Muižas parkā skan bajāns un ermoņikas

2013. gada 30. jūlijs 00:00

270

Sestdien Jērcēnmuižas parkā bija skaļi. Skanēja gan mūsdienīgi un moderni mūzikas instrumenti, gan tādi, kuri tagad lielākoties redzami vairs tikai muzejos, bet mūzikas vecmeistari tos spēlē vienīgi tādos pasākumos kā muzikantu svētkos.
Jērcēnu pagastā šī pēc kārtas bija jau septītā tautas muzikantu tikšanās, bet šoreiz viņu priekšnesumus kuplināja arī mūsdienu estrādes dziesmas un dejas. Ar danču soli skatītājus iepriecināt bija ieradusies senioru deju kopa “Ēvele”. Mūzikas un dziesmas prasmi rādīja arī pašmāju kapela “Jērcēnmuižas muzikanti”, kas latviešu muzicēšanas tradīcijas ir pārņēmusi no kādreizējās vecmeistaru grupas “Jērcēnu muzikanti”, un tagad tās turpina.
Muzicēšana dažādo dzīviKapelā kopš tās izveidošanas spēlē un dzied Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš. Viņš atceras, ka iepriekšējos gados muzikantu saietos vairāk varēja redzēt senās ermoņikas, bet šie svētki liecina, ka paaudžu maiņa skārusi arī mūzikas instrumentus. “Mūsu kapelai pēdējā lielākā uzstāšanās bija Dziesmu un deju svētkos un tiem sagatavoto repertuāru piedāvāsim arī šajos svētkos. Man patīk muzicēt kopš jaunības. Tas ir tāds interesants dzīvesveids. Bieži var būt kopā ar domubiedriem, muzicēšana dzīvei piešķir dažādību. Visur mūs aicina, un tā var redzēt citas vietas Latvijā. Kādreiz pats arī sacerēju dziesmas, bet tagad mani ir krietni apsteidzis mūsu kapelas muzikants Aivars Gailītis. Mūsu repertuārā ir vairākas viņa dziesmas,” stāsta A. Auniņš. Viņš uzskata, ka Jērcēnos nevar nespēlēt. “Te ir skaists parks, kuram muzikantu uzstāšanās piešķir īpašu pievilcību, ir senas muzicēšanas tradīcijas. Pagasts no tā tikai iegūst. Vietējiem iedzīvotājiem nekur nav jābrauc uz koncertiem. Gan rīkojam paši, gan citi brauc pie mums,” apliecina A. Auniņš.
Šie svētki ir jauks tusiņšOtrs kapelas “Jērcēnmuižas muzikanti” dalībnieks A. Gailītis stāsta, ka iedvesma sacerēt dziesmas rodas dažādi. “Ir gadījies, ka kādā grāmatā izlasu skaistu dzejoli, un pēkšņi galvā rodas melodija, ko varu tam pielāgot. Katrā dziesmā galvenais ir vārdi. Mūzika ir tikai garnējums. Ja dzejolis ļoti patīk, iemācos to no galvas, lai ik pa laikam atcerētos. Un tad nereti gadās, ka, kaut ko darot, dungoju pie sevis dažādas melodijas, līdz atskārstu, ka pie vienas no tām attiecīgā dzejoļa vārdus var izdziedāt skaistā dziesmā,” atklāj A. Gailītis. Aivaram muzicēšana ir gan vaļasprieks, gan profesionāla nodarbošanās. “Muzicēju jau no 14 gadu vecuma. Esmu beidzis Jelgavas mūzikas vidusskolu un savulaik strādājis par dziedāšanas skolotāju. Mūzika man ir gan aizraušanās, gan iespēja kaut ko nopelnīt. Muzikantu svētkus uztveru kā jauku tusiņu, kurā var paklausīties citus muzikantus un gūt jaunu pieredzi,” saka A. Gailītis.
