Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ogulāju stādīšanas mēnesis ("Dzīvespriekam" 2010.g. oktobris)

Dzīvespriekam

2010. gada 15. decembris 08:04

1383
Ogulāju stādīšanas mēnesis ("Dzīvespriekam" 2010.g. oktobris)

Līdz pat oktobra beigām turpinās ogu krūmu stādīšanas laiks. Iedēstītas rudenī, upenes, jāņogas, ērkšķogas un avenes strauji kuplos pavasarī un pēc pāris gadiem dāvinās ogas.Ogulājus stāda tieši rudenī, saka Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas agronome Agrita Bite. Izņēmums ir podiņos audzētie stādi, ko var dēstīt teju no sala līdz salam. «Par vēlu ogu krūmus nevar iestādīt,» rudens rosībai iedrošina agronome. Atšķirībā no pavasara, kad darbs dzen darbu, tagad krūmiņus var vienkārši iestādīt un nesatraukties par mitruma nodrošinājumu, jo par to daba pati parūpējusies.

Nevajag lutināt«Ja iestādītos ogu krūmus jau sākumā ļoti nelutina, tie pielāgojas apstākļiem un nākamajos gados nav tik prasīgi,» vērtē A.Bite. Tradicionālie ogulāji nav izvēlīgi augsnes sastāva ziņā, tie nebaidās no vējainākas vietas un nebēdājas, ja vasarā mazliet pietrūcis mitruma vai tā bijis par daudz. Pļavā, kur daudzus gadus audzis zālājs, augsni gan vajadzētu mazliet ielabot. «Vismaz uzrakt,» agronome paskaidro, ka krūmiņiem sakņu sistēma nav tik spēcīga kā kokiem, tādēļ gadiem blīvētu zemi tām grūtāk «iekarot». Postā jau krūms neaizies, tomēr dārza saimniekam ilgāk būs jāgaida līdz pirmajai ražai, krūms tik strauji neņemsies spēkā.

Ja rokas čaklas un sirds dāsna, stādāmajā bedrē var iebērt arī lāpstu vai divas komposta. Tam gan jābūt labi satrūdējušam. Svaiga masa no kūts tāpat kā minerālmēsli apdedzina saknītes.

No sala sargā sniegsPat ja iestādīti oktobra beigās, ogulāji sala īpaši nebīstas, tāpēc tie nav jāpiesedz. Sevišķi pasargāti krūmi jūtas sniegotās ziemās. Turpretī sedzamais materiāls varot nodarīt pat skādi, ja krūmi zem tā izsūt.Svarīgāk parūpēties, lai pie krūmiem netiek grauzēji un meža dzīvnieki. Pērn­ziem, kad uzsniga prāva sniega kārta, stirnas tika pāri augļudārza iežogojumam un notiesāja kociņu jaunos zarus. Līdz ar ābelītēm, plūmēm un ķiršiem ogu krūmiem vienaldzīgi garām neaizlēkšos arī zaķi. Var izlīdzēties ar kādu uzsegtu egles zaru, kas garausi atturēs no pusdienām jūsu dārzā, tomēr arī par «apšķibītu» krūmu nav īpaši jāsatraucas, jo tā dzinumi ātri ataug.

Pēdējos gados dārzu tuvumā savairojušās ūdensžurkas, kas apgrauž krūmu saknes. Pret tām var cīnīties ar gadatirgos, izstādēs un specializētajos veikalos atrodamajiem slazdiem. Laba metode ir pirms stādīšanas izrakt plašāku bedri, to izklāt ar smalku metāla sietu un tikai tad stādīt krūmu. Saknes tam cauri tiks, bet kārumnieces grauzējas gan ne.

Pavasarī apgriežPavasarī vēl pirms pumpuru plaukšanas jaunos krūmiņus droši apgriež. Cilvēka dabā gan ir augus (sevišķi paša stādītos) žēlot, tomēr ogulājiem vismaz trešdaļa auguma jāsamazina. Ja pumpuri jau veras, atstāj tikai pusi krūma. Tad tam būs vairāk spēka jaunu dzinumu veidošanai, jaunā upene vai jāņoga strauji ņemsies augumā un drīzāk varēs tikt pie ražas. Agronome A.Bite zina teikt - ja rudenī iestādīts krūmiņš ar trim četriem zariem, tad «pēc gada jau būtu jāredz kāda oga». Ja tikai viens vai divi jauni dzinumi, tad līdz ķekariem būs jāpaciešas divus trīs gadus.

Dārzniekam jāatceras arī ik pēc trim četriem gadiem paretināt krūma zarus, likvidējot vecos. Ik gadu jāizgriež aizlūzušie vai nokaltušie.

«Ja laba šķirne un kārtīgi veidots krūms, tas var augt gadiem,» agronome skaidro, ka nav jāsteidzas ik pēc desmit gadiem obligāti nomainīt ogulāju rindas. Ar laiku krūmus var nolīdzināt līdz ar zemi un gaidīt, lai tie atjaunojas. Runājot par ērkšķogām tik izplatīto miltrasu, A.Bite saka - pelēkā apsarme visbiežāk rodas tad, ja krūmi aug aizklātās bezvēja vietās. Tomēr šīs slimības izplatību ietekmē arī klimatiskie apstākļi, tādēļ iespējami gadi, kad viss krūms klāts ar miltrasu, bet citā vasarā tās tikpat kā nav. Laba esot senču metode uz ērkšķogu krūmiem kaisīt pelnus, lai gan selekcionāri radot aizvien jaunas un no kaitēm pasargātas šķirnes.

Der arī apstādījumiemAgronome smejas, ka krīze augļkopībai darījusi pat labu, jo pēdējos divos gados pēc ābelēm, bumbierēm, plūmēm, ķiršiem un ogu krūmiem pieprasījums pat audzis. Pagājušajā gadā topā bijušas tumši sarkanās un baltās jāņogas, kas ir saldākas par ierastajām. Dažkārt stādaudzētavā prasa ogulāju šķirnes, kas būtu piemērotas stādīšanai gar celiņu malām vai brīvi veidotos apstādījumos kā skaistumaugi.

Pircējiem tīk arī ogulāju stādu cenas. Upeņu, aveņu un jāņogu dēsti rudenī maksā ap 70 - 80 santīmu, ērkšķogas ir dārgākas, to cena var sasniegt arī divus latus.

Kategorijas

Kategorijas