Saskata un mēģinās novērst robus mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā

2012. gada 9. oktobris 13:31

1051

Saskata un mēģinās novērst robus mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā

Valdība šodien uzdeva Finanšu un Labklājības ministrijām izvērtēt iespējas pilnveidot mikrouzņēmumu darbinieku skaita un mikrouzņēmumu darbinieku ienākumu kontroli.

Nepieciešamības gadījumā abām ministrijām līdz šā gada 1.decembrim Ministru kabinetā jāiesniedz nepieciešamās tiesību aktu izmaiņas.

Labklājības ministrija (LM), vērtējot mikrouzņēmumu dibināšanas praksi, konstatējusi vairākas problēmas - šis nodokļu režīms ir ticis izmantots darba līgumu aizstāšanai ar uzņēmuma līgumiem, tas radījis iespēju mainīt nodokļu maksāšanas režīmu taksācijas perioda laikā un iespēju maksāt mikrouzņēmumu nodokli, apejot likumā noteiktos kritērijus. Atsevišķos gadījumos arī konstatēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kuram nav saimnieciskās darbības apgrozījuma, izmaksā darbiniekiem atlīdzību.

Ministrija secinājusi, ka lielākoties mikrouzņēmumu darbinieki ir mazāk sociāli aizsargāti nekā darba ņēmēji vispārējā gadījumā. Šis fakts mikrouzņēmumu darbinieku pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus negatīvi ietekmēs pakāpeniski - ilgtermiņā, savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu - slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu - apmēriem esot ievērojama.

Mikrouzņēmumu nodoklis pats par sevi nav vairāk stimulējošs kā pārējie vienkāršotie nodokļa režīmi, taču tā būtiskā priekšrocība ir ievērojami zemākas sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem, norādījusi LM. Tas arī pēc savas būtības esot visērtākais nodokļu maksātājiem, jo aizstāj vairākus nodokļus, mazinot administratīvās procedūras un ar tām saistītās izmaksas.

LM arī domā, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīma ieviešana šiem uzņēmumiem ir radījusi motivācijas trūkumu paplašināt saimniecisko darbību, kas nozīmētu atgriešanos vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā, bet 500 latu mēnešalgas ierobežojums var kavēt šiem uzņēmumiem piesaistīt augstākas kvalifikācijas speciālistus.

Ilgākā periodā šāda režīma pastāvēšanu var attaisnot tikai būtisks darbavietu skaita u.c. ekonomisko rādītāju pieaugums, teikts LM sagatavotajā ziņojumā.

LM gan saskata arī ieguvumus - pēc mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas bija vērojama pozitīva pieauguma dinamika gan attiecībā uz mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, gan vidējiem aprēķinātajiem ienākumiem.

Tā kā no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešanas ir pagājis tikai gads, kas esot nepietiekams laika periods, lai detalizēti vērtētu izmaiņu ietekmi uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, LM pauž viedokli, ka Ministru kabinetam reizi gadā būtu jāizskata ziņojums par mikrouzņēmumu nodokļa praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem.

Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits ir palielinājies vairāk nekā trīs reizes, liecina LM ziņojumā "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem no 2010.gada 1.septembra līdz 2012.gada 30.jūnijam" apkopotā informācija.

Jau 2012.gada 1.pusgadā jaunreģistrēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits bija 45,9% no 2011.gadā reģistrētajiem maksātajiem, norāda LM. 2012.gada 1.jūlijā kopumā bija reģistrēti 21 984 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Statistika rāda, ka 2011.gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu zaudēja 35 nodokļa maksātāji, savukārt 2012.gada 1.pusgadā - 44 jeb par deviņiem nodokļa maksātājiem vairāk nekā 2011.gadā.

Šā gada 30.jūnijā bija reģistrēti arī 5156 mikrouzņēmumu nodokļa parādnieki, bet kopējā parāda summa bijusi 1,4 miljoni latu.

Kopumā mikrouzņēmumos 2012.gada otrajā ceturksnī bija nodarbināti 42 903 cilvēki, kas ir desmit reizes vairāk nekā 2010.gada ceturtajā ceturksnī, kad nodarbināti bija vien 4078 cilvēki, teikts ziņojumā.

Kā aģentūru LETA informēja LM pārstāve Marika Kupče, analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, LM saskārusies arī ar virkni problēmu mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanā.

"Piemēram, ir neiespējami kontrolēt situācijas, kad mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latus, jo mikrouzņēmuma deklarācijā netiek atšifrēts ienākumu veids, un nav zināms, vai izmaksātais ierobežojuma pārsniegums ir atlaišanas pabalsts, vai darba samaksa. Tas nozīmē, ka tikai pēc pusgada būs iespējams pateikt, vai "šodien" iesniegtajā deklarācijā ir korekti piemērota nodokļa likme," norāda Kupče.

Vienlaikus LM akcentējusi, ka gadījumos, kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs pārsniedz minimālo gada apgrozījumu - 70 000 latu, vai pārsniedz maksimālo darbinieku skaitu, kas ir pieci darbinieki, vai arī pieļaujamo atalgojumu - 500 latu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu.

Tomēr Mikrouzņēmumu nodokļa likums neregulē gadījumus, kad likumā noteiktie kritēriji tiek pārkāpti, iesniedzot precizētās mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijas par pagājušo laiku.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Saskata un mēģinās novērst robus mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā

Kategorijas