Pusaudze no Ērģemes spriež par dzīvi un cilvēkiem

2011. gada 20. februāris 18:26

2465

Pusaudze no Ērģemes spriež par dzīvi un cilvēkiem

Otrdienas rītā redakcijas durvis klusi un kautrīgi vēra Ērģemes pamatskolas 8. klases skolniece Santa Ādamsone, lai kļūtu par ēnu vienam no žurnālistiem. Ar pirmo uzdevumu - aprakstu par skolas dzīvi - meitene tika galā godam, izpelnoties atzinību un drošinājumu sasniegt savu mērķi - kļūt par labu žurnālisti.

Santai piemīt īpašības, kas nepieciešamas šai profesijai - apķērība, labsirdība, spēja nepiespiesti komunicēt ar svešiem cilvēkiem, vēlme tikties ar interesantiem cilvēkiem un prasme aizrautīgi stāstīt par pavisam ikdienišķām lietām. Meitene tik interesanti stāstīja par savu skolu, māju un kaimiņiem Ērģemes pagasta Omuļos, ka nolēmām par to uzrakstīt arī "Ziemeļlatvijā".

Sadzīves lietas nokārtot ir vieglāk

Santa ar jaunāko brālīti un vecākiem dzīvo Ērģemes pagasta Omuļos - apdzīvotā vietā, kas atrodas diezgan patālu no pagasta centra, bet pavisam tuvu Latvijas - Igaunijas robežai. Meitene atceras, ka dzīvesvietā bijis arī veikaliņš, bet tagad ikdienā nepieciešamās preces var nopirkt tikai autoveikalā vai arī Ērģemē.

Skolniece novērojusi, ka Ērģemes veikalā preču cenas esot augstākas, nekā Valkā vai Valmierā. Santas ģimenei sadzīves lietas esot nokārtot vieglāk, jo tētis strādā Valmierā un viņiem pašiem ir savs auto. Gadījumā, ja skolai vajadzīgas kādas lietas, tad varot arī, piemēram, pēc burtnīcas aizskriet uz Ērģemes pastu, bet ja nepieciešami lielāki pirkumi, tad jābrauc iepirkties uz Valku.

Santa nekaunas, ka viņa drēbes pērk arī humpaļos. Viņa ar draudzenēm nospriedusi, ka tur iepirkties ir pat labāk, jo var atrast stilīgu apģērbu. Ērģemē gan līdz pavasarim veikals, kur varēja iegādāties lietoto apģērbu, ir slēgts, jo biezās sniega kārtas dēļ tur nevarot iekļūt.

Draudzējas ar kaimiņiem

"Omuļos ir daudz māju, bet daudzi lepni kļuvuši un pārvākušies dzīvot uz pilsētu," spriež meitene.

Omuļos vienīgā sabiedriskā iestāde ir nelielā bibliotēka, un Santa tās vadītāju Valvi Āboliņu mīļi dēvē par Valvīti. Santa pēc dabas ir labsirdīga, izpalīdzīga un draudzīga meitene. Par to liecina arī viņas labās attiecības ar kaimiņtanti Mārīti Vaļģi. Meitene kaimiņienei mēdzot aizskriet palīgā, piemēram, nomazgāt traukus, vasarā dārzā izravēt kādu vagu vai no kartupeļu lakstiem nolasīt Kolorado vaboles.

"Man ar kaimiņieni ir interesanti, jo viņa ir jautra. Lai gan viņa ir jau gados, bet vēl brauc ar kvadraciklu. Kaimiņiene ir labākā draudzene manai omītei, tāpēc ar kvadraciklu brauc pie mums ciemos. Tas izskatās diezgan smieklīgi, bet forši," stāsta Santa.

Ādamsonu ģimene dzīvo lielā mājā, kurā vienu spārnu aizņēmuši viņi, bet otrajā dzīvo vecvecāki. Ģimenei ir vairāki dārzi, kūtī - lopi. Santas vecmāmiņa tur gotiņu. Santa mēdzot dīkt, lai viņai iemāca slaukt govi, bet vēl neesot nācies to darīt. Meitene visus lauku darbus uzņem kā pašsaprotamu lietu, tāpēc nemēdz protestēt, ja vasaras brīvlaikā ir jāstrādā.

Skolniece ir aktīva arī skolas mazpulka dalībniece, tāpēc savā dārzā audzējusi gan galda bietes, gan kartupeļus. Drīz skolā pateikšot, kas jāaudzē šopavasar. Pagājušajā gadā skolniece audzēja kartupeļus un to raža esot padevusies varen laba. Rudenī tos novācot un sašķirojot, meitene ieguvusi arī sēklas materiālu, no kura izaugusi vēl lielāka raža, nekā iepriekšējā. Kartupeļu šķirni Santa gan esot piemirsusi.

