Lasījumi aizrauj klausītājus

2014. gada 25. februāris 00:00

Pagājušo ceturtdien uz kārtējo Valkas novada literārās apvienības rīkoto literatūras lasījumu bija sanākuši krietni vairāk klausītāju nekā iepriekšējā reizē.
Šoreiz klātesošos uzrunāja apvienības biedre tulkotāja un atdzejotāja Zane Brūvere-Kvēpa. Iespējams, tieši viņas uzstāšanās mudināja vairākus valcēniešus veltīt vakaru pasākumam, jo pastāvīgie literāro sarīkojumu apmeklētāji jau ir pārliecinājušies, ka Zane ar savu emocionālo un dažkārt ekspansīvo runu ne reizi vien ir paņēmusi klausītājus pilnīgi lasītā literārā darba varā.
Iepazīstina ar Azerbaidžānas autoriŠajā reizē Z. Brūvere-Kvēpa lasīja fragmentus no jaunās azerbaidžāņu rakstnieces Pervīnas stāstu krājuma “Sniegs snieg”. Pērn autore saņēma augstāko Azerbaidžānas balvu literatūrā.Tulkotāja atzina, ka šīs rakstnieces darbi viņu ir uzrunājuši, sirsnīga un patīkama pagājušā gada nogalē bijusi arī tikšanās ar autori. “Pervīna decembrī atbrauca uz Rīgu, lai piedalītos prozas lasījumos. Pirms tam sazvanījāmies, un viņa vaicāja, vai Latvijā ir sniegs, jo rakstniecei tas ļoti patīk. Nevarēju viņu iepriecināt, bet tieši tajā dienā, kad devos uz galvaspilsētu ar viņu tikties, uznāca sniegputenis un zemi noklāja ar sniegu,” atceras Z. Brūvere-Kvēpa.Starp lasījumiem Zane pastāstīja arī par īpatnībām, ar kādam tulkotājiem jāsaskaras, pārtulkojot literāros darbus no azerbaidžāņu valodas. Daži tulkotāji mēdz specifiskos nosaukumus latviskot jeb adaptēt, piemēram, vārda “hanima” vietā ierakstot tam latviešu valodā atbilstošu vārdu “kundze”. “Tas, protams, latviešu lasītajiem būtu daudz saprotamāk, bet tā pārtulkotais darbs zaudētu tam oriģinālvalodā raksturīgo austrumniecisko nokrāsu. Tādēļ es šādus apzīmējumus cenšos saglabāt,” skaidro Z. Brūvere-Kvēpa.
Mākslā vajag arī konfliktuSaviem lasījumiem tulkotāja bija izvēlējusies saturiski smagu stāstu ar lielu emocionālo pārdzīvojumu. Klausītājiem bija iespēja caur Azerbaidžānas rakstnieces attēlotajiem notikumiem dziļāk ieskatīties arī vēsturiskajā azerbaidžāņu un armēņu konfliktā. “Es salīdzinoši smagāku darbu izvēlējos tādēļ, ka, manuprāt, mūsdienās mēs vieglumu mākslā varam sastapt televīzijā un visur citur apkārtējā dzīvē. Man šķiet, ka šis piedāvātais vieglums ir par daudz un dažkārt liek domāt par mākslu kā šovu un izklaidi. Ir jābūt līdzsvaram. Mākslā vajadzīgs arī konflikta risinājums. Konflikts rada attieksmi, bet tā mums visiem dzīvē ir nepieciešama, lai spētu novērtēt apkārt notiekošo,” saka Z. Brūvere-Kvēpa.To, ka interese par tulkotājas stāstījumu un viņas lasījumu bija liela, apliecināja vairāki klausītāju uzdotie jautājumi, kas dažkārt izvērtās pat nelielā diskusijā. Pasākuma dalībniece Tamāra Elziņa izteicās, ka bērnu un vecāku problēma, kas pieminēta Pervīnas stāstos, ir aktuāla arī mūsu valstī. Ir daudz gados vecu cilvēku, kuri vēlas biežāk redzēt ierodamies ciemos bērnus un mazbērnus, bet diemžēl jaunie bieži vien to piemirst.Literārās apvienības projektu vadītāja Mārīte Magone, uzrunājot atnākušos, pastāstīja, ka ik mēnesi rīkotie lasījumi ir turpinājums apvienības biedru iepriekš padarītajam, kas vainagojies ar kopkrājuma izdošanu. Tagad ar literārajiem lasījumiem apvienības literāti cenšas noskaidrot, kāds ir pašlaik paveiktais un kādas ir iespējas nākamā krājuma izdošanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lasījumi aizrauj klausītājus

Kategorijas