Klimata izmaiņas un laika prognozes

2013. gada 3. novembris 08:20

719

Vispirms vienosimies: vairīsimies runāt par globālo sasilšanu, bet gan par klimata pārmaiņām. Ja arī planetārā līmenī vērojams, ka kopumā klimats kļuvis ievērojami siltāks, aizvien atrodas precedenti, kad visai plašus reģionus skar aukstuma periodi, un tad cilvēki sāk ironizēt par sasilšanas teorijām.

Ir nenoliedzams fakts, ka ziemeļu puslodē pastiprināti kūst polāro apgabalu ledāji, atkāpjas mūžīgais sasalums, agrāko tundru pārvēršot purvājos un seklu ezeru arhipelāgos. Latvijas klimatu, kā zināms, visvairāk ietekmē Golfa straume un tās uzvedība pie Grenlandes krastiem. Ne visai sen parādījās dažu it kā zinātnieku prognoze, ka nesenie naftas piesārņojumi Meksikas līcī esot “atvēsinājuši” Golfa straumi, tāpēc Eiropa turpmāk piedzīvošot gandrīz jaunu ledus laikmetu.

Domājams, ir sametušies kopā viena klimatologu grupa, kura saņēmusi kāda fonda stipendiju un, lai finansējums turpinātos, nākuši klajā ar absurdu, bet toties sensacionālu viltus pētījumu. Vispirms mums nav grūti saprast, ka jūras dibenā nogremdētā nafta tur gulēs, kamēr baktērijas to sadalīs, uz Golfa straumes rašanās apstākļiem šiem procesiem būtiska ietekme nevar rasties. Nopietni zinātnieki gan ir pamatojuši citu teoriju, proti, izmaiņas notiek Grenlandes tuvumā.

No fizikas zinām, ka sāļākais ūdens ir smagāks par mazāk sāļo, savukārt siltais ir vieglāks par auksto. Klimatiskais skaidrojums ir tāds, ka Golfa varenās straumes siltais ūdens, tuvojoties polāro ledāju apvidum, no okeāna dzīlēm pārvietojas virspusē, un tieši šis faktors līdz šim ietekmējis klimatu faktiski visā Eiropā, tostarp Latvijā. Pārmaiņas rada polāro ledāju kušana, tostarp Grenlandes aizvien lielākas teritorijas atbrīvošanās no ledus cepures.

Ja sezonā kušana sevišķi intensīva, apkārtējie ūdeņi tiek atšķaidīti ar saldūdeni, un tad rodas situācija, ka sāļākie siltie ūdeņi burtiski palien zem vēsajiem ledāju ūdeņiem.Tā kā aprakstītie procesi nav visai konsekventi, tad arī mēs varam runāt ne par sasilšanu vai atvēsumu, bet par grūti prognozējamiem klimatiskiem pārsteigumiem. Kopumā tomēr mūsu reģionā dominē pasiltināšanās procesi, kaut atsevišķi aukstuma viļņi iespējami.

Mūžīgo sasalumu atkušanas briesmasŠie procesi skar visus Krievijas, tāpat ASV un Kanādas ziemeļu apgabalus, kur līdz šim valdījis mūžīgais sasalums, vasarās tikai nedaudz atkausējot plānu virsslāni. Tagad sasalums atkūst pilnībā milzīgos plašumos, veidojot pilnīgi jaunu situāciju. Teiksim, Jakutijā darbojas mamutu ilkņu mednieki, kuri katru vasaras sezonu dodas tundrā, lai uzmeklētu atkailinājušos mamutu ilkņus, kurus ziemas sākumā ar aerokamanām izved līdz pilsētām, kur par labu naudu pārdod ķīniešu uzpircējiem. Nu jau esot tiktāl, ka pēc ilkņiem jādodas uz Ledus okeāna neapdzīvotajām salām.

