Ūdens nopludināšana Lugažu muižas dīķī radījusi konfliktu

2011. gada 21. janvāris 10:13

10721

Ūdens nopludināšana Lugažu muižas dīķī radījusi konfliktu

Janvāra sākumā Valkas pagasta biedrība "Traktorciems" sāka īstenot savu projektu "Lugažu muižas dīķa rekultivācija un pagasta teritorijas labiekārtošana".

Kā pirmo darbu biedrības biedri veica dīķa ūdens nopludināšanu, lai varētu iztīrīt ūdenskrātuves gultni un remontēt slūžas. Tomēr tieši šis pasākums izraisījis lielu neapmierinātību dažu ciemata makšķernieku vidū.

Atgriežoties salam, zivis var nosmaktPar ūdens nopludināšanu ziemā visvairāk sašutis ir Lugažu iedzīvotājs Dainis Zeps, kurš par notikušo paziņoja pat televīzijas raidījumam "Degpunktā". D. Zeps, būdams kaislīgs makšķernieks, ik pa laikam kopš 80. gadu vidus dīķī ir ielaidis zivju mazuļus un uzskata, ka tagad zivis var aiziet bojā.

"Mazās zivtiņas straume caur slūžām aiznesīs uz grāvi, bet tajā ir vairāki bebru sacelti aizsprosti. Baidos, ka tiem zivis netiks cauri un aizies bojā. Pēc ūdens nolaišanas virs dīķa ir saplaisājis ledus vāks. Pieļauju, ka daļa līņu un karpas ir paslēpušās gultnes bedrītēs, bet drīz atsāksies sals, ledus sasals un tad tās nosmaks," secina D. Zeps.

Pagaidām gan neviens īsti nezina, cik zivju ūdenskrātuvē bija pirms ūdens nopludināšanas un vai tiešām tām draud bojā eja. Daļa ciemata iedzīvotāju, to vidū arī makšķernieki, uzskata, ka pēdējos gados dīķī nav bijis sevišķi daudz īstu zivju, vien šādas tādas sīkaļas.

"Es arī brīvajā laikā mēdzu makšķerēt, bet parka dīķī to reti esmu darījis. Tā nav tā populārākā makšķerēšanas vieta, jo neko lielu tur nevar dabūt. Domāju, ka lēmums iztīrīt gultni ir ļoti labs. Tas būtu skaisti, ja parkā varētu ierīkot, piemēram, peldētavu," saka ciemata jaunietis Juris Žurovičs.

Domas par iespējamo zivju daudzumu dalās. Iedzīvotāja Gaļina Kosemae uzskata, ka zivju dīķī bijis diezgan daudz, jo to mazuļus ūdenī laidis gan viņas dēls, gan paziņas. "Apkārtnes vīri te bieži makšķerēja, un zivis bija. Tagad nezinu, vai kāda vēl būs palikusi dzīva. Slūžas vajadzēja pavasarī atvērt, bet ne jau janvārī. Mazliet tomēr jādomā ar galvu," norāda G. Kosimae.

Visas darbības ir saskaņotasBiedrības "Traktorciems" valdes priekšsēdētāja Ance Empele zivju aizstāvju pārmetumus uzskata par nepamatotiem. "Tas nav Daiņa Zepa privātais dīķis, bet pieder pagastam. Biedrība ar pagasta pārvaldi ir noslēgusi patapinājuma līgumu par dīķa apsaimniekošanu. Mēs savu projektu esam saskaņojuši ar visām institūcijām, savukārt Dainis Zeps zivis ir ielaidis dīķī pats uz savu galvu un šo darbību nekur nav saskaņojis, kaut tas viņam bija jādara. Vēl pirms projekta rakstīšanas mēs Zepu informējām par paredzēto darbu un viņš piekrita, ka gultni vajag iztīrīt.

