Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Bez ģimenes ārsta labāk nemirt

Aivars Zilbers

2011. gada 15. februāris 09:31

2975
Bez ģimenes ārsta labāk nemirt

Ja cilvēks nomirst, tad viņu apglabā. It kā sen zināma patiesība, tomēr izrādās, ka dažkārt nelaiķi nav nemaz tik vienkārši dabūt zem zemes.

It īpaši tādos gadījumos, ja viņš savas dzīves laikā juties vesels un uzskatījis par nevajadzīgu apmeklēt mediķus vai, vēl sliktāk, nemaz nav reģistrējies pie sava izvēlētā ģimenes ārsta.

Palīdz saprotoši ārstiAr diviem šādiem gadījumiem pēdējā laikā savā ikdienā ir saskārusies Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa. "Pēc likuma mirušu cilvēku nedrīkst apglabāt bez miršanas apliecības noformēšanas, bet to mēs esam tiesīgi izdot, pamatojoties uz medicīnisko apliecību par nāves cēloni, ko izraksta ģimenes ārsts.

Pērn kāda sieviete, kura savu dzīvesvietu bija deklarējusi mūsu novadā, bija aizbraukusi uz Valgu ciemos un tur mira. Valkas novadā nebija mediķa, kuram varētu lūgt uzrakstīt nelaiķei nāves slēdzienu, labi, ka igauņu ārsti bija saprotoši un palīdzēja jautājumu nokārtot.

Savukārt šogad kāds novada iedzīvotājs nomira, kurš dzīves laikā nebija vērsies pie mediķiem un kuram nebija arī ģimenes ārsta. Ilgi nācās meklēt risinājumu, līdz beidzot kāds ārsts apņēmās noformēt apliecību par nāves cēloni," stāsta M. Zeltiņa.

Pēc šādas informācijas vēlējos noskaidrot, vai mūsu novadā un visā Vidzemes reģionā ir daudz tādu cilvēku, kuri nav izvēlējušies ģimenes ārstu, iespējams, nemaz neapzinoties, cik sarežģīta nāves gadījumā var izrādīties viņu apbedīšana.

Veselības norēķinu centra Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča informē, ka precīzu datu, cik tādu cilvēku ir, norēķinu centram nav, tomēr pieļauj, ka neliela daļa iedzīvotāju ģimenes ārstu nav izvēlējusies.

"To, ka tādi cilvēki ir, apliecina tas, ka ik pa laikam pie mums vēršas kāda nelaiķa tuvinieki un lūdz padomu, ko darīt, jo mirušais nav reģistrējies pie ģimenes ārsta. Tādi gadījumi ir arī citos novados, un katrā šos jautājumus risina dažādi.

Vienā vietā palīdz sociālais dienests, citur jautājuma nokārtošanu uztic policijai. Arī tad, ja ģimenes ārsts savu klientu nav redzējis gadiem ilgi, ir problemātiski viņam izrakstīt slēdzienu par nāves iemeslu. Turklāt, ja persona ārstam ir galīgi nepazīstama, nevienam nav tiesības piespiest viņu noformēt miršanas atzinumu," apliecina S. Alhimoviča.

Bez ģimenes ārsta draud sagraizīšanaProtams, nelaiķis galu galā neapbedīts nepaliek. Ja viņam nav ārstējošā ārsta, mirušajam tiesu medicīnas ekspertīze veic autopsiju, lai noteiktu nāves cēloni. Pēc tam mirušo apglabā. "Jāatceras, ka tas nav lēti. Piemēram, ja šāds cilvēks miris Valkā, viņam jāsagādā speciāls transports aizvešanai uz Valmieru un atvešanai atpakaļ.

Tas viss maksā naudu. Vienkāršāk ir katram izvēlēties ģimenes ārstu un reģistrēties viņa prakses vietā," norāda M. Zeltiņa. To kā vislabāko variantu iesaka arī S. Alhimoviča.

Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Māris Nātra atceras gadījumu, kad tieši šī iemesla dēļ viņu mājas vizītē izsauca kāda cienījama vecuma kundze. Agrāk viņa pie ārsta nebija vērsusies, bija vien reģistrējusies daktera prakses vietā. Tante iepazinusies ar dakteri un lūgusi sevi izmeklēt, lai pēc viņas nāves nekādu problēmu nebūtu.

"Šī lieta vispār ir problemātiska un nav līdz galam atrisināta. Piemēram, kā es varu noformēt miršanas apliecību, ja savu klientu neesmu redzējis gadiem ilgi un nezinu, ar ko viņš pirms nāves slimojis vai neslimojis?" retoriski jautā ārsts.

M. Nātra atzīst, ka bieži vien jāvadās no situācijas. Ja nelaiķis ir gados vecs cilvēks un viņam nevar konstatēt vardarbības pazīmes, tad arī ārsti nereti kā nāves cēloni min vecumu. Ja par kaut ko ir šaubas, tad jāsūta uz autopsiju. Savukārt, ja nelaiķim nav ģimenes ārsta un viņš pie mediķiem dzīves laikā nav vērsies, tad lielākoties viss beidzas ar to, ka viņa nāves cēloni nosaka autopsijā.