Mums ir atšķirīga vēsturiskā pieredze, uzskati un intereses

2011. gada 21. janvāris 13:59

2083

Mums ir atšķirīga vēsturiskā pieredze, uzskati un intereses

Ceturtdien Valkā viesojās Igaunijas lielākā laikraksta "Postimees" žurnālists Miks Salu, lai apjaustu, kāda ir sadarbība starp Valku un Valgu, uzzinātu, kā valcēnieši raugās uz Valgu un otrādi.

"Postimees" Miks strādā tikai divas nedēļas un šis bija viņa pirmais tālākais brauciens ārpus Tallinas. Tiesa, pirms tam viņš piecus gadus strādāja otrā lielākā Igaunijas avīzē "Eesti Paevaleht". Viena no vietām, kuru žurnālists apmeklēja, bija laikraksta "Ziemeļlatvija" redakcija, kur viņš iztaujāja galveno redaktori Ingūnu Johansoni.

Izmantojot izdevību, iztaujājām arī viņu par dzīvi Igaunijā un par Latvijā notiekošo, raugoties no igauņu skatupunkta. Miks bija lasījis par konfliktu starp Valkas un Valgas mēra akciju, kad igauņi aicināja deklarēties visus Valgā strādājošos, solot dažādus labumus.

Viņš gan negrasās fokusēties uz šo notikumu, jo patiesībā no Valkas kaimiņpilsētā deklarējušies tikai 10 Valgā strādājošo. Valgas mērs Ivars Unts ir jauns pragmatiski domājošs cilvēks un, iespējams, būs vēl jaunas valcēniešu aicināšanas kampaņas pie kaimiņiem. Miks uzskata, ka tas ir sīkums un par to nevajadzētu satraukties. Pelnīties uz Rietumeiropu aizbrauc daudz vairāk cilvēku.

Iespējams, nabadzīgākā IgaunijāPirmais un, varētu sacīt, pamatjautājums Mikam bija par to, vai Valka un Valga ir viena vai divas pilsētas. Abas puses bija vienisprātis, ka skaisti jau skan lozungs "Viena pilsēta - divas valstis", taču faktiski tā nav.

Protams, fiziski tā ir viena pilsēta, taču emocionāli un mentāli esam ļoti atšķirīgi. Arī Miks to ir sajutis. Kad valcēnietis dodas uz Valgu, viņš saka, ka eju uz Igauniju, un otrādi. Jautāts, kā, no Tallinas raugoties, izskatās Valga, Miks atbild, ka tā izskatās nabadzīga, iespējams, ka Valgas apriņķis ir visnabadzīgākais visā Igaunijā.

Ja Latvijā tā ir valdības politika, ka viss koncentrējas Rīgā un nomalēm nepalīdz, lai kaut nedaudz attīstītos, tad Igaunijā šī palīdzība ir lielāka. Piemēram, pedagogiem pie algas ir piemaksa ar īpašu koeficientu, ko nosaka attālums līdz galvaspilsētai.

To, ka Valga ir nabadzīga, M. Salu redz no ielu stāvokļa. Tās ir izdangātas un sniega barjeras ļoti apgrūtina pārvietošanos. Arī daudzu māju izskats to apliecinot. Arī Veru ir nabadzīga, tomēr Valgas situācija ir vēl sliktāka. Tiesa, Miks nezinot statistikas datus, taču to redzot staigājot pa pilsētu.

Dzīvo kā paralēlās pasaulēsLatvijā jau daudzus gadus ir bijusi attiecību problēma starp latviešiem un krieviski runājošajiem. Igaunijā esot līdzīgi. "Dzīvojam it kā paralēlās pasaulēs, uz lietām un procesiem skatāmies ļoti atšķirīgi," komentē žurnālists.

Jautāts, kā viņš redz igauņu un krievu attiecības Valgā un arī citviet Igaunijā, žurnālists atbild, ka ir dažādi. Piemēram, Narva ir gandrīz simtprocentīga krievu pilsēta. Igaunijā igauņi ar krieviem sazinās pavisam nedaudz, viens otru neaizskar, taču visas lietas kārto savā vidē.

