Jānis Ķirsis atzīst, ka biznesā jāstrādā 12 un pat 14 stundas dienā

2011. gada 29. janvāris 15:37

5300

Jānis Ķirsis atzīst, ka biznesā jāstrādā 12 un pat 14 stundas dienā

Var tikai pabrīnīties, cik daudzās jomās bijušais strencēnietis un tagadējais valmierietis Jānis Ķirsis savos 29 gados ir paguvis iesaistīties un aktīvi darboties.

Jaunietim pamatdarbs ir akciju sabiedrības "Citadeles banka" Valmieras filiālē, kur viņš ir vecākais kredītu projektu vadītājs. Līdztekus bankas ierēdņa pienākumu veikšanai viņš vēl nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Savukārt dzimtajā Strenču pilsētā Jānis ir novada domes deputāts, kā arī Strenču evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks. Paziņas viņu atceras arī kā aktīvu dejotāju mākslinieciskajā pašdarbībā. Šogad viņš kandidēja arī 10. Saeimas vēlēšanās.

Pats Jānis par sevi saka, ka viņš savu mērķu noteikšanā ik pa laikam latiņu paceļ augstāk, jo apstāšanās patiesībā ir stagnācija un tad jau līdz lejupslīdei nav tālu.

Uz mērķi jāorientējas jau vidusskolā

Pēc Strenču pamatskolas pabeigšanas J. Ķirsis mācības turpināja Valmieras Viestura vidusskolā, bet pēc tās iestājās Banku augstskolā, kurā ieguva bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadīšanā. Pirms darba "Citadeles bankā" viņš ir strādājis arī Valsts ieņēmumu dienestā un Latvijas Krājbankas Valmieras filiālē.

"Pēc darba Krājbankā nodibināju savu uzņēmumu "J & J property", ko vadu joprojām. Uzņēmumam pieder nekustamais īpašums, un es tajā nodarbojos ar telpu iznomāšanu," ar savu biznesu iepazīstina J. Ķirsis.

Jānis uzskata, ka mūsdienās jauniešiem, kuri vēlas strādāt labi atalgotu darbu, uz to sevi jānoskaņo jau vidusskolā un attiecīgi nopietni jāmācās, lai iecerēto sasniegtu. "Tomēr izglītība ne vienmēr ir noteicošais faktors panākumiem. Bieži daudz ko nosaka cilvēka personīgās īpašības un viņa spēja sevi orientēt uz iecerēto mērķi," apliecina Jānis.

Izglītībai jāveicina valsts attīstība

J. Ķirsis piekrīt nereti dzirdētajam, ka labāku Latviju varēs izveidot jaunā paaudze, un atzīst, ka pats kā tās pārstāvis cenšas kaut ko izdarīt sava novada un vienlaikus arī valsts labā. Atgādinu, ka šī jaunā paaudze tomēr iet mazumā, jo liela daļa aizbrauc uz ārzemēm.

"Es nenosodu aizbraucējus, jo katrs pats izvēlas savu ceļu dzīvē un pēc saviem ieskatiem meklē laimi. Protams, izglītība varētu būt tā lieta, kas atvieglo laba darba dabūšanu šeit, bet, pēc manām domām, galvenā problēma ir tā, ka pati izglītības sistēma nav tā strukturēta, lai veicinātu valsts nostiprināšanos un izaugsmi, kas nozīmē arī jaunas darbavietas.

Mums ir pietiekami liels skaits ekonomistu, juristu un sociālās jomas speciālistu, bet nav daudz eksakto zinātņu speciālistu, kas varētu radīt jaunu potenciālu ražotnēm. Tagad virzība uz to sākusies Lauksaimniecības universitātē. Šajās izglītības jomās finansējumam vajadzētu būt prioritāram, lai mums rastos jauni spējīgi speciālisti ražošanas attīstīšanai. Tas būtu intelektuāls potenciāls, kas varētu kaut ko sākt darīt no jauna," apliecina Jānis.

Vispirms jāizvērtē, ko pats vari

Viņš gan piebilst, ka ar valsts pārvaldītāju kritiku vien nekas nemainīsies. "Bieži dzirdu - tur jau vainīga valdība, tā ne to vai citu lietu izdarījusi. Es uzskatu, ka vispirms jāsāk ar sevi un jāizvērtē, cik pats esi gatavs riskēt un uzņemties kādu darbu, lai iegūtu pats un sabiedrība. Tas nav viegli.

Pats esmu pārliecinājies, ka mūsu valstī uzņēmējdarbībā pirmie pieci gadi ir ļoti smagi. Cerēt, ka pāris gados ar uzņēmējdarbību var sasniegt visas ieceres, ir naivi. Tomēr, ja paskatāmies, kā veicas tiem, kuri sāka veidot uzņēmējdarbību 90. gados, tad vairāki no viņiem ir daudz sasnieguši un stabili palikuši biznesā. Viņi ir izpratuši, kā tās lietas notiek un apliecinājuši, ka arī Latvijā daudz kas panākams," saka J. Ķirsis.

Vienlaikus šie cilvēki ir apliecinājuši paši savu varēšanu. "Jā, ir arī nepilnības valdības saimnieciskajā politikā. No tās nodokļu politikas daudz kas atkarīgs ekonomiskajā attīstībā. Un nodokļu slogs Latvijā nav viegls, tādēļ vairāki apsver - darīt kaut ko vai nedarīt. Tomēr lielākoties katram pašam savā jomā jādarbojas ar visu atdevi.

