Sedas labā daudz ir izdarīts

2011. gada 19. februāris 08:33

4647

Izpilddirektors divu deputātu kritiku uzskata par tendenciozu

"Ziemeļlatvijā" jau ir bijušas divas (ŠEIT un ŠEIT ) publikācijas par apkures problēmām Sedā, kurās Strenču novada domei daži iedzīvotāji, to skaitā arī domes deputātes Jekaterina Osipova un Jekaterina Jeremejeva pārmet pašvaldībai neieinteresētību par pilsētas problēmām ne tikai saistībā ar apkuri, bet vienaldzīgu attieksmi pret Sedu kopumā.

Tam kategoriski nepiekrīt vairākums novada domes deputātu. Par radušos situāciju laikrakstam vēlreiz savu viedokli vēlējās izteikt arī domes izpilddirektors Aivars Auniņš.

Pārmetumi esot spēle uz vieniem vārtiem

Viņš uzskata, ka pašreizējās situācijas atspoguļojums presē līdzinās spēlei uz vieniem vārtiem.

Pēc viņa vārdiem, daļa pārmetumu nav korekta. "Publikācijās minēts, ka Sedas iedzīvotāji netic domes solījumiem. Tajā pašā laikā to vidū, kuri it kā mūsu solījumiem netic, ir šīs pašas domes deputātes Osipova un Jeremejeva. Kā jau esmu teicis, 2008. gada rudenī pēc pilsētas centrālās katlumājas atgūšanas īpašumā Sedas pilsētas dome par aizņēmumu no valsts kases šajā katlumājā uzstādīja ar akmeņoglēm apkurināmu katlu.

Tā jauda ir divi megavati un tas ēkā ir vienīgais siltuma avots. Pilsētas namu apsildīšanai kopumā ir nepieciešami 3,7 megavati. Ar līdzšinējo katlu, kurinot to ar kvalitatīvām, katlu ražotāju specifikācijā noteiktām oglēm, pilsētai siltumu var nodrošināt, ja gaisa temperatūra nav zemāka par -15 grādiem. Ja ir aukstāks, siltuma temperatūra mājokļos krītas.

Tādēļ 2009. gada rudenī pēc novada izveidošanas sākām domāt, kā nodrošināt vajadzīgo jaudu, nepaaugstinot apkures tarifus. Šī iemesla dēļ uzsākām diezgan ilgu un sarežģītu procesu, lai privātās un publiskās partnerības kārtā Sedas katlumāju nodotu nomā, piesaistot privātos līdzekļus un uzstādītu nepieciešamās jaudas katlus, kuros varētu kurināt kūdru. Tas būtu tikai normāli un saprotami, ja pilsētā, kas atrodas purva malā, par kurināmo izmanto kūdru," skaidro A. Auniņš.

Izvēlēsies privāto partnerību

Izpilddirektors piebilst, ka šo jautājumu pašvaldība risina jau gadu. "Kvalificētu ekonomistu firma no Rīgas saistībā ar apkuri ir izpētījusi visu situāciju Sedā. Ir noskaidrots, ka, uzstādot ar kūdru kurināmu atbilstošas jaudas katlu, siltuma tarifs nepalielināsies.

Ja mēs ieguldītu pašvaldības līdzekļus pārejai uz citu kurināmo, tad neizbēgami maksa palielinātos. Problēma tikai tā, ka šis process ir lēns, jo jāsaņem atzinumi no vairākām ministrijām. Privātās - publiskās partnerības likums nosaka šī procesa secību ar iepirkuma organizēšanu un vairāku līgumu slēgšanu. Tagad esam tiktāl, ka Finanšu ministrijai vēl jāiesniedz precizējumi atbildēm uz trim jautājumiem un tad varēsim rīkoties," stāsta A. Auniņš. Privātais partneris varētu būt akciju sabiedrība "Seda".

Tas nozīmē, ka nākamajā apkures sezonā Sedu jau varētu apsildīt ar kūdru. "Šī iemesla dēļ pašlaik nekādus ieguldījumus katlumājā neveicam, cenšamies iztikt ar jau uzstādīto katlu. Maldīgi ir domāt, ka Sedā neko nedarām. Darām, un daudz jau ir pagūts," apliecina A. Auniņš. Tad arī būs atrisināta paradoksālā situācija, ka pašlaik akciju sabiedrība "Seda" kūdru kā kurināmo ved uz Igauniju un Somiju, bet pašā Sedā namus apsilda ar Sibīrijas akmeņoglēm.

"Mums joprojām nav saprotams, pēc kādiem aprēķiniem iepriekšējā Sedas dome nolēma uzstādīt pašreizējo katlu, turklāt ar nepietiekamu jaudu. Būtu ierīkojuši kaut vai tādu, kurā var kurināt šķeldu. Pašreizējā var izmantot tikai konkrētas markas, speciāli automātiskiem katliem sagatavotas, akmeņogles ar palielinātu siltumspēju. Mēs nevarējām paredzēt, ka apkures sezonas vidū ogļu piegādātājfirma lauzīs līgumu," saka A. Auniņš.

Pašvaldība pēc firmas paziņojuma intensīvi sāka meklēt citus piegādātājus, kuriem būtu vajadzīgās ogles. Dažas kravas ir sagādātas, un tagad situācija uzlabojas. "Tā kā saņēmām vairāku cilvēku sūdzības, sasaucu pilsētā sapulci, kurā situāciju izskaidroju. Daudzi mūs saprata, dīvaini vien tas, ka jau pieminētās deputātes neparko nevēlējās to darīt, turklāt iedzīvotājiem sniedza dezinformāciju, apgalvojot, ka dome neko Sedas labā nedara.

Pērn visa gada garumā pārliecinājām piecu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, izmantot Eiropas Savienības atbalstu, lai nosiltinātu ēkas. Esam panākuši, ka šogad četrās mājās sāksies reāla darbība. Turklāt Sedas pilsētai esam izstrādājuši ūdenssaimniecības attīstības projektu, kura īstenošana sāksies šogad. Tiek izstrādāts projekts par bērnudārza ēkas siltināšanu. Tie visi ir reāli darbi pilsētas labā, un žēl, ka politisku ambīciju dēļ to nevēlas redzēt dažas deputātes, bet uzspiežot savu viedokli iedzīvotājiem, šķeļ sabiedrību," saka A. Auniņš.

Arī "Ziemeļlatvija" vēlējās noskaidrot, kādēļ iepriekšējā pilsētas dome izšķīrusies par namu apsildīšanu ar akmeņoglēm nevis izmantojusi uz vietas iegūstamo kūdru. Kādreizējā domes komunālās saimniecības vadītāja Gunta Ungure skaidro, ka savulaik bijis nodoms kurināt katlu ar kūdru, bet tā piegādāta ļoti nekvalitatīva. "Kūdra bija slapja, sliktas kvalitātes un, kad aizsūtījām kravu atpakaļ, pēc laika uz katlumāju atveda tikpat sliktu. Tad deputāti nobalsoja par akmeņogļu izmantošanu," saka G. Ungure.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sedas labā daudz ir izdarīts

Kategorijas