Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ar āliņģī rastu drosmi ("Dzīvespriekam" 2011.g. janvāris)

Dzīvespriekam

2011. gada 19. februāris 07:56

656
Ar āliņģī rastu drosmi ("Dzīvespriekam" 2011.g. janvāris)

«Neviens ārsts jums, protams, āliņģi neparakstīs,» smej Jelgavas 1. ģimnāzijas krievu valodas un literatūras skolotāja Raisa Petrova, kuras dzīvei jaunu tonusu un enerģiju piešķīrusi pirms teju 20 gadiem aizsāktā ziemas peldēšana. Lai gan - viņas nonākšanai «roņu» pulciņā ir arī zināma saistība ar veselības lietām.

«Parādīšu, cik tas labi»Raisa atklāj, ka pie ziemas norūdīšanās cienītājiem viņu atvedušas raizes par piecgadīgā dēliņa astmu, kas negribēja padoties ne tautas, ne tradicionālajai medicīnai. Sākumā viņa tikai noskatījusies, kā pēc iesildīšanās sporta zālē domubiedru bariņš dodas draudzīgā riksī pa sniegoto ceļu līdz pusotru kilometru attālajam dīķim.

«Vēroju, kā viņi iegremdējas āliņģī, kā iznāk ārā un staro tā, ka prieka vilnis sasniedz arī mani. Ir grūti izstāstīt sajūtas, kas ļauj saprast, - šī būs jauna dzīves niša, bet man tas kļuva skaidrs,» Raisa neslēpj, ka sava loma lēmumā bijusi arī vēlmei atbalstīt dēlu. «Mēģināšu pati gūt prieku un parādīšu, cik tas labi,» viņa spriedusi ar apziņu, ka mamma būs labākais iedvesmotājs un autoritāte.

Dēla veselības problēmas patiesi beigušās, toties mammas dzīvē āliņģa piedzīvojums pārtapis par īsti sportisku aizraušanos.

Aukstuma metamorfozesSkolas un studiju gados nākamā literatūras skolotāja nodarbojusies ar vieglatlētiku, bet pēc tam fiziskās aktivitātes palikušas novārtā - līdz brīdim, kad ziemas norūdīšanās rituāls aizveda atkal uz sporta zāli. «Pirms doties ūdenī, ir nopietni jāiesildās. Vīri parasti pāris stundas intensīvi spēlē volejbolu, sievietes darbojas trenažieru zālē,» Raisa stāsta par iksvētdienas programmu klubā «Jelgavas roņi», kas izveidojies no domubiedru grupas.

Pēc tam skriešus līdz dīķim un - āliņģī iekšā! «Ūdens siltumu vada ātrāk nekā gaiss. Āda atdziest, bet asinsrite sāk darboties kā ģenerators. Iznāc ārā, rīvējies ar dvieli un jūti, ka ķermenis karst kā tāda megakrāsns. Asinis aiziet līdz ādai. Siltums plūst uz āru un atpakaļ. Īstas metamorfozes,» sajūtas mēģina izstāstīt Raisa, taču zina arī, ka tās atklājas tikai paša pieredzē.

«Vai jums nav auksti?» bieži jautājuši «roņu» sacensību skatītāji un žurnālisti. «Nu, protams, ir auksti, tāpat kā jums,» viņa tad atsmej, kamēr neredzamais «iekšējais motoriņš» no nepatīkamajām aukstuma sajūtām ģenerē tīkamās.

Līdz piektajai vietai pasaules čempionātāKā liecina turpmākie notikumi, āliņģī var rast arī drosmi jauniem izaicinājumiem. Piecdesmitajā dzimšanas dienā skolotāja nopirkusi sev baltus slidzābaciņus, par kādiem sapņots bērnībā. Nostājusies uz ledus, lai ar prieku un pārsteigumu secinātu - toreiz brāļa lielajās hokejenēs iegūtā līdzsvara izjūta nav zudusi. Šoziem pirmoreiz pamēģinājusi ar slēpēm nolaisties no Milzkalna un - sanācis.

Bet lielākais āliņģa raisītais sasniegums ir piektā vieta 50+ vecuma grupā 25 metru distancē ziemas peldēšanas pasaules čempionātā pērn Slovēnijā. Šis panākums gan prasījis jau regulāras nodarbības īpašā brasa stila apgūšanai baseinā un tikpat nopietnas stundas trenažieru zālē, bet Raisa teic: «Bez tā vairs nevaru iedomāties savu dzīvi.»

Kategorijas

Kategorijas