Dzīvnieku SOS: Ielas kaķu iznīdēšana problēmu neatrisina

Zanda Bērziņa, biedrības „Dzīvnieku pansija Ulubele” pārstāve

2014. gada 6. februāris 11:38

750

Dzīvnieku SOS: Ielas kaķu iznīdēšana problēmu neatrisina

Pilsētās viņi ir visur - pie daudzdzīvokļu namiem, pie veikalu noliktavām un atkritumu urnām, pie siltumtīklu punktiem. Ielas kaķi ir postpadomju zemju ikdiena, tāpat kā cilvēki, kuri šos dzīvniekus baro un pēc savas saprašanas cenšas rūpēties par viņu labklājību. Tāpat ir otra puse, kas nevēlas kaķus redzēt un pieprasa viņu iznīcināšanu. Taisnība īsti nav ne vienai, ne otrai pusei. Katras pilsētas ideāls risinājums ir veselu un sterilizētu ielas minku kolonijas, kā arī izglītoti šo dzīvnieku aprūpētāji.

Labo praksi kopš 2005.gada Latvijas galvaspilsētā cenšas realizēt Rīgas dome programmas, kas kontrolē klaiņojošo kaķu populāciju „Noķer-Sterilizē-Atlaiž” ietvaros. Tas nav no jauna izgudrots velosipēds, bet pārņemta labā rietumu pieredze. Kā tas notiek dabā?

1. Cilvēki ziņo par klaiņojošo kaķu pulcēšanās vietām.
2. Ziņojumā tiek lūgts norādīt personu, kuras baro šos dzīvniekus, kontaktus.
3. Plānveidā, sadarbojoties ar kaķu barotājiem, dzīvnieki tiek noķerti un nogādāti veterinārajā klīnikā, ar ko pašvaldībai ir līgumattiecības.
4. Noķertos kaķus apskata sertificēts veterinārārsts, slimie tiek eitanazēti, bet veselie sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu, apzīmēti (tiem tiek nogriezts kreisās auss gals) un nogādāti atpakaļ dzīves vietā.

Realizējot šo programmu, klaiņojošo kaķu skaits tiek samazināts, taču tas tiek darīts pakāpeniski ar humānām, ētiskām metodēm, nevis brutālu, mūsdienu cilvēkam nepieņemamu nogalināšanu. Turklāt pasaules prakse pierāda, ka programmas «Noķer–Sterilizē–Atlaiž» īstenošana ir finansiāli izdevīgāka, nekā kaķu fiziska iznīcināšana, jo dod ilgtermiņa efektu.

Biedrība ir saņēmusi vairākus zvanus un vēstules, kurās iedzīvotāji sūdzas par namu apsaimniekotājiem, kaimiņiem un citām personām, kas posta šo kaķu koloniju iekārtotās vietas, pat izliek indi, lai dzīvnieki ietu bojā. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka cilvēces (to skaitā arī namu apsaimniekotāju) ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība.

Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas (tai skaitā dzīvnieku atstāt bez aprūpes un bezpalīdzīgā stāvoklī) vai citādi kaitēt. Valsts vai pašvaldību institūcijām nav pamata aizliegt personai rūpēties par dzīvniekiem, arī klaiņojošiem vai bezsaimnieka, tos pabarot un apkopt. Taču ir skaidrs, ka, rūpējoties par dzīvniekiem, būtu jādomā arī par kaimiņu labsajūtu, tādēļ personām, kas dzīvniekus baro, ir jānodrošina, lai ēdiena pārpalikumi tiktu savākti un vieta sakopta, lai nerastos nepatīkama smaka un netīrība. Likums neizdala saimnieka un bezsaimnieka dzīvniekus, likums attiecas uz visiem.

Kādi ir ieguvumi, ja jūsu tuvumā mīt vesela bezsaimnieku kaķu kolonija :
1. Teritorija ir atbrīvota no grauzējiem
2. Kolonija nepieņem svešus kaķus un viņiem jāmeklē vieta citur
3. Pensionāriem, vientuļiem cilvēkiem ir par ko rūpēties un aizpildīt vienmuļo dienu
4. Šādu veselu dzīvnieku var droši noglaudīt un samīļot, nebaidoties pārnest infekcijas.

Atbrīvojot teritoriju no kaķiem pilnībā, ieguvums ir ļoti īslaicīgs, jo tiklīdz viena kaķu kolonija tiek likvidēta, tās vietu ieņem minkas no blakus kolonijām, kas vēlas paplašināt teritorijas. .

Jebkuram dzīvojamās ēku, teritorijas apsaimniekotājam būtu jārīkojas saskaņā ar dzīvokļu, namu īpašnieku interesēm un jārespektē fakts, ka iedzīvotāji ir uzņēmušies rūpes par sterilizētajiem kaķiem. Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta 1.daļa paredz, ka par klaiņojošiem dzīvniekiem nav uzskatāmi sterilizēti kaķi, kas uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā.

Cik bargi pret dzīvnieku mocītājiem ir Latvijas likumi?
Dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī, kā arī dzīvnieka mocīšana, spīdzināšana, nogalināšana ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku, par ko paredzēta gan administratīva, gan kriminālatbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.1 pants atrunā, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt eiro, bet juridiskajām personām - līdz septiņsimts eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Latvijas Republikas Krimināllikuma 230.pants paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Atcerēsimies, ka dzīvnieki mums māca līdzcietību un iejūtību. Bērni, redzot ko un kā dara pieaugušie, mācās attieksmi pret visu dzīvo radību.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzīvnieku SOS: Ielas kaķu iznīdēšana problēmu neatrisina

Kategorijas