Likumprojekts vēršas pret visiem zemes īpašniekiem Latvijā!

2014. gada 20. janvāris 09:44

916

Likumprojekts vēršas pret visiem zemes īpašniekiem Latvijā!

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome un lauksaimniecības attīstības konsultāciju uzņēmums ActusQ informē, ka jaunākajā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumu redakcijā iestrādātie ierobežojumi liegs katram Latvijas zemes īpašniekam un lauksaimniekam, kura īpašumā ir vairāk nekā 5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), brīvi rīkoties ar savu īpašumu.

Valsts paredz noteikt ierobežojumus zemes pārdošanai, nosakot kritērijus, kādiem jāatbilst pircējiem, kuri zemi varēs iegādāties - ir jābūt lauksaimnieciskajai izglītībai un pēdējo 3 gadu laikā pierādāmiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī jādod rakstisks apliecinājums, ka pircējs uzsāks LIZ izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā 3 gadu laikā pēc iegādes un citus kritērijus. Tāpat grozījumi paredz, ka zemi varēs iegādāties tikai tie uzņēmumi, kuru struktūra būs sakārtota atbilstoši likumā noteiktajiem punktiem. Līdz ar kritēriju ieviešanu, tiks būtiski ierobežots potenciālo pircēju loks.

Eksperti norāda, ka tas rupji pārkāpj Satversmes un Eiropas tiesību principus, līdz ar to prognozējamas jaunas tiesvedības. Darījumi ar LIZ – tikai ar valsts un pašvaldību līdzdalībuJāuzsver, ka, zemes pārdevējam, neatrodot prasībām atbilstošu pircēju, darījums nevarēs notikt. Likumam stājoties spēkā, zemes pirkšanas un pārdošanas darījums nedrīkstēs notikt bez valsts un pašvaldības līdzdalības.

Kā norāda ActusQ direktore Eva Branta – Nellemanne, ar šo nosacījumu faktiski iezīmējas vēlme valstij nacionalizēt privāto īpašumu, kas ir pretrunā ar tirgus ekonomikas principiem un pārkāpj tiesību pamatprincipus. Turpina E. Branta – Nellemanne: “Apzināti dezinformējot sabiedrību, sabiedrībai tiek stāstīts, ka likumprojekts tiek virzīts visas Latvijas sabiedrības interesēs, piebilstot, ka augstāku mērķu vārdā indivīda tiesību pārkāpums ir pieļaujams jeb mērķis attaisno līdzekļus.

Atbilstoši Satversmei, labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, ir jābūt lielākam nekā šo tiesību ierobežojumam. Ja viens no mērķiem, kas izskan publiskajā telpā, ir pasargāt Latvijas zemi no “ārvalstu pircējiem un spekulantiem”, tad, iepazīstoties ar pēdējo likumprojekta versiju, apstiprinās, ka likumprojekta jaunākā versija vairs nav sagatavota ar populistisko saukli “atstāsim zemi latviešiem”. Šobrīd šis ir mēģinājums ar valstiski atbalstītiem līdzekļiem, sabiedrības interešu vārdā nacionalizēt privāto īpašumu. Mums ir pamatotas aizdomas, ka tas tiek darīts atsevišķu biznesa interešu labā.“

Īpašumtiesību ierobežojumiem lavīnas efektsViens no lielākajiem apgrūtinājumiem katram zemes īpašniekam būs likuma grozījumos iekļautais punkts par pirmpirkuma tiesībām. Tas ir papildus birokrātisks slogs, kas darījumus ar zemi pagarinās uz pašreiz neskaidru laika periodu. Birokrātiskie šķēršļi būtiski bremzēs LIZ tirgu.

Zemes īpašnieki savus īpašumus varēs pārdot zemes kopīpašniekam, nomniekam vai zemes lietotājam, pierobežniekam, jaunajam lauksaimniekam, zemniekam, kura zeme atrodas 50 km no iegādājamās zemes, kā arī jaunizveidotajam Latvijas Zemes fondam, bet tikai, ja šie pircēji atbildīs jaunajiem kritērijiem par ieņēmumiem, izglītību, pieredzi u.c.“Ja likums tiks pieņemts, tam būs lavīnas efekts, ko acīmredzot likuma virzītāji neapzinās. Tas ietekmēs ne tikai katra zemes īpašnieka rīcības brīvību rīkoties ar savu īpašumu, bet arī visas valsts ekonomiku kopumā, jo kritīsies valsts budžeta ieņēmumi, kas gūti gan no nekustamā īpašuma nodokļa, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī citiem iedzīvotāju un uzņēmumu maksātajiem nodokļiem.

