Pa Ameriku – ar “Harley-Davidson”

2013. gada 4. oktobris 00:00

399

Šovasar seši latvieši piedzīvoja lielisku ceļojumu pa Amerikas Savienotajām Valstīm. Ar “Harley-Davidson” motocikliem viņi nobrauca piecus tūkstošus kilometru pa starpštatu maģistrālēm, šķērsojot Amerikas plašumus un baudot turienes dabas krāšņumu. Viens no sešotnes, smiltenietis Ansis Dzērve, Amerikā pat nosvinēja savu dzimšanas dienu, padarot šo notikumu neaizmirstamu.
Ceļojumā uz Ameriku devās motokluba “Titāns” biedri: Inga Bondars ar dzīvesbiedri Sandru, Ansis Dzērve ar sievu Guntu un Ingvars Bērziņš ar dzīvesbiedri Laimu. Galvenais mērķis bija apmeklēt leģendāro motociklistu saietu Sturgis pilsētā, Dienviddakotas štatā, kur tas notika jau 73. gadu un tūkstošiem motociklistu ir kas līdzīgs svētceļojumam.Latvieši Amerikā izbrauca cauri deviņiem ASV štatiem (Ilinoisai, Minesotai, Viskonsinai, Dienviddakotai, Vaiomingai, Jūtai, Arizonai un Nevadai), punktu ceļojumam pieliekot Sanfrancisko, Kalifornijas štatā. Ceļojums sastāvēja no divām daļām: ar motocikliem un pēc tam - ar automašīnu.Pavisam maršruts bija astoņu tūkstošu kilometru garumā, tai skaitā ietverot arī posmu pa leģendāro 66. ceļu (Route 66). Viens no pirmajiem ceļiem, kas savienoja Čikāgu un Losandželosu, šodien kartē nemaz nav atrodams, taču atsevišķos posmos reāli pastāv un piedāvā izjust aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu noskaņu. Ēkas, mašīnas, dekorācijas, atribūti, Elvisa Preslija bildes - viss ir kā izkāpis no tiem laikiem. Sapnis septiņu gadu garumāIdeju par ceļojumu uz Ameriku jau kopš 2007. gada loloja Inga Bondars, bet spēkā to uzturēja Ansis Dzērve, mudinot plānu neatmest. “Harley-Davidson” motociklus latvieši Amerikā pasūtīja jau pagājušā gada novembrī, pieļaujot, ka motociklistu saieta laikā varētu būt problēmas ar to izīrēšanu pieprasījuma dēļ. “Harley- Davidson” motocikla īre uz 13 dienām vienam cilvēkam izmaksāja trīs tūkstošus dolāru, ieskaitot apdrošināšanu. Īres kompānija turklāt solīja servisu 24 stundu laikā, ja ar motociklu kas atgadās.Arī automašīnas tika īrētas. Naktsmītnes gandrīz 10 mēnešus iepriekš latvieši pieteica tikai Sturgis pilsētas tuvumā, bet pārējās naktis pavadīja ceļmalas viesnīcās, kas trāpījās tuvumā, pirms satumst.Ceļojums sākās Čikāgā, kur latviešus trīs dienas laipni uzņēma, savās mājās izguldīja un ekskursijā izvadāja Ingvara brālēns, uzņēmējs Guntis Kiršteins un viņa sieva Gunta. Guntim Kiršteinam ir savs uzņēmums, kas specializējies ēku metāla konstrukciju projektēšanā, taču laiku saviem tautiešiem G. Kiršteins viesmīlīgi atlicināja.Pilsēta, kuras nosaukums, iespējams, ne vienam vien latvietim varētu raisīt asociācijas ar leģendāro ASV latviešu grupu “Čikāgas piecīši”, atrodas Ilinoisas štatā, Mičiganas ezera rietumu krastā. Čikāgas apskatē teju obligāts ir brauciens ar kuģīti pa ezeru. No šāda skatu punkta īpaši izceļas Čikāgas debesskrāpji, kam ir sena vēsture. Pirmo debesskrāpi, kas ir augstāks par desmit stāviem, Čikāgā sāka būvēt 1885. gadā. Tomēr pilsētas nebija galvenais ceļotāju mērķis. “Nospriedām, ka pilsētās iekšā dosimies maksimāli maz, jo mums interesē Amerikas daba un tas, ar ko tā bagāta: kanjoni un tādas lietas,” viņi uzsver. Psiholoģiski “dod” pa galvu Ceļotājiem iespaidu joprojām ir tik daudz, ka tos visus varēs aptvert, tikai paejot ilgākam laikam. Tas, kas šobrīd pirmais viņiem nāk prātā, atceroties Ameriku, ir tās milzīgais, pat neaptveramais plašums. Pirmie 1400 kilometri līdz Belkhila kalniem, kuru