Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenē atklāj Austrālijas latviešu darinātu rokdarbu izstādi

Sandra Pētersone

2010. gada 15. decembris 08:22

2987
Smiltenē atklāj Austrālijas latviešu darinātu rokdarbu izstādi

Tas ir brīnums, - ieraudzīt latviešu rakstu daiļumu, kas saglabāts tik tālu projām no Latvijas. Šādu cildinājumu Smiltenes kultūras un sporta centrā atvērtajai Emmas Ābeltiņas-Stīpnieces (Austrālija) rokdarbu izstādei velta Zinaida Bērza, nodibinājuma "Smiltenes muzeja fonds" valdes priekšsēdētāja.

No aizvadītās nedēļas nogales kultūras un sporta centra kafejnīcā darba dienās ir apskatāma 1983. gadā mūžībā aizgājušās rokdarbu meistares E. Ābeltiņas-Stīpnieces rokdarbu izstāde.Tajā ir izlikti krāšņi izšuvumi, adījumi, Austrālijā latviešu valodā izdotas grāmatas un žurnāli un citas lietas no ģimenes krājumiem.

Par vērtīgu, lai lietotu ikdienāTas bija viņas sapnis, lai rokdarbus kādreiz redzētu arī tautieši Latvijā, par tēva brāļa sievu teic E. Ābeltiņas-Stīpnieces radinieks smiltenietis Raitis Stīpnieks.

Viņa dzimusi 1902. gadā tagadējā Grundzāles pagasta Aumeisteru pusē, bet uz Austrāliju devās jau pusmūžā Otrā pasaules kara bēgļu gaitās.

Austrālijas pilsētā Kanberā 1972. gadā E. Ābeltiņa-Stīpniece nodibināja latviešu daiļamatnieku kopu un ilgus gadus pati to arī vadīja. Tagad Smiltenē atvērtā izstāde ir apliecinājums tam, cik ļoti trimdas latvieši centās saglabāt latviskumu un pat šķietamos sīkumos izpaust nacionālo pašapziņu.

"Līdz pēdējai dienai mamma nekad nesēdēja rokām klēpī, negaidīja uz brīnumiem, bet bija darītāja, lepna uz savu tautu un tās tradīcijām un vērtībām. Tas pierādās viņas latviskajos rokdarbos un mīlestībā, ar kādu viņa to veikusi," izstādē izliktajās atmiņās par E. Ābeltiņas-Stīpnieces bērnību un jaunību raksta viņas dēls Gints Stīpnieks. Šo laiku viņa pavadījusi Aumeisteru muižas staļļos, uzaugot grūtos un trūcīgos apstākļos un iegūstot rūdījumu tikt galā ar grūtībām.

Savas mammas rokdarbus un daudzas citas personīgās mantas G. Stīpnieks atsūtīja radiniekiem Latvijā, Smiltenē dzīvojošai Stīpnieku ģimenei.

Redzot, cik skaisti ir rokdarbi, viņi nolēma parādīt tos izstādē plašākai sabiedrībai. "Izšuvumu izpildījums ir perfekts. Tie ir pārāk labi, lai lietotu ikdienā. Tagad domājam par nākamajām izstādēm Valmierā un Rīgā," saka R. Stīpnieks.

Rokdarbniecēm - jaunas idejasIzstādi īpaši ir vērts apmeklēt rokdarbniecēm, lai gūtu jaunas idejas gan no izliktajiem rokdarbiem, gan to rakstu krājumiem žurnālos un grāmatās.

"Izstādē labi redzams, kādi bija izšuvumi laikā, kad latvieši izbrauca uz ārzemēm. Rokdarbos saglabājušās pirmajam Latvijas brīvvalsts laikam raksturīgās kompozīcijas un krāsas," vērtē tautas lietišķās mākslas studijas "Smiltene" vadītāja Inese Kauliņa.

Viņu patīkami pārsteidz E. Ābeltiņas- Stīpnieces meistarīgi darinātie latvisko ornamentu izšuvumi. Šādi rokdarbi prasa gan laiku, gan pacietību. Mūža pēdējos gados to autore ņēma palīgā lupu, lai darbu paveiktu pēc iespējas precīzāk.

Izstādē labi redzama arī atšķirība materiālu kvalitātē, salīdzinot ar Latvijā padomju gados tapušajiem darbiem, jo Austrālijā ražotā vilnas dzija un audumi ir augstvērtīgāki.

Z. Bērza aicina izstādē arī apskatīt nesen izdoto Ilzes Būmanes grāmatu "111 privātie muzeji un kolekcijas Latvijā". Tajā iekļauts arī apraksts par nodibinājumu "Smiltenes muzeja fonds" un "Lejas Kleperu" muzeju Launkalnes pagastā. "Grāmata ir ļoti interesanta. Tajā var uzzināt par šķietami neiedomājamām lietām Latvijā un aizbraukt un tās apskatīt," intriģē Z. Bērza.