Baznīcās skanēs Ziemassvētku vēsts

2013. gada 24. decembris 08:59

508

Šodien, 24. decembrī, baznīcās tiks teikts Ziemassvētku svētvakara sprediķis un sludināta Ziemassvētku vēsts - “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts”.

Smiltenes Romas katoļu draudzes priesteris Pāvels Kamola uzsver, ka Kristus dzimšana notika naktī, tādēļ “šī patiesība aicina katru no mums būt nomodā un meklēt Kungu, jo tikai tie, kuri naktī neguļ, bet gaida un meklē, var sastapties ar Kristu Pestītāju”.Priesteris Pāvels Kamola: “Ir vērts pārbaudīt, zem kādas segas man ir salds miegs un kāda sega man traucē gaidīt Pestītāju. Varbūt dažiem šī sega ir bagātība vai dzīvesveids, kas jau ir pārbaudīts, un cilvēks negrib atvērties jaunai pieredzei un negaida Kristu, jo uzskata, ka “viņš man nav vajadzīgs”.

Es kā priesteris redzu, ka Ziemassvētkus cilvēki svin dažādos veidos un secinu, - viņi svin, bet svin miglā. Tas nozīmē, ka cilvēks kaut ko redz, bet neredz skaidri. Mēs Ziemassvētkos svinam Jēzus Kristus atnākšanu, bet mēs nesvinam eglīti. Kristus nāk kā dzīva persona, nevis kā nenoteikta gaisma, vai kociņš, vai zaķītis, un tieši tādēļ mēs varam piedzīvot mīlestību. Ar eglītēm, zaķīšiem, suņiem, kaķiem, ar priekšmetiem es mīlestību nepiedzīvošu nekad, jo tā nav persona, viņi nevar man atbildēt, kā vajadzīgs manai sirdij. Tādēļ šie svētki ir arī vēlējums, lai mēs tiešām meklētu, kāds ir īstais iemesls Ziemassvētkiem.

Vēl novēlu, lai mēs saprastu, ka Jēzus atnākšana neapstājas ar viņa dzimšanu. Jēzus piedzima tādēļ, lai mūs pestītu caur krustu. Kristus dzimšanas svētki vēl spožāk ir redzami Viņa augšāmcelšanās noslēpumā, tāpēc mans prieks, ka Viņš bija atnācis mani pestīt, ir vēl lielāks. Jo nekāda nāve, nekāda nelaime, nekāda slimība, nekādi nelaimes gadījumi nevar mani apstāt, ja Pestītājs atnācis pie manis. Ja mēs svinētu tikai bērniņa atnākšanu, tad ir jautājums, ko bērniņš var darīt manai dzīvei? Taču, ja es redzu tālāk, ka šis bērniņš ar laiku atdod dzīvību par mani, ka viņš ir Pestītājs, kurš nāk arī ciest, tad tam ir vēl dziļāka jēga. Novēlu, lai katrs no mums, sastopoties ar Jēzu, atrastu dziļu prieku, kas balstās uz īstu dzīves pārmaiņu, sirds pārmaiņu. Vēlu, lai šī pārmaiņa īstenojas mierā un priekā, kuru neviens un nekad nevar atņemt!”

====================================

Kristus piedzimšanas svētkiem

Mīlestībā Valkas Lugažu, Kārķu un Ērģemes draudžu mācītājs Ģirts Kalniņš:

Mums ir daudz un dažādas svētku dienas, kuras mēs svinam. Tomēr jāatzīst, ka Ziemsvētku svinēšanai mēs pieliekam vislielākās pūles, sākot jau ar iepirkšanos, ar dāvanu meklēšanu, ar apsveikumu sūtīšanu. Šajā laikā mūsu bērniem skolās un bērnudārzos jāsagatavo vislielākās svētku programmas. Bet, kad svētki pagājuši, kad visi pārsteigumi atklāti un trauki iztukšoti, tomēr sirdī jūtams nevis piepildījums, bet it kā esam daudz tukšāki kļuvuši.

Es domāju, ka lielākā daļa cilvēku saprot, ka Ziemsvētki ir kaut kas vairāk, nekā apdāvināšanās, apsveikumu rakstīšana un kopā būšana. Ka Ziemsvētki ir kaut kas saturīgāks par plastmasas mašīnām un lellēm zem eglītes. Mēs dzirdam tos pašus stāstus katru gadu no jauna - par ģimeni, par laipnību, par mīlestību, par piedošanu, par došanu un ņemšanu. Un tomēr kaut kur dziļi sirdī nojaušam, ka kaut kas ir nepareizi ar šāda veida domāšanu – šīs visas lietas mēs taču varam īstenot visu gadu - mīlēt savu ģimeni, būt laipnam, dāsnam, būt cilvēkam un ne jau tikai Ziemassvētkos.

Ne jau tikai Ziemsvētkos reizi gadā mums, cilvēkiem, ir sevi jāapgrūtina, lai atrastu dzīves jēgu, lai meklētu atbildes uz svarīgajiem jautājumiem. Ziemsvētki ir laiks, lai dziļāk iepazītu Dievu, ne kā bērniņu, bet kādēļ Viņš piedzimis un apciemojis šo pasauli. Un varbūt, ka tieši šis gads man beidzot dos iespēju saprast Dievu un atrast patiesu prieku un mieru manā dzīvē. Varbūt, ka šie Ziemsvētki mainīs manu dzīvi, mainīs pasauli.