Vecmeistariem – senākie instrumentiPastāvīgi muzikantu saietu dalībnieki ir vecmeistari Pēteris Bukšs no Jērcēniem un Valdis Andersons no Tūjas. Arī sestdien viņi ieradās, turklāt Valdis vairāku dalībnieku uzmanību piesaistīja ar savu seno instrumentu – Ieviņa ermoņikām.“Šis instruments, kas man tagad līdzi, ir izgatavots 1924. gadā Valmierā. Es pats un arī citi spēlmaņi tās saucam vienkārši par ieviņām. Man ieviņas patīk un tās spēlēju vēl tagad. Muzicēšanā gūstu dzīvesprieku. Drīz man paliks 80 gadu, bet jūtos gluži možs un, domāju, man tādam būt palīdz mūzika,” apliecina V. Andersons. Abi vecmeistari gan neslēpj nožēlu, ka mūsdienu jaunatne ir sākusi aizmirst vecās tautas muzikantu tradīcijas. Maz ir arī to, kas pazīst pirms apmēram 100 gadiem gatavotos mūzikas instrumentus. Igaunijā šo tradīciju uzturēšanai pievērš lielāku uzmanību. “Pērn biju uzaicināts uzstāties Igaunijā. Tur satikās muzikanti, kuri vēl spēlē Ieviņa ermoņikām līdzīgus instrumentus. Biju pārsteigts, kad uzzināju – Igaunijā ir 62 šādi muzikanti. Latvijā zinu tikai kādus trīs. Igaunijas saietā satikos ar skolotāju, kurš mūzikas skolā māca bērniem spēlēt senās ermoņikas un pats tās arī remontē. Mēs vienojāmies, ka viņš iemācīs remontēt un izgatavot minētos instrumentus diviem latviešu puišiem, bet no mūsu puses daži meistari apņēmās iemācīt igauņu muzikantiem remontēt un gatavot cītaras. Kaut kā šīs tradīcijas jācenšas turpināt, tādēļ atzinīgi vērtēju arī šos muzikantu svētkus. Varbūt kāds no jaunākiem skatītājiem ieinteresēsies par mūsu muzicēšanu,” spriež V. Andersons.Muzikants atklāj, ka viņam mājās ir vairāku Ieviņa ermoņiku kolekcija, kurā gan dažas vairs nevar spēlēt. Pašas senākās ermoņikas, kas pieder Valdim, ir izgatavotas 1911. gadā. P. Bukšs ir ieradies ar bajānu, bet atklāj, ka pats pirmais instruments viņam bijušas Pēterburgas darba ermoņikas. “Vēlāk iesāku spēlēt bajānu. Savulaik man kaimiņos dzīvoja vācu puisis, kurš spēlēja šo instrumentu. Viņš arī man parādīja, kā tas jāspēlē. Agrāk pamatīgi dabūju spēlēt kāzās un ballēs, bet tagad veselības dēļ to vairs nespēju,” stāsta P. Bukšs.