To, cik dūņās guļ iemestu vecu riepu, viņš pats labi zina kopš kolhoza gadiem, kad vadīja kopsaimniecību. Turklāt nav zināms, cik ūdenskrātuvē ir zivju un vai tās patiešām ir apdraudētas. To nav iespējams noteikt, jo dīķi klāj ledus. Vairāki vietējie makšķernieki atzinuši, ka zivju dīķī nav daudz, jo trijās stundās varot izvilkt tikai vienu zivi," stāsta A. Empele.

D. Zeps atzīst, ka ir piekritis ūdenskrātuves gultnes iztīrīšanai, bet tikai tad, kad nav ledus. Tad pirms ūdens nopludināšanas zivis varētu izvilkt un ielaist uz laiku otrā dīķītī, kas atrodas netālu. A. Empele skaidro, ka biedrība lēmumu nopludināt ūdeni tagad pieņēmusi pēc konsultācijām vairākās meliorācijas firmās, kuru speciālisti ziemu šādam darbam uzskatījuši par vispiemērotāko laiku.

Arī pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Lapsa apliecina, ka zivju daudzums dīķī nav noskaidrots. "Iespējams, tās tur ir, un, iespējams, ka nav. Ja zivis pirms ūdens nolaišanas dīķī bija, tad varbūt tagad, kā jau parasti ziemā, tās guļ ierakušās dūņās, jo diezin vai tās peldēs pa ūdeni zem ledus," spriež J. Lapsa.

Viņš apstiprina, ka biedrība projektā paredzētos darbus ir saskaņojusi ar visām institūcijām, arī ar Reģionālās vides pārvaldi Valmierā. Tā atsūtījusi paziņojumu, ka tik mazā ūdens platībā nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Nav vajadzīgi arī tehniskie noteikumi ūdens nopludināšanai.

"Vides aizsardzības speciālisti uzskata, ka no viņu puses ierobežojumi projektā paredzētajām darbībām nav nepieciešami. Es gan aizrādīju biedrībai, ka varbūt pašlaik nav izdevīgākais laiks uzsākt darbus, jo ir izveidojusies pietiekami bieza ledus kārta un sakritis daudz sniega, kas apgrūtinās darbu, turklāt sniega aizvākšana prasīs papildu izmaksas.

Tomēr biedrības vadība acīmredzot uzskatīja, ka termiņi ir jāievēro. Projekts ir labs, un dīķis un tā apkārtne ir jāsakārto. Varbūt tikai vairāk vajadzēja respektēt citu ieinteresēto pušu viedokli," saka J. Lapsa

Strīds atgādinot cirkuA. Empele atzīst, ka projekta autori nebija paredzējuši tik lielu sniega daudzumu, tomēr ar izmaiņām ir jārēķinās, jo ziema ir ziema, un var rasties neparedzēti apstākļi. Biedrības valdes priekšsēdētāja neslēpj aizvainojumu, kas radies no pārmetumiem. Iespējams, drīzumā organizācijas vadību uzticēšot kādam citam. Projekts netapa slepenībā.

Tas tika apspriests, un par to daudzi zināja. Tomēr nekādus iebildumus biedrība pirms darbu uzsākšanas nebija saņēmusi. Daži Lugažu iedzīvotāji kašķi ap zivīm uzskata vien par ambīciju demonstrēšanu. "Ciemats ir ieguvis skaistu un sakārtotu parku. Kad būs iztīrīts dīķis, te būs jauka atpūtas vieta.

Diemžēl pie mums tā ir - tiklīdz kāds kaut ko sāk darīt, tā sākas jampadracis. Mums vajadzētu pamācīties no Sēļiem. Tur bez strīdiem cilvēki vienojas un veido sabiedrisko dzīvi. Kur neapmierinātie bija agrāk, kad darbi nebija uzsākti? Tagad iznāk tikai tāds cirks," izteicās kāda ciematā satikta sieviete.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ūdens nopludināšana Lugažu muižas dīķī radījusi konfliktu

Kategorijas