Lai uzņēmējdarbībā kaut ko panāktu, nepietiek ar astoņām darba stundām. Nereti jāstrādā 12 vai pat 14 stundas. Tad pēc dažiem gadiem varēs arī atļauties kādu atpūtas ceļojumu uz Kanāriju salām vai citur," saka Jānis. Viņš piebilst, ka valsts attieksme pret uzņēmējdarbību nav tikai kritizējama. Jānis uzskata, ka pašlaik laba lieta ir valdības piedāvājums mikrouzņēmumiem samazināt nodokļus.

Bez laika plānošanas neiztikt

Tomēr viņš pats ir ne tikai biznesmenis, bet arī ierēdnis un sabiedriskais darbinieks. Vēlos uzzināt, kā Jānis sadala laiku, lai visu paspētu. Turklāt tas galu galā jāatvēl arī ģimenei. "Bez laika plānošanas iztikt nevaru. Manā ikdienā tas tiešām jādara.

Uzņēmējdarbību esmu izvēlējies tādu, kur nav ik brīdi jābūt klāt un tai pievēršos kādas trīs stundas ārpus darba laika bankā. Ir arī aktivitātes, no kurām esmu atteicies. Savulaik dejoju pašdarbības kolektīvā, bet tagad to esmu pārtraucis, lai vairāk pievērstos darbiem, kas man tuvāki. Protams, abu meitu Alīnas Paulas un Vinetas Artas audzināšana arī prasa laiku, tādēļ sestdienas un svētdienas veltu tikai ģimenei," stāsta Jānis.

Labs darbs, pilnībā noslogota diena, it kā jau pietiktu. Tomēr vēl jāveic arī novada deputāta un draudzes priekšnieka pienākumi. Painteresējos, kas mudina jaunieti uzņemties šo papildu slogu? "Ja jau sabiedrība gaida, ko mēs, jaunie, darīsim, tad varu teikt, ka tā tiešām ir mana personīgā vēlme dot arī no sevis kādu pienesumu novada attīstībai.

Strenčos nav lielu ražotņu, tādēļ mans mērķis ir radīt te labvēlīgu augsni jaunu ražotņu atvēršanai. Man ir kontakti bankas klientu un vairāku uzņēmēju vidū, un cenšos viņu uzmanību pievērst Strenčiem. Ir arī subjektīvs faktors. No manas paaudzes tie, kuri pilsētā auguši, lai kur atrastos, Strenčus neaizmirst, un šis dzimtās vietas patriotisms piemīt arī man," apliecina novada deputāts.

Pēc J. Ķirša domām, ar jauno ienākšanu valsts pārvaldē saruks arī ēnu ekonomika valstī. "Pamazām virzāmies uz Eiropu. Tur ēnu ekonomika pašlaik aptver 10 procentus no visas saimnieciskās dzīves. Mums šis procents ir lielāks, bet domāju, ka ar manu un vēl jaunāku paaudzi mēs panāksim šo līmeni," apliecina J. Ķirsis.

Uzņēmies arī baznīcas lietas

Darbošanās baznīcas draudzē apliecina, ka Jānis spēj savienot it kā šķietami nesavienojamas lietas - no ļoti pasaulīgām darīšanām kā finanšu lietu, kredītu kārtošanas un uzņēmējdarbības veikšanas tikpat veiksmīgi pievēršoties baznīcas lietām. "Manai dzīvei ir bijusi saistība ar Dievu, jo savulaik mācījos svētdienas skolā. Jāatzīst, es tur tiešām sevī atradu svētdienas mieru.

Draudzes sievas mani lūdza uzņemties draudzes vadību, jo es esot jauns un aktīvs, līdz beigās piekritu. Tā gluži nav, ka šajā amatā ir tikai garīgas lietas, man vairāk jārisina saimnieciskie jautājumi, kurus arī labāk pārzinu. 2007. gadā baznīcas pamatēkai nomainījām jumtu, bet pērn daļēji tornim uzlikām jaunu jumta segumu. Tagad baznīca skaisti iekļaujas pilsētas ainavā un man ir prieks, ka arī šīs lietas vairāk vai mazāk ir sakārtotas," atzīst J. Ķirsis.

"Ziemeļlatvija" jau informēja, ka J. Ķirsis rudenī startēja uz 10. Saeimas vēlēšanām no nacionālās apvienības "Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta. Šoreiz deputātos Jānim neizdevās iekļūt, bet viņš neizslēdz iespēju startēt vēlreiz. "Tomēr pirms tam vēlreiz pamatīgu izvērtēšu, vai Saeima ar savām aizkulisēm tiešām ir tā vieta, kas mani varētu saistīt. Tas vēl man atrodas uz jautājumu zīmes," skaidro J. Ķirsis.

Runājam par pienākumiem, bet cilvēks sevi neveido vien darbā. Pēc tā ir atpūta, jābūt kopā ar ģimeni. Jānis stāsta, ka par savu vaļasprieku uzskata ēdienu gatavošanu, kas viņam ļoti patīk. Savukārt ar ģimeni kopā viņš vislabprātāk brīvo laiku pavada pie dabas, tagad ziemā tas noteikti ir slēpošanas kalns. Jānim patīk arī ceļot, bet te nu prioritāte netiek dota ārzemēm. Vispatīkamākā esot Latvijas apceļošana, jo sava zeme jāiepazīst vislabāk.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jānis Ķirsis atzīst, ka biznesā jāstrādā 12 un pat 14 stundas dienā

Kategorijas