Kokam divi gali

2013. gada 16. oktobris 14:03

208

Cilvēki itin bieži savas taisnības apziņā saredz tikai problēmas vienu pusi, aizmirstot tautas sakāmvārdu, ka katram kokam divi gali. Un tad gribas iesaukties gandrīz vai Rūdolfa Blaumaņa vārdiem: “Turies tu pie otra gala!” Protams, vispareizāk būtu, ja mēs katrs savas gudrības prastu analizēt arī no pretējām pozīcijām. Šoreiz par diviem jautājumiem, kas apspriesti arī preses slejās.

Pensionāru viltus ieroči

Nu jau labu laiku Pensionāru federāciju vada patiesi aktīvs vīrs Siliņa kungs. Tas, protams, labi, jo miegainības atmosfērā valdības dižvīri var aizmirst, ka tādi pensionāri vispār eksistē. Un kurš saprātīgs cilvēks gan apgalvos, ka pensionāru iztikšana mūsu ķeizarvalstī jau būtu vismaz apmierinoša?

Bet vecie cilvēki, kuri lielu daļu mūža nodzīvojuši tā sauktā attīstītā sociālisma leiputrijā, tagad ne visai izprot naudas ceļus tirgus ekonomikas apstākļos. Un nebūs mazums tādu, kuri uzskata, ka nauda valdībai aug uz celmiem.

Ekonomikas pamatu neizpratne novedusi pie aicinājuma pensionāriem nemaksāt par apkures rēķiniem. Ir taču cilvēki, kuri šādu rīcību praktizē jau gadiem ilgi, sak, kāpēc to nedarīt arī citiem. Te nu būtu īstā reize aplūkot šim kokam otru galu.

Pirmkārt, siltumu dzīvokļos nerada valdība vai kāds no ministriem. Otrkārt, ja siltuma patērētāji nemaksā, tad siltuma nav vispār. Praksē tas būtu tā, ka nemaksātāju dēļ kādam namam siltumu atslēdz pavisam, un tad kopā ar nemaksātājiem saltu arī tie, kuri apzinīgi maksājuši. Otrs variants ir tāds, ka maksātāji samaksā dubultā – par sevi un kaimiņu. Un tad apzinīgie maksātāji dibina biedrību, kura pret nemaksātājiem ceļ prasību tiesā. Un tad nāk tiesu izpildītāji un nemaksātāju izmet uz ielas.

Ar teikto es negribu nosodīt tos pensionārus, kuriem patiešām nav naudiņas, lai segtu visus rēķinus. Daudzos gadījumos var palīdzēt pašvaldības vai kāds no daudzajiem valsts dienestiem. Es runāju tikai par aicināšanu nemaksāt, jo tā nav ne saprātīga, ne panākumus sološa taktika.

Kārļa Ulmaņa noliedzēji

Nerunāšu par 15. maija apvērsumu, tā cita tēma. Latvijā ir daudzas pilsētas, kuras varētu pretendēt uz Ulmaņa pieminekli. Piemēram, Valmierā viņš darbojās jau 1905. gada revolūcijas laikā. Lai paglābtu jaunekli no soda ekspedīcijas lodes, viņa draugs Hermanis Enzeliņš pierunāja dažus apriņķa varasvīrus, lai Ulmani arestē un nosūta uz Pleskavas cietumu, kur jaunā revolucionāra dzīvība būtu glābta.

Lai cik lieli Zāmuela vai Meierovica nopelni, Kārli Ulmani varam uzskatīt par galveno Latvijas valsts dibinātāju. Un te maz no svara spriedelējumi, cik lieli viņa nopelni kāda konkrēta neatkarības cīņu etapa norisē, jo ne jau viss notika sapulcēs un kongresos. Arī mūsu avīze savulaik publicēja kādreizējā vijciemieša agronoma Kārļa Valtera Liepiņa atmiņas par daudzajām reizēm, kad Ulmanis apbraukāja pagastus un debatēja ar zemniekiem. Tas notika jau pirms 1917. gada. Plašu vēstuli man kādreiz atsūtīja mākslinieks Jānis Kaksis, kura tēvs daudzkārt ticies ar Kārli Ulmani, pie viņa Valkas mājā Ulmanis arī nakšņojis.

Ja gribam būt nedaudz ciniski, tad par Ulmaņa krūšutēlu jāteic, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās. Bet nav arī nekāda iemesla, lai plātītos ar netikumu visu noliegt. Minētais piemineklis, tiesa, ir veidots citam nolūkam, jo bija paredzēts to uzstādīt Turkmenistānas pilsētas Krasnovodskas kapsētā.

Gatavojos Valkas muzejam nodot Kurta Grīnupa vēstuli, ko viņš man sūtīja saistībā ar Ulmaņa kapavietas meklējumiem. Man personīgi izveidojusies pārliecība, ka apcietinājumā mirušais (vai nomušītais) Latvijas valsts prezidents patiešām ticis apbedīts bijušās Krasnovodskas kapsētas vidusdaļā, iespējams, vispirms čekistiem izlaužot viņa zelta zobus. Nelaime tā, ka vēlāk kādu lietusgāžu rezultātā kapsētai gandrīz pa vidu izskalota pamatīga vaga, sapostot daudzus apbedījumus. Pa pusei sajauktie kauli savākti kaudzē un visi norakti pie kapsētas mūra.

Nekorekti spriedelējumi par Ulmaņa nopelniem mūsdienās kļūst pilnīgi nevajadzīgi. Varam apšaubīt Edvarda Virzas, Alfrēda Bērziņa un citu autoru subjektīvos vērtējumus, bet vismaz Edgaru Andersonu un Edgaru Dunsdorfu kā akadēmiskus zinātniekus derētu vērtēt nopietni.

Kas attiecas uz Pētera Ziemeļa aicinājumu Valkā celt pieminekli Voldemāram Zāmuelam, nevienam nevarētu būt iebildumu. Valkā vietas pietiktu arī Meierovica, jā, arī Edvarda Virzas, Aleksandra Plensnera, Kārļa Skalbes, Ādolfa Ersa un daudzu citu ievērojamu personu pieminekļiem. Pagaidām gan runa var būt tikai par dāvinājumiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kokam divi gali

Kategorijas