Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kopīgi veicinās nodarbinātību lauku reģionos

2012. gada 28. septembris 08:27

465
Kopīgi veicinās nodarbinātību lauku reģionos

Ceturtdien, 27.septembrī, labklājības ministre Ilze Viņķele un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītāji Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs parakstīja sadarbības līgumus ciešākai sadarbībai labklājības rīcībpolitikas izstrādē lauku reģioniem.

Vienošanās mērķis ir veicināt Labklājības ministrijas (LM) un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju sadarbību, lai efektīvāk īstenotu darba, sociālās drošības, bērnu un ģimenes, personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespēju politikas, kā arī sekmētu pilsoniskās sabiedrības iesaisti būtisku lēmumu pieņemšanā.

Lauksaimnieku organizācijas kopējā darba devēju un valdības sadarbības partneru struktūrā iezīmējas ar lielu nodarbināto skaitu. Šīm organizācijām ir būtiska loma tautsaimniecības attīstībā, jo tās nodrošina produktu ar pievienoto vērtību ražošanu, turklāt lauksaimniecības nozari tuvākā nākotnē gaida nozīmīgas izmaiņas.

„Šobrīd liela daļa sociāli neaizsargātu cilvēku dzīvo laukos, tādēļ privātajai un publiskajai sadarbībai cilvēku atgriešanai sociālās aizsardzības sistēmā ir ļoti liela nozīme. Ceru, ka ar lauksaimnieku organizāciju palīdzību mums izdosies iedzīvotājus laukos pārliecināt, ka legālai nodarbinātībai ir būtiskas priekšrocības iepretim darba samaksas saņemšanai aploksnēs, jo tā darbojas kā kompensējošs mehānisms, kad cilvēkam iestājas darba nespēja - slimības, bērna piedzimšanas, kā arī pensionēšanās vecuma sasniegšanas gadījumā," norāda labklājības ministre Ilze Viņķele.

Lēmums lauksaimniekus aktīvāk iesaistīt labklājības rīcībpolitikas izstrādē un realizēšanā tika pieņemts lauksaimnieku organizācijām un ministrei aktīvi diskutējot par LM iniciatīvu ieviest reģionālās mobilitātes pabalstus.

„Laukos labklājības nebūs bez uzņēmējdarbības. Uzņēmēji laukos šobrīd paši apmāca darbiniekus un nodrošina transportu - tikai par saviem līdzekļiem, izveidojot valstij nodokļu maksātāju, nevis pabalsta saņēmēju. Tādēļ cieši sadarbojoties ar Labklājības ministriju mums jārod efektīvi risinājumi, lai nodrošinātu nepieciešamo darbaspēku uzņēmējiem un pievilcīgu darba vietu darba meklētājiem. Tas būs viens no svarīgākajiem soļiem tuvāk labklājībai," pārliecināts par rezultatīvu sadarbību ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Galvenās pušu sadarbības jomas būs bezdarba un bezdarba risku samazināšana, tai skaitā profesionālā pārkvalifikācija, darba attiecības, darba aizsardzība, personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas, sociālā iekļaušana, valsts sociālā apdrošināšana un valsts sociālie pabalsti, ģimenes politika.

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzinīgi vērtē sadarbības nostiprināšanu ar LM: „Ceram, ka pēc kopīga sadarbības līguma parakstīšanas spēsim efektīvāk strādāt un īstenot labklājības politiku lauku reģionos, paaugstinot darba vietu pieejamību un lauku vides attīstību, tādējādi saglabājot apdzīvotību lauku apvidos. Līdz šim, atsevišķos gadījumos ir pietrūkusi informācijas apmaiņa starp valsts pārvaldes institūcijām labklājības jautājumos, pēc līguma parakstīšanas mums būs iespēja piedalīties labklājības politikas veidošanā un sniegt savu skatījumu par labklājību lauku reģionos."

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka „katra NVO ir līdzatbildīga lauku telpas attīstībai un tās labklājības līmenim. Šobrīd ir laiks, kad it sevišķi rūpīgi jāpiedomā, kādus lēmumus pieņemt, lai celtu gan lauku iedzīvotāju, gan ražotāju un uzņēmēju labklājības līmeni un paralēli veidotu pozitīvu sapratni starp trīs spēlē iesaistītajiem dalībniekiem: darba devēju - darba ņēmēju - valsti.

Valsts ir tās iedzīvotāji un diemžēl Latvijā sociālās garantijas un iespējas, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir zemas. Būsim godīgi un to atzīsim. Laiks to mainīt un rast iespēju kā atgriezt cilvēkiem ticību valstij, drošības sajūtu dzīvojot Latvijā un motivāciju godīgai nodokļu nomaksai."