Lai nopelnītu kabatas naudu, meitene uz mežu iet ogot un sēņot. Ja paveicas un meitenei nav slinkums, kādreiz var nopelnīt tīri labi. Brīvo laiku Santa mēdz arī pavadīt pie datora vai lasot presi. Viņa atklāj, ka ir "Ziemeļlatvijas" fane un savu dzīvi vairs nevar iedomāties bez vietējā laikraksta. Jāteic, Santas ģimene ir viena no retajām laukos, kas joprojām var atļauties abonēt preses izdevumus. Viņi lasa ne vien vietējo laikrakstu, bet arī "Latvijas Avīzi" un "Rīgas Viļņus". Santa uzskata, ka viņu dzīve laukos ir mūsdienīga, kā piemēru minot, ka viņiem mājās ir pieejams arī internets.

Uztraucas par nākotni

Santa ir iemanījusies saorganizēt savu lauku dzīvi tā, lai varētu apmeklēt skolas pasākumus, kas nereti beidzas vēlu vakaros. Gadījumā, ja pasākums beidzas vēlāk, tad meitene nakšņo Ērģemē pie radiniekiem vai mammas draudzenes.

"Sākumā bija uztraukums, nezināju, kā lai atrisina šo situāciju, bet ar laiku pieradu un iemācījos rast izeju," atklāj skolniece.

Reizēm ģimene esot domājusi par pārcelšanos uz pilsētu, bet Santa nespēj iedomāties, kā tas būtu? Meitene atklāti pasaka, ka nevar iztēloties dzīvi pilsētā. Pēc skolas absolvēšanas viņai nāksies mācīties kādā vidusskolā, bet Valka tā visticamāk nebūšot. Iespējams, ka Santa mācības turpinās Valmieras Valsts ģimnāzijā. Uz jautājumu, kāpēc Valmierā, nevis Valkā, meitene atklāj, ka viņa vēlas iepazīt jaunus cilvēkus un jaunas vietas.

"Iespējams, tā man ir kāda slimība, ka negribu mācīties Valkā. Pārāk daudz es te visu zinu," attaisnojas Santa. Meitene visu laiku uztraucoties arī par to, ko darīs tālāk pēc vidusskolas beigšanas. Iemesli esot vairāki, piemēram, vai viņai studijas neapniks, tāpēc būs jāsāk viss no jauna. Santas galvu aizņem pieaugušo domas par nākotni un dzīvi, un lielu atbalstu viņai sniedzot vecāki.

Kā viena liela ģimene

Lai pārāk nebūtu jāgruzās par nākotni, skolniece iesaistījusies visos skolas pulciņos. Meitene nosauc virkni pulciņu, kuros viņa nodarbina sevi. Santa dzied, spēlē teātri, izbauda jaunsarga dzīvi, pastiprināti apgūst angļu valodu. Viņa atklāj, ka pirms jaunā mācību gada sākuma un vēl reizi pa reizei uztraukusies par to, vai Ērģemes skolu dēļ mazā skolnieku skaita neslēgs.

Viņai negribētu 9. klasi beigt citā, ne tik mīļā skolā. Santas stāstījumā par skolu jaušams, ka skolniece lepojas ar to. Iespējams, tāpēc, ka viņa pati aktīvi piedalās tās dzīvē - meitene darbojas skolēnu pašpārvaldē, kā arī ir viena no skolas avīzes "Mēs" veidotājām.

Santa stāsta, ka viņi skolā viens otru pazīst. Tas neesot tā, kā lielās skolās, kur viens otru apsmejot. Tāds viņai radies priekšstats par pilsētas skolām.

"Dzīvojam draudzīgi. Reizēm gan dzenam jokus, bet to nav vērts ņemt galvā," secina skolniece. Uz jautājumu, kādas skolniekiem ir attiecības ar bērniem, kas dzīvo Ērģemes bērnu namā, Santa ilgi klusē un tad atklāj, ka ne visai labas un draudzīgas.

"Ai, ar tiem bērnunama bērniem iet traki. Viņiem laikam pietrūkst vecāku uzmanības, tāpēc viņi visu laiku cenšas skolai nodarīt pāri. Nav jau arī ar viņiem par ko runāt," spriež Santa. Viņai neesot pieņemami, ka meitenes uzvedas pārāk bravurīgi un izaicinoši, viņai neesot pieņemami, ka apzināti tiek bojāts skolas inventārs. Meitene pieļauj, ka bērnunama bērni nemaz paši negrib kļūt labāki un piedalīties skolas aktivitātēs, tāpēc citi viņus arī ignorē. Skolniece uzskata, ka skolā viņi esot kā viena ģimene, tāpēc tas uzliek pienākumu tā arī izturēties.

Santa mācās labi un teicami, viņas vidējā atzīme ir nedaudz augstāka par septiņām ballēm. Skolniecei vislabāk patīk ķīmijas, latviešu valodas, matemātikas un sporta stundas. Santa lepojas, ka aizvadītajā mācību gadā viņa un vēl divas meitenes saņēmušas īpašu grāmatu par labām un teicamām sekmēm.

Sarunas nobeigumā ar Santu vienojamies vēl tikties Omuļos. Tad viņa mūs aizvedīšot ciemos pie savas jaukās kaimiņienes. Meitene piebilst, ka lepojas par izdevību ielūkoties redakcijas darbā un guvusi pārliecību, ka noteikti savu sapni par žurnālistiku īstenos arī dzīvē.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pusaudze no Ērģemes spriež par dzīvi un cilvēkiem

Kategorijas