Satraucošs ir fakts, ka Zemkopības ministrijas pārstāvji ir skaidri pateikuši, ka līdz šim nav veikta izpēte, kā likumprojekta stāšanās spēkā ietekmēs ekonomiskos procesus un sabiedrības intereses kopumā. Līdz ar to sabiedrība tiek maldināta, “bārstot” pieņēmumus par iedzīvotāju interesēm, kas nav pamatotas ar faktiem un analīzi,” stāsta Armands Broks, LLAP valdes loceklis.

LLAP un ActusQ eksperti norāda, ka Zemkopības ministrijai būtu jāsagatavo analīze un makroekonomiskais pamatojums, kas atspoguļotu, kā likuma grozījumi ietekmēs tautsaimniecību kopumā, to starp pieminētos budžeta ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākumu nodokļa un citiem iedzīvotāju un uzņēmēju maksātajiem nodokļiem, saimnieciskās darbības operativitāti, banku sektoru un jau izsniegto kredītresursu nodrošinājumu, kā arī likuma grozījumu rezultātā radīto administratīvi birokrātisko noslodzi pašvaldībās. Jauns administratīvais slogs pašvaldībām ar paaugstinātu korupcijas riskuJāuzsver, ka līdz ar likuma grozījumos paredzētajām zemes pirmpirkuma tiesībām jauns administratīvais un birokrātiskais slogs tiks uzlikts tieši uz pašvaldību pleciem.

Likuma grozījumi paredz, ka darījumu ar zemi tiesiskumu uzraudzīs vietējās pašvaldības izveidota komisija, kuras atteikumu darījuma puses būs tiesīgas pārsūdzēt tiesā. Tā kā tiks palielinātas pašvaldības funkcijas, tas ir jauns apgrūtinājums vietvarai ar augstu korupcijas risku. Šobrīd nav arī pārliecības, ka vietējām pašvaldībām ir atbilstošas zināšanas un resursi, lai administrētu pirmpirkuma tiesību procesu. Situācija ir paradoksāla, jo papildus kontroles mehānisms vēl vairāk palielinātu administratīvo slogu. Nav izstrādāti MK noteikumi likuma ievērošanaiNav arī skaidrs, kā šis likums darbosies dzīvē, jo saistošie Ministru kabineta noteikumi vēl tikai būs izstrādes procesā - tie tiks izdoti līdz šī gada 30. oktobrim.

Rezultātā nav iespējams izvērtēt likuma grozījumu ietekmi uz LIZ pārdošanas procesa norises laiku. “Diemžēl jau šobrīd ir skaidrs, ka pirmpirkuma tiesības zemju īpašniekiem, kuri vēlēsies pārdot savu īpašumu, prasīs papildus laiku un naudu. Šis apgrūtinājums zemes īpašniekus var novest arī situācijā, kad nav atbilstoša pircēja un piespiedu apstākļos īpašumu nākas pārdot kādam nevēlamam pircējam vai valstij par „sviestmaizes” cenu.

Neskaidrais pirmpirkuma tiesību administrēšanas process, visticamāk, radīs strīdus un tiesvedības par savu tiesību aizsardzību. Tas būs nesamērīgs administratīvais slogs gan pašvaldībām, gan tieslietu sistēmai, gan iesaistītajiem darījuma partneriem. Tāpat daudz jautājumu rada Latvijas Zemes fonds kā viens no pirmpirkuma tiesību saņēmējiem, viešot aizdomas par iespējamām interesēm šī fonda pārvaldībā un Latvijas zemes kontrolē,” uzskata E. Branta – Nellemanne. Lauksaimnieciskās ražošanas attīstību iespējams panākt vienkāršiem līdzekļiem

Zemkopības ministrijas, kā likumprojekta virzītāja, mērķis ir sekmēt LIZ nonākšanu ražošanā un lauksaimnieciskās ražošanas attīstības veicināšana. LLAP un ActusQ eksperti uzskata, ka šo mērķi iespējams sasniegt arī citiem līdzekļiem:

novirzot Latvijas Zemes fondam paredzētos 10 miljonus eiro šobrīd neapsaimniekoto zemju rekultivēšanas pasākumu programmām, šādā veidā sekmējot lielāku zemes platību nonākšanu ražošanā;būtiski palielinot nekustamā īpašuma nodokli, stimulējot LIZ īpašniekus nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu vai meklēt risinājumus zemes apsaimniekošanai;regulējot zemju apsaimniekošanu ar platībmaksājumu saņemšanas noteikumus, piemēram, piešķirot platībmaksājumus pēc ražošanas efektivitātes;turpinot attīstīt zemju iegādes valsts kreditēšanas programmas maziem un vidējiem lauksaimniekiem zemju iegādei.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Likumprojekts vēršas pret visiem zemes īpašniekiem Latvijā!

Kategorijas