novērojama tūrisma attīstība Smiltenes novadā. Tā nenotiek straujiem soļiem, taču ir. “Tūrisma informācijas centrs sadarbojas ar vietējiem uzņēmējiem, veido kopīgus iespiedmateriālus. Jau divus gadus ar savu Smiltenes novada stendu piedalāmies plašākajā tūrisma izstādē Baltijā “Balttour”. Protams, mums ir bijusi iespēja startēt kopā ar Vidzemes tūrisma asociāciju, taču esam sapratuši – lai Latvijas tūristiem radītu priekšstatu par to, kāds tad īsti ir mūsu novads, ar ko izceļamies un lepojamies, jābūt pašiem par sevi,” stāsta TIC vadītāja. Novads ir atpazīstams gan ar savu simbolu rudzupuķi, gan dabas daudzveidību, gan arī uzņēmējiem.
Iznes novada vārduNovadā lepojas ar tūrisma uzņēmējiem, kuri saimnieko paši par sevi. Ar savu neatlaidību, idejām, mārketinga aktivitātēm viņi Smiltenes vārdu nes ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. S. Veismane uzslavē trīs lielākos tūrisma uzņēmējus, kas visvairāk veicinājuši tūrisma attīstību un novada atpazīstamību pēdējo gadu laikā.“Vispirms jau tās ir lauku mājas “Donas” Blomes pagastā. Paldies to saimniecei Ilzei Briedei, ka viņa ir tik aktīva un enerģiska, ka pati redz to īsto ceļu, pa kuru doties ne tikai tūrisma attīstībā, bet arī senču mantojuma saglabāšanā. Viņa ir arī tas cilvēks, kurš šogad saņēma kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Tas ir apsveicami, jo “Donu” rosību ir pamanījuši un novērtējuši cilvēki no malas,” lepna par darbīgiem un čakliem cilvēkiem ir TIC vadītāja.Tāpat viņa uzslavē Aigaru un Dailu Šmuklānus, kuri Grundzāles pagastā pļavu plašumos un ūdens ielokos izveidojuši atpūtas un sporta kompleksu “Trīssaliņas”. Arī Evitu Jākobsoni un Gunti Lauciņu, kuri Launkalnes pagastā izveidojuši un attīstījuši atpūtas vietu “Ezerlejas”.Trīs iepriekšminētās vietas esot stabilas un uz attīstību vērstas vietas, kas ik gadu patīkami pārsteidz tūristus ar dažādiem jauninājumiem.
Nedaudz virs zemesJau divus gadus tūristi izmanto iespēju pacelties virs Smiltenes un baudīt tās skaistumu no putna lidojuma, kas ir iespējams, pateicoties Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašniekam Ivaram Ādamsonam. Viņš 2011. gadā privāti iegādājās nelielu lidmašīnu.S. Veismane stāsta, ka šo aktīvās atpūtas iespēju biežāk izmantojot novada ļaudis. Esot pat izveidots īsais maršruts debesīs, jo daudzi vēlas redzēt mazo, bet vienlaikus unikālo ezeriņu netālu no Niedrāja. Viens no sešiem meža ezeriem Salainis ir unikāls ar savu formu – Latvijas kontūru. Ne viens vien to vēlas iemūžināt fotogrāfijās. Internetā ceļo attēli, kurās redzams Salainis, kāds pat pielicis parakstu ar vārdiem – Latvijā ir Smiltene, Smiltenē ir Latvija. “Ļoti trāpīgi pateikts! Arī mums ir ezera fotogrāfija, kuru izmantosim, izgatavojot suvenīrus un pastkartes,” atklāj TIC vadītāja.
Jānāk, jārunā, jāskatāsPēdējā gada laikā Smiltenes novada TIC ne vien domā un rada novadam raksturīgus suvenīrus, ieguvis savām telpām otro elpu, bet arī rūpējas par to, lai smiltenieši, pilsētas viesi un ikviens tūrists būtu informēts par aktuālāko tūrismā. S. Veismane tuvākās apkārtnes ļaudis pēc informācijas par tūrisma aktualitātēm aicina vērsties TIC vai zvanīt uz 64707575, 26428336. Savukārt citviet Latvijā dzīvojošajiem visērtākais veids, kā saņemt informāciju, ir apmeklēt smiltene.lv, kur sadaļā Tūrisms ir pieejami maršruti, apskates objekti, izsmeļoši drukātie materiāli un vēl daudz citas noderīgas informācijas ceļotājiem.VIEDOKĻIPēc kā kāro tūristi?Daila Šmulāne, atpūtas un sporta kompleksa “Trīssaliņas” saimniece:- Esam novērojuši, ka cilvēkiem patīk sakoptība, kopējā ainava un tas, ka jebkura kompānija var netraucēti atpūsties. Bieži dzirdam mūsu klientus sakām – jums pie visa ir piedomāts! Visbiežāk mūsu klienti ir ģimenes ar bērniem, jo iecienīta ir gan dabas taka, gan citas aktivitātes mazajiem, pārīši brauc izbaudīt romantiku, bet uzņēmēji – rīkot sporta spēles saviem darbiniekiem. Pagājušajā gadā pie mums notika kristības, bet arvien vairāk ir tādu, kuri šeit precas. Pagājušajā nedēļā “Trīssaliņās” bija divas laulību ceremonijas. Viens no pāriem salaulājās dīķa vidū uz kuģīša. Šovasar gaidāmas vēl vairākas kāzas.
Ilze Briede, lauku mājas “Donas” saimniece:- Šovasar mūsu aktualitāte ir kultūrvēsturiskais mantojums tūrismā. Sadarbojoties ar “Valmiermuižu”, esam izveidojuši kustību gardumuti.lv un rīkojam gardēžu tūres pa Vidzemi, pēc kā patiesībā arī alkst cilvēki. Viņi ir noguruši no visa smalkā, aizjūras ēdieniem, tāpēc novērtē un pat ir patīkami pārsteigti par latviešu ēdieniem, kas gatavoti pēc sentēvu metodēm. Jā, cilvēki atgriežas pie latviskā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rūp tūrisma attīstība

Kategorijas