Viss sākās pirms astoņiem gadiemSavulaik tautas muzicēšanas tradīcijas Jērcēnos tika atjaunotas pēc folkloras kopas “Mežābele” vadītājas Artas Šomases iniciatīvas. Viņa atceras, ka ideja par to radusies pēc muzikantu saietu apmeklējumiem Barkavā. “Tas bija apmēram pirms 10 gadiem. Toreiz ar vietējiem muzikantiem bieži braucām uz muzikantu svētkiem Barkavā, līdz ienāca prātā doma, kādēļ mēs tādus nevaram organizēt. Tā tas sākās, un pirmais muzikantu saiets mūspusē notika pirms astoņiem gadiem,” saka A. Šomase. Viņa atzīst, ka šādu pasākumu rīkošana prasa lielu organizatorisko darbu. “Nav vairs viegli sagatavot uz uzstāšanos vecmeistarus, jo viņiem gadu nasta liek sevi manīt, bet mēs ar Gintu Gailīti to darām, jo esmu ievērojusi, ka pašiem muzikantiem patīk kopā sanākt un uzturēt starp skatītājiem īstu zaļumballes lusti. Tas mums visiem ir vajadzīgs. Vecie vīri ik pa laikam aiziet cits pie cita kaut ko uzspēlēt, tātad tā vajadzība ir. Nu tad mums jāstrādā, lai viņi varētu spēlēt plašākai publikai. Tad varbūt arī uz svētkiem atnākušie jaunieši sāks domāt par šādu vaļasprieku un veco muzikantu mākslas pārmantojamību,” spriež A. Šomase.Uz svētkiem bija apzvanīti muzikanti tuvākās un tālākās Latvijas vietās. Daļa gan nebija ieradusies tādēļ, ka sestdien vairākviet notika kapusvētki. Arī līdz šim pastāvīgais svētku dalībnieks Rūdolfs Jukēvičs no Krimuldas pagasta sākumā bija šaubījies, vai varēs ierasties, bet vēlāk tomēr piezvanījis un teicis, ka braukšot, jo tādus svētkus nevar laist garām. Vistālākie viesi bija ansambļa “Epsilons” muzikanti no Rīgas Strazdumuižas. No turienes Latvijas Neredzīgo iestāžu kompleksa bija ieradusies arī muzikante Kristīne Lapuha, savukārt no Cēsīm bija atbraucis neredzīgais muzikants Indulis Pēcis. Kupls dziedātāju pulks bija ieradies no Rencēnu puses. Lielākoties visi gan vairāk vai mazāk vietējiem ir zināmi, jo ansamblis “Dedzieda” cenšas neizlaist nevienu jērcēniešu rīkoto muzikantu saietu. V. Zandersons pirms uzstāšanās pastāstīja sīkāk par Ieviņa ermoņikām, bet sedēnietis Jānis Lāns palepojās, ka spēlē ar tēvabrāļa darinātu vijoli. Onkulis savā mūžā esot izgatavojis 60 vijoles. “Tad nolēmu, ka tā nevar – tikai noskatīties uz onkuļa vijolēm. Jāiemācās spēlēt šo instrumentu. Kā nu to esmu apguvis, tā esmu,” saka J. Lāns.
Parks piepildās ar ārzemniekiemLai muzikantiem balsis būtu skanīgākas un prāts jautrāks, bija parūpējusies svētku atbalstītāja alus darītava “Valmiermuižas alus”. Ikviens muzikants dāvanā saņēma pudeli garšīgā dzēriena.Pasākumu atraktīvāku padarīja saimniekmeitas Anna, Marija un Minna, kuru tēlos iejutās G. Gailīte, A. Šomase un Ilvija Ķimse.Savukārt Jērcēnmuižas muzikanti, dzirdot Annas vārdu, atcerējās Annas dienu un Martas un kopā ar R. Jukēviču ar varenu dziesmu vārda dienās sveica folkloras kopas “Mežābele” ilggadējās solistes Annu Loginu un Martu Ziediņu.Kad muzicēšana un dejošana bija ilgusi jau turpat trīs stundas, gan dalībnieki, gan skatītāji piedzīvoja pārsteigumu, kas svētkus mirklī padarīja par starptautisku pasākumu. Jērcēnmuižas parku bija ieradušies apskatīt 30 izglītības un kultūras darbinieki no dažādām valstīm, kuri atpūtās zemnieku saimniecībā “Ķempēni” un, dzirdot muzicēšanu, pievienojās svētku dalībniekiem. Muzikanti tūlīt negaidītajiem viesiem uzspēlēja valsi, bet folkloras kopas dalībnieces pastāstīja par latviešu tautas tradīcijām.Jācer, ka muzikantu svētki skatītājiem paliks labā atmiņā un viņi nākamgad atkal gaidīs šo tusiņu ar tautas mūziku. Ja cilvēkiem tie būs vajadzīgi un gaidīti, atradīsies arī muzikanti, kas spēlēs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Muižas parkā skan bajāns un ermoņikas

Kategorijas