Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Kūtsmēslus vairs nevarēs uzglabāt uz lauka.

Biedrība „Lauksaimnieku apvienība”(Smiltene)
Bizness

2014. gada 17. marts 07:58

3528
Kūtsmēslus vairs nevarēs uzglabāt uz lauka.

Turpmāk saimniecībām nebūs atļauts uzglabāt kūtsmēslus ārpus dzīvnieku novietnes. Līdz šā gada jūlija beigām visām saimniecībām būs jāizbūvē kūtsmēslu krātuves no betona vai cita līdzīga ūdensnecaurlaidīga materiāla. 


Būs jāizveido kūtsmēslu krātuves

Šā gada 28. jūlijā beigsies Latvijai piešķirtais desmit gadu pārejas periods, kura laikā arī tiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ražo pakaišu kūtsmēslus, bija jāizbūvē mēslu krātuves. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” novietnei, kas nodota ekspluatācijā līdz 2004. gada 28. jūlijam un kurai nav mēslu krātuves, 10 gadu laikā jāveic tās rekonstrukcija. 

Tas nozīmē, ka dzīvnieku novietnei, ja tajā ir 10 un vairāk dzīvnieku vienības, bet īpaši jutīgajās teritorijās piecas un vairāk dzīvnieku vienības, pēc 2014. gada 28. jūlija ir jābūt nodrošinātai ar mēslu krātuvi. Pēc šī termiņa vairs nebūs spēkā atkāpe, kas pieļauj pakaišu kūtsmēslu pagaidu uzglabāšanu uz lauka. Pie tam Eiropas Komisija vēlas panākt to, lai visu Latvijas teritoriju atzītu kā īpaši jutīgu, un tas nozīmē, ka arī novietnēm ar piecām dzīvnieku vienībām būs nepieciešamas kūtsmēslu krātuves.

Prasības kūtsmēslu krātuvēm
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kūtsmēslu krātuvju standartu, krātuves var būt dažāda tipa – vaļējas, slēgtas, taču tām jānodrošina notece un jābūt vircas savākšanai. „Uz salmu virsmas, piemēram, krauti kūtsmēsli nav krātuve”, norāda Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere. 

Krātuves minimālās prasības ir definētas Ministru kabineta noteikumos Nr. 628. – ūdens necaurlaidīga pamatne un sienas. Par vircas noplūdi no kūtsmēslu krātuvēm vides inspektori pārliecināsies vizuāli. „Ja ir noplūde pazemes ūdeņos, tad par to liecinās situācija tuvākajās upītēs un ezeros”, norāda Inese Kurmahere.

 Lagūnas tipa krātuvēm būs jānodrošina arī pazemes ūdeņu kvalitātes novērošanas sistēma.Dzīvnieku novietnē radīto pakaišu kūtsmēslu krātuvēm jānodrošina tāds tilpums, kas kūtsmēslus ļauj uzkrāt vismaz sešus mēnešus, savukārt šķidro un pusšķidro kūtsmēslu krātuvēm – vismaz septiņus mēnešus.


Izņēmuma gadījumi
Dziļajām kūtīm saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 628. krātuve nav nepieciešama. Tas pats attiecas uz tādu saimniekošanas veidu, kur lopus tur ārā ganībās, nevis kūtīs. Nitrātu direktīva paredz, ka minētais attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri vismaz septiņus mēnešus gadā uzturas ārpus dzīvnieku novietnes. 


Aicina izpildīt prasības labprātīgi, pretējā gadījumā draud sankcijas
Eiropas Komisija pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru par Nitrātu direktīvas prasību neīstenošanu un nepārņemšanu, arī par mēslu krātuvju prasībām un mēslu uzglabāšanu uz lauka. Kā uzskata Valsts vides dienesta pārstāve Inese Kurmahere, šī procedūra paredz vēl striktākus nosacījumus, nekā ir bijis līdz šim. 

Eiropas Komisija ir pret kūtsmēslu uzglabāšanu uz lauka. Saskaņā ar zinātnieku atziņām no kūtsmēsliem veidojas kaitīgi slāpekļa un fosfora savienojumi, kas reizē ar gruntsūdeņiem nonāk upēs un ezeros.Valsts vides inspektori pašlaik intensīvi apmeklē saimniecības, lai pārliecinātos par kūtsmēslu krātuvju esamību un atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. “Pagaidām inspektori nevienu nesoda, tikai brīdina,” atklāj Valsts vides dienesta pārstāve.

 Valsts vides dienests pārbauda visas saimniecības, kurām ir atļaujas piesārņojošām darbībām. Novietņu pārbaude būs viena no Valsts vides dienesta prioritātēm līdz 2017. gadam, un, kā atzīst Inese Kurmahere, „pašlaik apmēram puse no līdz šim pārbaudīto saimniecību novietnēm neatbilst kūtsmēslu uzglabāšanas prasībām”. 

Tomēr Valsts vides dienesta pārstāve atzīst, ka līdz š.g. 28.jūlijam uzskatāms, ka lauksaimnieki strādā atbilstoši prasībām, uzglabājot kūtsmēslus uz lauka. Šādā gadījumā Valsts vides dienests informē dzīvnieku īpašnieku par termiņu kurā, ka nepieciešams izbūvēt kūtsmēslu krātuves. 


Valsts vides dienests aicina reģistrēt piesārņojošo darbības reģistrāciju tos saimniecību īpašniekus, kuri to vēl nav izdarījuši. Dienests izdod rīkojumu, norādot, ka nedrīkst veikt darbību, kamēr netiks nodrošināta attiecīga mēslu krātuve, vai iesaka piemērot apsaimniekošanas veidu, turot lopus āra ganībās. Ja rīkojums netiek pildīts, lauksaimniekam paredzēts administratīvais sods 700 (fiziskām personām) līdz 4300 (juridiskām personām) eiro apmērā.

Kategorijas

Kategorijas