Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ēveles draudze šogad svinēs baznīcas 190 gadu jubileju

Aivars Zilbers
Noderīgi

2011. gada 14. janvāris 12:28

2619
Ēveles draudze šogad svinēs baznīcas 190 gadu jubileju

Ir viena ēka, kas Ēveles ciemata ainavai piešķir cildenumu. Tā ir Ēveles evaņģēliski luteriskā baznīca, kura ceļu krustojumā uz apkārtējo māju fona atgādina skaistu gleznu. Dievnams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, bet tā nav vienīgā ēkas vērtība.

Pie dievnama darbojas draudze, kura šogad svinēs baznīcas 190 gadu jubileju.Laika gaitā baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, koka būves nomainītas ar mūra sienām, līdz tagad redzama celtne, kādu uzbūvēja 19. gadsimta pirmajā pusē.

Kaut arī pagastam pāri gājuši visādi vēstures vēji, tas gan bijis skaidrs - baznīcai jābūt. "Citādi nemaz nevar. Lai arī cik grūti laiki, ar ticību un Dieva vārdu vienmēr visas grūtības izdodas pārvarēt," pārliecinoši saka Ēveles luterāņu draudzes priekšniece Skaidrīte Kalniņa.

Ziemassvētkos necerēti daudz cilvēkuŠobrīd Ēveles draudzē darbojas apmēram 25 kristieši. Baznīcā ir atvērta arī svētdienas skola. S. Kalniņa gan atzīst, ka uz svētku dievkalpojumiem atbrauc ievērojami vairāk. Īsts pārsteigums viņai bija pērnā gada Ziemassvētku dievkalpojums, uz kuru, neraugoties uz slikto laiku, ieradās vairāk nekā 70 cilvēku.

Daudz apmeklētāju esot arī Vasarsvētku un Lieldienu dievkalpojumā. Tas liecina, ka arī pašreizējā krīzes laikā iedzīvotāji alkst garīguma un liela daļa to cenšas atrast baznīcā. Pastāvīgi dievkalpojumus apmeklē no 10 līdz 25 cilvēkiem.

Ziemas mēnešos cilvēki uz tiem pulcējas mācāmā mājā līdzās baznīcai, jo tās telpas ir vieglāk apkurināt. Lai zālē, kurā notie svētdienas skolas mācības, ienācēji justos kā baznīcā, draudzes mācītājs Aldis Kalcenavs telpai ir izgatavojis altāri. Viņš draudzē kalpo jau trešo gadu. A. Kalcenavs kalpo arī Burtnieku, Dikļu un Rencēnu draudzē.

S. Kalniņa atceras, ka agrāk draudze bija lielāka, jo uz dievkalpojumiem brauca arī kārķēnieši. Tagad viņi paši sev ir uzcēluši baznīcu. Daži ēvelieši dievkalpojumus apmeklē Strenču baznīcā, bet ir arī tādi Strenču iedzīvotāji, kuri dievkalpojumu dienās brauc uz Ēveli, jo tā ir viņu dzimtā puse, kurā atrodas viņu dzimtas kapi.

Dievnams nekļuva par noliktavuSvētdienas skolā mācās astoņi līdz 10 bērnu. Skola darbojas jau vairākus gadus, bet draudzes papildinājums no jauniešiem ir neliels, jo daudzi jaunie cilvēki ir aizbraukuši peļņā uz ārzemēm. Citi darbu atraduši Valmierā, jo pašā Ēvelē jaunas darbavietas nerodas.

Draudzes priekšniece ar lepnumu atzīst, ka Ēveles baznīcā arī padomju gados sludināts Dieva vārds un dievnams nav pārtapis par noliktavu vai sporta zāli. "Toreiz es biju skolotāja un kā padomju laika pedagoģe nedrīkstēju apmeklēt dievkalpojumus, tomēr Ziemassvētkos devos uz baznīcu. Savilku vairāk lakatu pār seju un gāju.

Toreiz vadīju ansambli un reiz Ziemassvētkos ar visiem dziedātājiem ieradāmies un dziedājām baznīcā. Mācītājs mums bija ļoti pateicīgs," atceras Skaidrīte. Pēc viņas domām, Dieva esamības apliecinājums ir kaut vai tas, ka, lai kā komunistu valdīšanas laikā ticība Dievam tika noliegta, Tā Kunga noliedzēji galu galā varu zaudēja, bet baznīcās atkal pulcējas ticīgie.

Baznīca ieguvusi jaunu jumtuDraudzes priekšniece uzskata, ka tie, kuri pašlaik ir draudzē, baznīcu apmeklē, patiesi ticot Dievam, un labprāt uzņemas kalpošanas pienākumus. Draudzes pārziņā atrodas Ēveles kapi un baznīcēni tos pastāvīgi kopj.