Tas par Krievijas plašumiem, kur par citiem pārmaiņu procesiem neviens nebēdā.Citādi tas ir, teiksim, Kanādas ziemeļos, kur zinātnieki pauž satraukumu par vides piesārņojumu ar metāna gāzi, kas lielā daudzumā izdalās no atkusušajiem sasaluma slāņiem. Metāns ir viena no gāzēm, kas veicina siltumnīcas efektu, tāpēc klimata izmaiņas spēj ietekmēt ne mazāk par kūpošiem rūpnīcu skursteņiem. Un Kanādā, piemēram, atrodas entuziasti, kas pēc sala iestāšanās staigā pa aizsalušo ezeru ledu, vēro zem tā sakrājušos gāzes laukumus, izsit ledū caurumus un izplūstošo metānu aizdedzina. Ar dažiem cilvēkiem gan nepietiek, lai šādā veidā apstrādātu simtiem tūkstošu kvadrātkilometru postažas.

Kas gaida Latviju?

Ja gribam prognozēt simts gadus uz priekšu, tad reāli neko nevaram spriest. Mainās līdz šim dominējošie vēju virzieni, ciklonu un anticiklonu virzieni un veidošanās laiki. Ja runājam tikai par Eiropu, tad klimats kļūst maigāks ziemeļos un karstāks dienvidos. Latvija atrodas gandrīz vai Dieva azotē, jo mūs maz ietekmē dabas ekstrēmie untumi, kopumā klimats kļūst īsti piemērots lauksaimniecībai un mežkopībai (tiesa, var gadīties, ka nākotnē egli mūsu mežos nāksies nomainīt ar lapu kokiem).Neparastības iespējamas katru gadu. Teiksim, aizvadītā vasara mūspusē bija sausa, bet kurzemnieki pat sūdzas, ka mitruma bijis par daudz. Divas iepriekšējās ziemas bija sniegotas, turklāt gandrīz nebija puteņu.

Daži prognožu autori pareģo bargu ziemu, bet te nu gan jāteic kā dažkārt mācītājam: tā ir liela uzdrīkstēšanās. Gribas vairāk piekrist tiem laika vērotājiem, kuri apgalvo, ka līdz Ziemassvētkiem ziemas nebūs, ļoti iespējams, ka ziemas saulgrieži būs dubļaini. Pēc tam gan varam sagaidīt baltumu, bet ne visu ziemu, jo gaisa masu plūsmas nupat tā iešūpojušās, ka iespējami gan atkušņi, gan negantas viesuļvētras, vietumis iespējami pat ziemas ūdensplūdi. Pa starpai iespējams arī kniebīgāks sals, ticamāk gan tikai februāra beigās un martā.Tiem, kas ziemu pareģo pēc noteiktiem datumiem vasarā, gribu atgādināt, ka latviešu tautas ticējumi tapuši ne tikai atšķirīgā klimatiskā situācijā, bet šie folkloras materiāli pierakstīti pēc cita kalendāra.

Salīdzinājumā ar mūsdienu kalendāru nobīde ir par 13 dienām. Bet šāda pareģošana šodien vairāk atgādina izklaidi.Nav tādas zinātniskas metodes, pēc kuras varam pilnīgi droši pateikt, kāds būs laiks pēc mēneša vai diviem. Mūsdienas raksturo kontrasti. Teiksim, aizvadītā vasara Latvijai sākās maijā un beidzās septembrī. Bet Latvijā iebraukušais vācietis rādīja divus pirkstus, ka viņiem tikai “Zwei Tage Sommer” – līdz jūnija beigām tikai divas vasarīgas dienas, bet Herca kalnos bijis pat sniegs. Teorētiski vajadzētu būt otrādi.Secinājums tāds, ka, ja piepildīsies prognozes par silto ziemu, lielus zaudējumus cietīs slēpošanas kalnu īpašnieki un apkures gādātāji. Daudz lielāka ķeza var sagaidīt Rīgu gadījumā, ja kārtējais orkāns Daugavā sadzen jūras ūdeņus. Gadīties var visādi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Klimata izmaiņas un laika prognozes

Kategorijas