Nenosaldē degunu! ("Dzīvespriekam" 2011.g. februāris)

2011. gada 20. februāris 07:27

578

Nenosaldē degunu! ("Dzīvespriekam" 2011.g. februāris)

Latvijas ziema brīžam ir svārstīga un neprognozējama kā kaprīza jaunkundze - te salta un dzēlīga, te nāk raudādama. Ja to neņem nopietni, var iedzīvoties pat apsaldējumos.

Nevajag lielu salu, un dažkārt pietiek pat ar dažiem grādiem plusā, lai iedzīvotos nepatikšanās saskarsmē ar aukstumu, pārliecināti speciālisti. «Katrs cilvēks aukstumu izjūt dažādi. Tas var būt atkarīgs no vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Rūdītie joprojām var staigāt salīdzinoši vieglākā apģērbā, kad citi jau velk ārā dūraiņus,» teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Valsts apdegumu centra vadītājs Andrejs Levins.

Tomēr jebkuram jāievēro piesardzība, lai vide, kādā esam spiesti uzturēties vairākus mēnešus gadā, nenodarītu pāri. Jāatceras, ka, neapdomīgi pakļaujot savu ķermeni zemai gaisa temperatūrai, nopietnas veselības problēmas var rasties pat dažu minūšu laikā. Piemēram, apsaldēt pirkstus iespējams, vien runājot pa mobilo tālruni, ja to tur plikā rokā. Tāpēc speciālisti pārliecināti, ka pasargāt no aukstuma, liekām sāpēm un ciešanām spēj savas dienaskārtības savlaicīga plānošana, apstākļu novērtēšana, piemērots apģērbs un saprātīga rīcība.

Izdomāt līdz galamAukstums, ko pastiprina arī vēja ātrums, rada lielu papildu slodzi organismam - tā asinsapgādes sistēmai. «Daudz ātrāk apsaldējumus gūst gados vecāki cilvēki, kuriem lēnākas vielmaiņas dēļ grūtāk uzturēt normālu ķermeņa temperatūru, kā arī aterosklerozes un sirds slimnieki,» min apdegumu centra vadītājs. Viņš piebilst, ka vecākiem jābūt ļoti uzmanīgiem, vedot ārā mazus bērnus. Nevajag daudz, lai aukstums iedzeltu atklātajās ķermeņa daļās - degunā, vaigos, zodā, arī roku un kāju pirkstos. Tāpēc pirms došanās dabā sala laikā būtu svarīgi saprast, cik ilgi paredzēts būt ārā un kas iecerēts.

«Dodoties tālākā slēpojumā vai pastaigā, neaizmirstiet līdzi paņemt uzlādētu mobilo tālruni, aukstā laikā mēdz «saniķoties» arī auto,» iesaka pieredzējis alpīnists Kristaps Liepiņš.

Apģērbs vairākos slāņosPlānojot aktivitātes zemā gaisa temperatūrā, svarīgi pareizi ģērbties. Pieredzējušais alpīnists uzsver, ka apģērbam jābūt siltam, ķermeni nosedzošam, bet salīdzinoši vieglam un brīvam, kas neierobežo kustības: «Tam jāsastāv no vairākiem slāņiem, no kuriem ārējais ir vēju aizturošs, bet iekšējie - biezi un silti. Turklāt apakšējā slānī jāizvairās vilkt kokvilnas apģērbu. Labāk izvēlēties smalkas vilnas, zīda vai īpašu sintētikas materiālu silto veļu. Savukārt apaviem vajadzētu būt ar biezu zoli. Pirkstiem noteikti jābūt brīviem, lai tos varētu kustinot sasildīt.» Rokas ilgāk būs siltas, ja vilksiet dūraiņus, nevis līdzvērtīga materiāla pirkstaiņus. Savukārt cepuri lielā aukstumā iespējams papildināt ar sejas masku.

«Aukstumā bīstams ceļabiedrs ir mitrums. Svīšana papildus apdraud organismu, tāpēc, jūtot, ka esi pārāk cieši saģērbies vai kustībās iesilis līdz svīšanai, labāk kādu apģērba slāni laikus novilkt,» iesaka alpīnists. Savukārt, sajūtot drebēšanu, nekavējoties jārīkojas, lai siltumu atgūtu. Tam noderēs papildu apģērbs, intensīvāka kustēšanās un silts patvērums.

Sasildīties palīdz arī piemērots ēdiens un dzēriens, kas vairo organisma enerģijas rezerves. «Ieteicams ņemt līdzi tādu ēdamo, kas aukstumā nesasalst. Cepumi un žāvēti augļi būs daudz baudāmāki par šokolādi vai ābolu. Ļoti noderēs termoss ar karstu un saldinātu dzērienu.

Nekādā gadījumā nevajadzētu lietot alkoholu, jo tas, lai arī sākotnēji rada siltuma sajūtu, jo paplašina asinsvadus, pēcāk rada gluži pretēju efektu,» stāsta Kristaps. To, ka grādīgie dzērieni aukstumā nodara vien ļaunu, apliecina arī A.Levins. «Visbiežāk ar apsaldējumiem apdegumu centrā nonāk cilvēki, kuri lietojuši alkoholu, uzturējušies ārā un nav pamanījuši ķermeņa atdzišanu,» teic centra vadītājs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nenosaldē degunu! ("Dzīvespriekam" 2011.g. februāris)

Kategorijas