Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Speciālisti: Latvijā astmas izplatība progresē; daudzi nezināšanas dēļ nevēršas pie mediķiem

Kārlis Bikšus
Veselība

2014. gada 28. februāris 10:14

1267
Speciālisti: Latvijā astmas izplatība progresē; daudzi nezināšanas dēļ nevēršas pie mediķiem

 Lai gan Latvijā bronhiālās astmas izplatība arvien progresē, daudzi cilvēki, kuri ilgstoši cieš no klepus un aizdusas, nevēršas pie mediķiem, jo nezina, ka šādi simptomi visbiežāk ir šīs hroniskās slimības pirmā pazīme, secina medicīnas jomas speciālisti. "Tāpat kā citur Eiropā arī Latvijā astma kļūst izplatītāka. 

Turklāt ar to saslimst arvien mazāki bērni, un ir daudz neatklātu astmas gadījumu. Cilvēkiem ir vieglprātīga attieksme pret savu veselību - viņi nedodas pie ārsta, lai gan mēnešiem ilgi cieš no hroniska klepus," novērojumos dalās  pneimonoloģe Ilze Morozova.


Viņa arī atzīst - lai arī astmas slimniekiem valsts kompensē lielāko daļu izdevumu medikamentu iegādei, daudziem zāļu pieejamība finansiālu apsvērumu dēļ joprojām nav pietiekama. Tāpēc, iespējams, daļa pacientu ir samierinājušies ar astmas simptomiem un nemeklē iespēju tos mazināt, tā pasliktinot savas dzīves kvalitāti un darbaspējas, viņa pieļauj. 

Farmaceite Jeļena Žuravļova norāda, ka ir ļoti būtiski astmu ne tikai ārstēt, bet arī veltīt resursus šīs kaites profilakses pasākumiem un veselīga dzīvesveida propagandēšanai.

 "Labākais veids, kā astmas pacienti var sev nodrošināt labu pašsajūtu, ir atpazīt ar astmu saistītos simptomus un rīkoties atbilstoši ārstēšanās plānam. Turklāt astmas slimniekiem ir vēlamas mērenas fiziskās aktivitātes, kā arī veselīga ēdienkarte, jo tas efektīvi palīdz novērst slimības simptomus. 

Svarīgi ir arī emocionālā labsajūta, tāpēc jācenšas saskatīt sev apkārt pēc iespējas vairāk pozitīvā," akcentēja farmaceite. Astmas pacientu skaita straujo pieaugumu speciālisti skaidro ar mūsdienu dzīvesveidu - pieaugošo urbanizāciju, neveselīga uztura lietošanu, sadzīves ķīmijas plašu izmantojumu, sliktiem sadzīves apstākļiem. Zinātnieki paredz, ka astma jau tuvākā gada laikā varētu piemeklēt pat pusi eiropiešu.


Astma jeb bronhiālā astma ir hroniska saslimšana, kas skar elpošanas ceļus, galvenokārt bronhus. Astmas gadījumā rodas elpceļu iekaisums, kura dēļ tie kļūst ļoti jutīgi un sāk reaģēt uz daudziem alergēniem. Hroniski iekaisušu elpceļu sieniņām ir paaugstināta jūtība pret dažādiem ārējās vides kairinātājiem, arī aukstu gaisu ziemas periodā, cigarešu dūmiem un citiem ikdienas putekļiem.  Ar bronhiālo astmu var saslimt jebkurā vecumā, bet bērniem tā ir biežākā hroniskā slimība.


Tā kā bronhiālo astmu nevar izārstēt, ļoti svarīgi, lai astmas pacienti iemācītos un spētu kontrolēt savu slimību – tas nozīmē iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un praktiski nejust simptomus un slimības saasinājumu.


Ja Tev rodas aizdomas par astmu – nekavējoties dodies pie ģimenes ārsta un veic viņa noteiktās pārbaudes.

 

10 faktu par astmu:

 1. Ar astmu Latvijā slimo 2-5% iedzīvotāju, tostarp 8% bērnu;

2. Latvijā 2012.gadā stacionārā ārstējās 3313 pacientu ar diagnozi astma un astmatiskais stāvoklis. Liela problēma ir tā dēvētie nediagnosticētie astmatiķi un astmas slimnieki, kuri neievēro ārsta noteikto terapiju;

3. Pasaulē ir 300 miljoni astmas slimnieku;

4. Prognozē, ka  līdz 2025. gadam astmas pacientu skaits pieaugs par 100 miljoniem;

5. Eiropā astma rada aptuveni 17,7 miljardu eiro (12.4 miljardu latu) zaudējumus, kas lielākoties saistīti ar darba ražīguma kritumu un tēriņiem par  ārstēšanos stacionārā;

6. Katru gadu pasaulē no astmas priekšlaicīgi mirst aptuveni 250 tūkstoši cilvēku;

7. Aptuveni 70% astmas slimnieku cieš no dažādām alerģijām;

8. Astmu izārstēt nevar, taču var kontrolēt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi;

9. Astmu var izraisīt ziedputekšņi, putekļi, mājdzīvnieku spalvas, tabakas dūmi, izplūdes gāzes, ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi, smaržas, vides piesārņojums, vīrusi un baktērijas, citi faktori;

10. Pasaulē pieaug nediagnosticēto jeb neatklāto astmas gadījumu skaits, un šī slimība netiek pienācīgi ārstēta.

Kategorijas

Kategorijas