Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Speciālisti brīdina: Latvijā krasi pieaugusi saslimšana ar plaušu karsoni

Dagnija Veidemane

2013. gada 4. novembris 08:46

725
Speciālisti brīdina: Latvijā krasi pieaugusi saslimšana ar plaušu karsoni

 Latvijā pagājušās nedēļas laikā krasi palielinājusies saslimšana ar plaušu karsoni jeb pneimoniju, tāpēc cilvēkiem būtu ļoti jāuzmanās, lai nekļūtu par šīs bīstamās slimības upuriem, brīdina speciālisti. 


"Aptiekās pēdējā laikā  arvien vairāk cilvēki sev vai tuviniekiem iegādājas dažādus  medikamentus augšējo un apakšējo elpceļu saslimšanu ārstēšanai, tostarp arī recepšu zāles. Lielāko satraukumu izraisa tas, ka cilvēki ir tik aizņemti un skrejoši, ka visu vajag ātri un uzreiz. Dažkārt nopietnākas saslimšanas, piemēram, gripa vai pneimonija, tiek uztvertas kā vienkārša saaukstēšanās," sacīja farmaceite Līva Feldmane.


Viņa norādīja, ka sarunās ar ģimenes ārstiem esot secinājusi - nereti cilvēki vēršas pie mediķiem novēloti, kad jau ir komplikācijas. Tāpēc ir svarīgi nepieļaut, lai parasta saaukstēšanās vai gripa pāraugtu plaušu karsonī, kas nopietnākos gadījumos var beigties letāli, it īpaši maziem bērniem un vecāka gadagājuma ļaudīm. Ja lietojot kādu preparātu, nav veselības uzlabojumu, bez kavēšanās ir jādodas pie ģimenes ārsta, mudina farmaceite.


Slimību profilakses un kontroles centra jaunākie gripas monitoringa dati rāda, ka nedēļā no 21. līdz 27.oktobrim pneimonijas gadījumos ambulatorajās iestādēs vērsušies par 54,1% vairāk pacientu nekā nedēļu iepriekš - kopumā bijuši 24,7 saslimšanas gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vecumā no 5 līdz 14 gadiem un par 65 gadiem vecāku cilvēku grupā no 21. līdz 27.oktobrim reģistrēja attiecīgi 30,5 un 14,8 pneimonijas gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, turpretī iepriekšējā nedēļā pneimonijas gadījumi netika reģistrēti. Vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem nedēļā no 21. līdz 27.oktobrim ambulatorajās ārstniecības iestādēs pneimoniju gadījumos vērsās par 34,4% vairāk pacientu nekā nedēļā no 14. līdz 20.oktobrim.


Ģimenes ārste Dana Misiņa stāsta, ka hroniskas augšējo elpceļu un plaušu slimības vairāk saasinās rudenīgi vēsā un mitrā laikā, jo tad vīrusi labāk aktivizējas. Nereti pneimonija ir saaukstēšanās, bronhīta vai citas elpceļu slimības komplikācija. Pneimonijas izpausme ir klepus, drebuļi, temperatūra paaugstinās līdz 40 grādiem, sāp galva un krūtis, turklāt sāpes krūtīs pastiprinās dziļākas ieelpas laikā. 
Pneimonijas pirmās pazīmes ir dzeltenas vai zaļganas krēpas klepojot, sāpes plaušās. Retos gadījumos var būt arī asins stīdziņas krēpās. Plaušu karsonis labi padodas antibiotiku terapijai, ko var noteikt tikai ārsts. Pašārstējoties plaušu karsoni pieveikt nevar, uzsver Misiņa. 


Lai nesaslimtu, ļoti svarīga ir profilakse - imunitātes stiprināšana, lietojot pilnvērtīgu vitamīniem bagātu uzturu un uzņemot pietiekami daudz šķidruma, ieturot regulāras ēdienreizes, ievērojot sabalansētu dienas režīmu, veicot regulāras fizikās aktivitātes un atpūšoties svaigā gaisā, uzturot iekšējo mieru un pozitīvas emocijas, kā arī lietojot dabīgos imunitātes stiprinātājus, piemēram dzērvenes un ķiplokus. 


Turklāt vajadzētu censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, piemēram,  masveida pasākumus slēgtās telpās, vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu, ģērbties piemēroti laika apstākļiem, kā arī rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā. 


Pneimonija ir viena no izplatītākajām slimībām, ar kuru slimo visās vecuma grupās, un tā ir viena no galvenajiem vecāka gadagājuma un hroniski slimu cilvēku nāves cēloņiem. Turklāt tas pasaulē  ir arī viens no galvenajiem nāves cēloņiem bērniem līdz piecu gadu vecumam. Ir pieejamas vakcīnas, lai novērstu noteiktu pneimoniju veidu rašanos. Īpaši tās rekomendējamas cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, hroniskiem bronhītiem, diabētu, kā arī sirds un asinsvadu slimībām, informēja Misiņa.