Palūkosimies Marijas acīm, kāda bija pasaule, kad Jēzus piedzima. Visapkārt valdīja liela steiga, jo visiem valsts pilsoņiem bija jāpiereģistrējas. Tur bija liela grūstīšanās un burzma, un nevienu neinteresēja, ka Marijai bija pienācis laiks dzemdēt. Viņa nesaņēma apsveikumus un pienācīgu aprūpi. Dieva Dēls piedzima kūtī, lopu silē, un lielākai daļai ar to nebija nekāda sakara.

Vai šodien pasaulē kaut kas ir mainījies? Arvienu visur ir burzmas un grūstīšanās. Ikviens ir aizņemts ar savām paša rūpēm, ar gatavošanos Ziemsvēkiem. Vai tas varētu nozīmēt, ka cilvēkiem ir zudusi interese par Dievu? Es domāju, ka nē. Lai arī cik ļoti cilvēks ir aizņemts savās ikdienas rūpēs, tomēr viņam dziļi sirdī kaut kas jautā pēc Dieva.

To apstiprina šodien pieaugošā interese par garīgumu, meditācijām, par daudzajām reliģijām un novirzieniem. Gan jau arī šajos Ziemsvētkos būs tūkstošiem garīgu grāmatu zem eglītēm, kas tikai liecina, ka cilvēks vēlas satikties ar Dievu, dzirdēt eņģeļa sacīto: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs’.(Lk 2:10-11)

Tomēr dzīve parāda, ka lielākā daļa šo garīgo meklējumu ir neveiksmīgas. Jā, izlasītā grāmata gan bija interesanta, bet tomēr īsto atbildi nedeva. Cilvēks ir iesaistījies jaunā garīgā kopienā, sākumā patika, bet vēlāk nav meklētā piepildījuma. Paies svētki, kā jau katru gadu, un daudzi būs vīlušies.

Varbūt tādēļ, ka viņi meklēja Dievu, bet neatrada, jo meklēja ne tur, kur Viņš ir atrodams. Es negribētu, ka jūs viņu meklējat augstās vietās, bet ieietu kūtī, nostātos blakus Marijai un redzētu to pašu, ko Viņas acis redz. Un tas ko viņa redz, ir daudz vairāk, kā tikai mazulis silītē. Viņa lūkojoties bērna sejā, redz tos apsolījumus, kas par Viņu sacīts.- ‘Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala."(Lk.1:32-33)

Tad atnāks gani un austrumu gudrie, un atnesīs Marijai eņģeļu vēsti. Tie lūkosies bērna sejā un zinās - tas ir Dieva Dēls. Viņā ir visas pasaules vajadzības. Viņā, kas guļ silītē ir viss, lai mainītu dzīves, lai mainītu kaimiņus un sevi. Marija šo bērnu paņem rokās un dod jums. Jūs to paņemat, jā, pavisam neveikli, kā pirmo reizi mūžā, un saprotat, tas ir Dieva Dēls, Viņš ir tas, ko jūs tik ilgi esat meklējuši. Kamēr pasaule meklē vienu garīgu līderi pēc otra, lasa daudzās garīgās grāmatas, steidzas Ziemsvētku burzmā, dzied dziesmas par rūķiem un sniega pārslām, meklējot garīgu piepildījumu, jūs esat te, klusajā naktī, prom no grūstīšanās un burzmas lūkojoties Viņa nevainīgajā sejā.

Lūkojoties un saprotot, ka kādu dienu Viņš būs vēl nevainīgāks, nekā šovakar. Šovakar Viņš ir mazs un nevainīgs bērniņš cilvēka miesā, bet kādu dienu Viņš būs vēl nevainīgāks, kad mirs pie krusta. Jūs nespējat Viņam palīdzēt, bet jūs varat priecāties, jo Viņš nāvē nepaliks, Viņš celsies augšām. Viņš atbrīvos pasauli no tās grēkiem. Viņš atbrīvos tevi un mani no visām mūsu kļūdām. Un to Viņš dara tikai tāpēc, ka Viņš mūs mīl, ka Viņš mums piedāvā mūžību savā klātbūtnē.

Viņš mums piedāvā savu žēlastību, piedošanu un gudrību. Mēs varam priecāties ne jau par tām svētku līdzejošām veltēm, kuras Dievs mums kā svētības tāpat devis baudīt, bet par to, ka Viņš mums ļāvis satikties. Par to, ka Viņš nav tālu no mums, bet ir tuvāk, kā mēs paši sev. Mums nav nekur jāmaldās tālos Viņa meklējumos, jo Viņš pats mūs nāk meklēt un atrod.

Svētīgus Jums Kristus piedzimšanas svētkus. Lai Imanuēls-Dievs ar mums, Jūs šajos Ziemsvētkos atrod, samīļo, pieskaras ar savu žēlastību, iededz Jūsu sirdis mīlestībai uz Viņu un savu tuvāko. Piepilda Jūs ar savām gara dāvanām, tā, ka tās Jums pietiek visām gada dienām.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Baznīcās skanēs Ziemassvētku vēsts

Kategorijas