Lielākā plūkšanās ar cittautiešiem bija pirms vairākiem gadiem, kad valdība izlēma pārvietot no centra uz kapsētu bronzas kareivi Ļošu. "Tas gan jau viss sen ir noklusis un aizmirsts. Tā ir vēsture, tomēr krievvalodīgie, iespējams, par to domā joprojām. Man tas pašlaik ir vienaldzīgi," savu attieksmi formulē Miks.

Naudas kļuvis cipariski mazākZemās dzimstības dēļ abās mūsu kaimiņvalstīs drīz trūks darbaspēka. Vismaz sociologi un eksperti par to skaļi runā. Igauniju krīzes dēļ daudzi ir pametuši un strādā Somijā. "Arī igauņi par to daudz runā, taču nedomāju, ka tas notiks tik drīz. Mēs jūtam ekonomikas atveseļošanos un nelielu augšupeju. Protams, ir grūti, taču ne tik, cik pirms gada vai nedaudz vairāk," stāsta žurnālists.

Viņam ir arī sava attieksme par eiro ieviešanu valstī. Miks nedomā, ka Igaunijā ar šo notikumu ir strauji augušas cenas. Atsevišķi gadījumi, kad uzņēmējs to ir izmantojis lielākas peļņas gūšanai, ir bijuši, tomēr process kopumā norit ļoti mierīgi un stabili. Pamazām zūd emocionālā saite ar kronām un sajūta, ka naudas ir kļuvis cipariski mazāk.

Igauņi domā, ka Latvijā dzīve ir grūtāka, jo krīze ir bijusi daudz dziļāka. Un tam jau arī ir pamats, jo Igaunijai nav bijuši vajadzīgi aizdevumi un tā nav nokļuvusi parādu jūgā. Miks domā, ka Valkā un Valgā situācija ir līdzīga. Iespējams, igauņu lielākais pluss ir modernā slimnīca.

Žurnālists vēl nezina, ko rakstīs par abām dvīņu pilsētām. Viņš vēlas pamatīgāk izpētīt konkurences un kooperācijas lietas, uzzināt ko par dzīvošanu te runā ierindas cilvēki. Arī tie, kuri strādā Valgā, bet dzīvo Valkā, kā piemēram ginekoloģe Ērika Kaša, kura strādā Valgas slimnīcā, bet dzīvo Valkā. Secinājums gan viņam jau ir skaidrs - Valka un Valga ir divas atšķirīgas pilsētas.

Tauta deputātus lamās vienmērM. Salu stāsta, ka igauņu mediji ir pārdzīvojuši ļoti smagu krīzi, taču nu tā ir garām un ir iestājusies stabilitāte. Ar vārda brīvību presē esot viss kārtībā, un mediju īpašnieki žurnālistu darbā nejaucas. "Es nezinu situāciju mazajos laikrakstos, taču centrālajos žurnālisti var brīvi izpausties. Mūsu laikraksta īpašniekus vispirms interesē tikai peļņa," stāsta Miks.

Gluži tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā igauņi lasa savā valodā iznākošos izdevumus, bet krieviski runājošie savā. Notikumu komentāros un skaidrojumos atšķirība ir liela. Tas pierāda tikai to, ka varam dzīvot vienā valstī pēc vienādiem likumiem, taču mūsu senču saiknes ir atšķirīgas. Mums ir dažāda vēsturiskā pieredze, vērtējums un intereses.

Jautāts, cik lielā mērā igauņi mīl savu prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, žurnālists atbild, ka par mīlestību nezina, taču viņš tautā ir ļoti populārs. To gan nevar sacīt par parlamenta deputātiem. Nesen valstī bija liels skandāls ar Centra partijas priekšsēdētāju Edgaru Savisāru par saistību ar Krieviju, par it kā naudas diedelēšanu savai partijai krievvalodīgo aizstāvības aizsegā.

Miks domā, ka šis skandāls nekad nebeigsies. "Tauta vienmēr lamās deputātus. Kādam cenas vienmēr būs par augstām, citam nepatīk valdības politika. Tas ir normāli, jo tāda ir cilvēka daba," prāto žurnālists. Viņa uzdevums ir atspoguļot situāciju.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mums ir atšķirīga vēsturiskā pieredze, uzskati un intereses

Kategorijas