tuvumā atrodas pilsēta Sturgis, ved tikai pa prērijām - skaties, uz kuru pusi gribi, visur līdz apvārsnim plešas milzīgi lauki. “Tas bija tik iespaidīgi, ka pat psiholoģiski iedeva pa galvu. Turklāt šie apvidi ir mazapdzīvoti. Vari braukt vairākas stundas, bet pretī neviens nebrauc,” stāsta Inga. Brauciens ar motocikliem bija arī fiziski smags. ASV starpštatu asfaltētos, platos vairākjoslu ceļus latvieši uzteic kā ideālus, taču grūtības radīja klimatiskie apstākļi, galvenokārt pamatīgais karstums līdz pat plus 40 grādiem un sausais gaiss. Rezultātā sviedri uz ādas pārvēršas baltā sāls kārtā, bet seja no apdeguma jāsargā, sienot priekšā lakatiņu. Turklāt svelmi pastiprina no motocikla dzinēja nākošais karstums. Brīžiem arī uznāca pamatīgs sānu vējš, pagāžot “hārlijus” uz sāniem un pat nolaužot pie Anša motocikla piestiprināto karogu.Taču tieši šādos ceļos, kur tikai jāgāzē, var izbaudīt motocikla burvību, atzīst latvieši.Pirmais brauca Ingvars, pildot ceļa kapteiņa pienākumus un nolemjot, kad jāapstājas, jāatpūšas vai jāpārģērbjas atbilstoši laikapstākļiem, arī lietum un krusai. Bija posmi, kuros jābrauc pa kalnu serpentīniem, kas bija pārdzīvojums pasažierēm. “Kliedzu līdz pirmajam apstāšanās brīdim,” tagad jau ar smaidu atceras Gunta.Atelpa pirms kārtējā garākā pārbrauciena latviešiem bija Sturgis pilsētas apkaimē, kur viņi trīs dienas baudīja vērienīgā motociklistu saieta piedāvājumu: koncertus, šovus, motociklu parādes, iepirkšanos motociklistu apģērbu un aksesuāru veikaliņos un tamlīdzīgi. Ik gadu šis saiets notiek augusta pirmajā nedēļā un ir iecienīta vieta, kur pavadīt atvaļinājumu. Savukārt mazās pilsētiņas iedzīvotājiem tas ir ienākumu avots. Viņi izīrē iebraucējiem savas mājas, bet paši tikmēr dzīvo kur citur.Netālu no Sturgis ir arī populāri tūrisma objekti, piemēram, Rašmora kalns - monumentāla granīta skulptūra, kurā attēloti četri ASV prezidenti: Džordžs Vašingtons, Tomass Džefersons, Teodors Rūzvelts un Abrahams Linkolns.
Aprakstīt teju neiespējamiTālāk ceļā latviešus sajūsmināja Amerikas grandiozie kanjoni. Tos, piemēram, Brīsa kanjonu vai Lielo kanjonu, ko izgrauzusi Kolorādo upe, ir jāredz, jo aprakstīt šo skaistumu ir neiespējami. Izteikti kanjoni ir Jūtas štatā, kur milzu platībā plešas Zion nacionālais parks, kam raksturīga pirmatnīga daba, milzu augstuma klinšu sienas, kanjoni un smilšakmens torņi. Pa ASV dabas parkiem ir jāpārvietojas ar transportlīdzekli, apstājoties speciāli ierīkotos skatu punktos, jo kājām tos neiziet. Visu, ko Amerikā redzēja latviešu sešotne, vienā lappusē neaprakstīt. Viņi bija gan greznajā kazino pilsētā Lasvegasā, gan savulaik zeltraču pamestā spoku pilsētiņā, kur neviens nedzīvo. Ar automašīnām latvieši brauca cauri Nāves ielejai - vienai no Ziemeļamerikas rietumu krasta slavenākajām vietām, kas atrodas 86 metrus zem jūras līmeņa un kur valda neciešama svelme. Redzēja gan slavenos džošua kokus, gan pastaigājās pa milzu sekvoju birzīm, kurās gigantiskie koki slejas pat 100 metru augstumā un ir tūkstoš gadus veci. Savā ziņā Sanfrancisko ar slaveno Zelta vārtu tiltu un citiem iespaidīgiem apskates objektiem bija simbolisks ceļojuma noslēgums, ja zina, ko savā dziesmā “Sanfrancisko - Rīga” dziedāja “Čikāgas piecīši” - par trimdas latviešu ilgām pēc Rīgas un Latvijas, neraugoties uz Sanfrancisko skaistumu. Tomēr, - uz redzēšanos, Amerika, saka ceļotāji, jo šī zeme nebeidz pārsteigt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pa Ameriku – ar “Harley-Davidson”

Kategorijas