Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Pārpublicēts: Dzīvnieku SOS: Taisnības gaidās!

Tukuma dzīvnieku patversme (draugiem.lv lapa)
Mīluļi

2014. gada 12. februāris 11:09

755
Pārpublicēts: Dzīvnieku SOS: Taisnības gaidās!

Strādājot patversmē katru dienu tu uzzini kaut ko jaunu,nokļūsti situācijā,kad nav izejas,nav arī likuma,jārīkojas uz vietas, jāvadās pēc apstākļiem. 


Kad tiek rāts-sodīts suņa saimnieks,kura dzīvnieks klaiņojis, izdarījis pārkāpumus,es vēlētos,lai ierēdņi netaisa apjukušas sejas un nestāsta par valsts likumu nesakārtotību,par to,ka īsti nezin kā jārīkojas! Zvans uz patversmi- ko darām,kā rīkojamies? Nav jau grūti to dzīvnieciņu paņemt,bet saimniekam jābūt sodam vai liegumam par jauna suņa iegādi un turēšanu. Policists pasmaida,saka- slikti rīkojaties, pakrata saimniekam pirkstu, vai arī kārtējā administratīvajā komisijā,pēc 10 brīdinājumiem, uzliek 5 latu sodu. 

Patversmes palīdzība nepieciešama dienā,naktī,kad saimnieks cietumā, nebaro suni,kad nepieskata dzīvniekus,nedod Dievs,ja atrodam savainotu dzīvnieku, jo tad viņš kļūst par mūsu problēmu,jo neviens nav gatavs maksāt par ārstēšanu. Pārmetumi patversmei par neizdarību. Vai kāds ir pajautājis,cik naudas piešķir dome,cik ilgi, pēc likuma, dzīvniekam jāuzturas patversmē un kas notiek pēc tam?! Ja cilvēki ziedo patversmei,tad tā naudiņa tiek dota dzīvniekam,kuram nav saimnieks, tas miris,zaudējis mājvietu,ģimenē patiešām notikusi nelaime. 

Darba zaudēšana, šķiršanās no vīra, vai pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu nav argumenti,lai pamestu dzīvnieku. Patversme ir viena,iedzīvotāju daudz, grūti katram līdzi just,kad pašiem jālūdz palīdzība un ne jau dēļ tā,ka netiekam galā,bet dēļ tā,ka cilvēkiem reizēm nav sirdsapziņas un atbildības sajūtas!


Šodien mēs abi ar draudziņu piedzīvojām nodevību un nāvi. Nodevība no saimnieka puses, zaudējums- nāve nebija nekāds traģisks notikums,tas bija vetārsts,kurš iemidzināja otru suni,kas bija pamests kopā ar Draudziņu.Sunītis bija vecs, nodevības un neuzticēšanās dēļ, kļuvis agresīvs,kodis gan barotājiem,gan bērniem,tādēļ cilvēku drošības un paša suņa labad tika nolemts viņu iemidzināt... skumji,bet fakts...


Draudziņš, turpretī, ir jauns, draudzīgs, tikai nav mācīts, tāds- pats par sevi izaudzis suņuks. Kad tuvojāmies viņa būdai, sunītis nerēja, bet smaidīja, viņš ir priecīgs redzot cilvēku, jo tik ļoti viņam tas ir pietrūcis. Labi,ka kaimiņi nākuši pa laikam barot.Sūdzības rakstītas, gadiem nekas nemainījās, tikai jau kādu laiku stāvējusi tukša māja ar diviem likteņa varā pamestiem suņiem. Gan kāds atpazīs tos,kuriem suņi piederēja un man draudēs par to,ka šos cilvēkus nomelnoju. 

Es rakstu tikai to, ko katru dienu izdzīvoju- nodevības un dažādus likteņstāstus. Saimniekam ir tiesības, personīgās cieņas aizskaršana,nomelnošana,goda un jūtu aizskaršana- tas tikai uz cilvēku vērsts. Bet kā tad ar jūsu četrkājaino draugu,kā ar viņa jūtām un labturību?!

Šoreiz es izmantošu savas cilvēka tiesības un uzrakstīšu kā pieredzēju nāvi,kā bridu pa suņa mēsliem, lai tiktu Draudziņam klāt,kā vēl nedēļām ilgi izzināšu kāds īsti suns ir,lai piedāvātu jaunajiem saimniekiem. Nebūtu šī stāsta, ja katrs būtu savā vietā,būtu atbildīgs,ievērotu likumu un cienītu cita cilvēka darbu un dzīvi.

Citu aizvainot ir ļoti viegli, pārmest, taču pirms tā - skats uz sevi no malas. Kāds tad es esmu pats? Vai rīkojos godīgi,esmu saprotošs un iecietīgs kā to prasu no citiem?

Pieskatiet, rūpējaties par saviem mājas mīluļiem. Ja dzīvē iet grūti- zvaniet uz patversmi,lūdziet palīdzību! Dariet to un neaizmirstiet,ka mēs arī esam cilvēki,neuzveliet savas problēmas uz citu pleciem,jo patversmes ir pārpildītas! 
Kategorijas

Kategorijas