Talkās palīdz arī svētdienas skolas audzēkņi. Lielākais darbs tika veikts 2008. gadā, kad draudze organizēja jumta nomaiņu dievnamam. "Toreiz es uzrakstīju projektu, lai iegūtu valsts atbalstu, sešus tūkstošus latu atvēlēja arī konsistorija. Mūsu draudzei pieder arī mežs, no kura izsolē pārdevām daļu koku," stāsta draudzes priekšniece.

Izjūt Dieva klātesamībuVajadzību pēc baznīcas izjūt ne tikai draudzes locekļi. Vasaras mēnešos šad tad dievnamā iegriežas kāds cilvēks. "Baznīca sniedz cerību uz Dieva palīdzību. Parasti cilvēki pie Dieva vēršas, kad pārdzīvo grūtus mirkļus dzīvē.

Esmu vairākkārt pārliecinājusies, ka paļaušanās uz Dievu palīdz daudz ko pārvarēt. Cilvēki mūsu mācītājam bieži lūdz aizlūgt par kādu slimu vai nedienās nokļuvušu tuvinieku un šīs lūgšanas savu labumu sniedz.

Mūsu pagastā dzīvo sirmgalvis, kuram jau pāri 80 gadiem un kurš piedzīvojis kara briesmas. Viņš ir pārliecināts, ka tikai savas ticības dēļ ir palicis dzīvs, jo Dievs vienmēr briesmās viņu izglābis," stāsta S. Kalniņa.

Draudzes priekšniece atceras, ka viņai atziņu par Dievu palīdzējuši rast vecāki, kuri viņu un māsu mazotnē nokristījuši un bērnībā veduši līdzi uz dievkalpojumiem baznīcā. "Arī tagad esmu izjutusi Dieva klātesamību.

Piemēram, sākumā doma par jaunu jumtu baznīcai man šķita diezgan pārdroša. Tad nodomāju - ja Dievs gribēs un palīdzēs, tad man tas izdosies. Kad uzzināju, ka mans projekts apstiprināts, tad sapratu - palīdzība no Tā Kunga ir saņemta," apliecina S. Kalniņa.

Arī visas pārējās lietas nokārtojušās it kā pašas par sevi, un darbi varēja sākties. Pēc jumta nomaiņas Skaidrīte rīkojusi pateicības dievkalpojumu, jo Dievam par palīdzību vajag pateikt paldies. Liels pārdzīvojums bijis pagājušajā vasarā, kad Latvijai pāri gāja vētra.

Līdzās baznīcai brāzmas pāršķēla lielu ozolu un tas gāzās uz jaunā jumta pusi. Tomēr it kā neredzams spēks stumbru turējis, un ozols lēni nosēdies uz jumta, to nesabojājot. Pēc tam glābēji no Valmieras jumtu atbrīvojuši no zarotnes. Skaidrīte domā, ka jumts palicis vesels ne bez Dieva ziņas.

Viņa atceras, ka līdzīgi noticis arī Ēveles kapos 2005. gada janvāra vētrā. Vētra nogāzusi vairākus kokus, bet tie nokrituši neskarot kapu pieminekļus. "Man daži jauni cilvēki ir iebilduši, ka savā dzīvē Dievam kaut ko ir lūguši, bet nekas neesot noticis.

Jāatceras, ka Tas Kungs arī mūsu uzticību un pacietību pārbauda. Jālūdzas ir bieži un tad agrāk vai vēlāk Dieva svētība nāks. Un tad cilvēks daudz ko var paveikt. Dieva vārdi - lūdziet, un tad jums tiks dots - ir ļoti patiesi," saka Skaidrīte.

Jubileju atzīmēs vasarāPavasarī draudze organizēs dievnama remontu. Tas ir pēdējais no plānotajiem lielākajiem darbiem, un S. Kalniņa tic, ka ar Dieva palīdzību visu iecerēto izdosies paveikt.

Baznīcai kopš uzcelšanas 190 gadu aprit oktobrī, bet draudze plāno svinības rīkot ātrāk - vasarā, kad cilvēkiem vieglāk atbraukt. Uz svētkiem plānots ielūgt visus mācītājus, kuri kādu laiku ir kalpojuši Ēveles draudzē.

S. Kalniņa atzīst, ka Dieva atrašana ir viens no lielākajiem ieguvumiem viņas dzīvē. "Esmu ļoti priecīga, ka ar Dieva svētību pie labas veselības ir sagaidīti pensijas gadi un tagad visu savu enerģiju varu veltīt kalpošanai Dievam.

Darba ir daudz, jo draudzei pieder arī palielas zemes platības, kas jākopj, bet visi šie darbi manī rada pacilātību un tāds dvēseles stāvoklis uztur možu garu un neļauj pagurt," apliecina S. Kalniņa.

Kategorijas

Kategorijas