Laika vērotāja: “Ziemeļvidzemē gaidāma lietaina vasara.”

2011. gada 3. februāris 10:14

2830

Laika vērotāja: “Ziemeļvidzemē gaidāma lietaina vasara.”

Vakar bija Sveču diena, kas simbolizē ziemas vidu ar norādi, ka pavasaris vairs nav aiz kalniem.

Pēc seno latviešu ticējumiem, Sveču diena ir viena no Māras dienām jeb Ziemas Māra. Nākamā - Pavasara Māra - ir 25. martā. Tautā šo dienu mēdz dēvēt arī par Svecaini, Grabenīcu, Vēja un Govju dienu.

Kā jau tas ierasts latviešu svinamajām dienām, arī Sveču dienai ir sacerētas dziesmas, rotaļas un tai ir pat savi ticējumi. Piemēram, mūsu senči bijuši pārliecināti, ka tieši Sveču dienā daudz jāēd un jātērē nauda, tad labi klāšoties līdz nākamajam gadam.

Visskaistākā tradīcija - sveču liešanaLīdz mūsdienām ir saglabājusies viena no skaistākajām šīs dienas tradīcijām - sveču liešana. Senos laikos tās lēja no aitu taukiem vai vaska. Sveču darinātāji sagrieza kokvilnas diegus sveču garumā un tad tos kausētos taukos mērcēja tik ilgi, līdz svece bija pietiekami resna. Katru gadu nodarbības sveču liešanā notiek arī Valkas novadpētniecības muzejā.

Tās vada muzeja darbiniece Ilze Krastiņa. Viņa stāsta, ka nodarbību programma interesentiem ir pieejama jebkurā laikā. "Visbiežāk izliet sveces vēlas iemācīties bērni, bet tas nenozīmē, ka šis darbs neinteresētu pieaugušos.

Pērnziem, piemēram, no Latvijas - Igaunijas institūta muzejā šo prasmi apgūt ieradās dažāda vecuma interesenti. Skolēni lielākoties sveces lej no parafīna, jo tad tās vieglāk padodas, toties no vaska sveces iznāk skaistākas. Nodarbībās var iemācīties liet ne tikai sveces, bet uzzināt, kādi vispār senajiem latviešiem bijuši apgaismes ķermeņi un kā tie darināti," saka I. Krastiņa.

Pērkons visu sajaucisSavukārt laika pareģi uzskata, ka ap šo dienu jau diezgan labi var paredzēt, kāds būs pavasaris un vasara, jo Sveču dienā satiekoties pavasaris ar ziemu. Laika vērotāja Emīlija Stepanova no Sedas uzskata, ka šī ziema ir ļoti grūti prognozējama, jo visu kārtību dabā ar kājām gaisā ir sagriezis pērkons, kas dzirdēts vēl vēlu rudenī. Tādēļ arī sinoptiķi bieži kļūdoties, paredzot laika apstākļus nedēļu uz priekšu. It kā gaidāms sals, bet notiek otrādi.

"Oktobrī pērkons bija Liepājas pusē, arī Sedā. Zibeņošanu pie mums varēja redzēt arī kādā janvāra naktī. Tas nozīmē, ka atkusnim bija jānāk, jo tas parasti sākas, ja vēlu rudenī vai ziemas sākumā dzirdams pērkons. Citādi pieturētos sals. Vēl gan ziemai ardievas nevar māt, jo, pēc maniem novērojumiem, mērens sals vēl priekšā," spriež laika vērotāja.

Pēc E. Stepanovas domām, pavasarīgs laiks iestāsies marta pēdējā ceturksnī. Agrs pavasaris neesot īsti labs, jo tad tas var ieilgt.

Iespējams, lieli plūdi izpalikšot, jo tā kā sniega šogad ir pārpārēm, daba daļu no tā atsēdinājusi pašreizējā atkusnī. Vasara gan vismaz Ziemeļvidzemē būšot mitra un lietaina, siena laiks palutināšot mūs tikai jūlija beigās.

Arī raža nebūšot liela, toties daudz būšot sēņu. "Koku galotnēs pat atkušņa vējā ilgi turas sniegs, bet tas nozīmē, ka netrūks mīksto sēņu, piemēram, sviesta beciņas un gailenes. Kurzemē gaidāma laba raža, jo tur ziemas saulgriežos kokus klāja sarma. Šīs prognozes gan vēl var izmainīt Lieldienas un Vasarsvētki, jo arī pēc tiem nosaka turpmāko laiku," piebilst E. Stepanova.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Laika vērotāja: “Ziemeļvidzemē gaidāma lietaina vasara.”

Kategorijas