Vimbu drudzis tuvojas

2014. gada 25. marts 00:00

138

Tā varētu teikt, bet īsteni patiesi šis laiks vēl ir tālā gabalā. Ūdens līmenis upēs ir vasaras līmenī, un zivis ir ļoti neaktīvas. Pārsvarā uzturas bedrēs vai arī, ja upe ir seklāka, jāmeklē gultnes padziļinājumi. Paredzams, ka nārsts šogad aizkavēsies un, labākajā gadījumā, notiks tikai ap aprīļa vidu, jo, piemēram, nesen esot Ventā, ūdens temperatūra sasniedza tikai +2 grādus. Piemēram, lai sāktu kustēt vimbas un domāt par nārstu, ūdens temperatūrai jābūt vismaz 6 grādiem virs nulles. Pie tās pašas temperatūras sāk nārstot arī līdakas. Raudai +8, breksim +10. Taču paši pirmie vēl pie šīs zemās temperatūras savu nārstu pavasarī iesāk asari.

Šonedēļ VentāBurtiski pirms neilga laika pabiju Ventā. Sazvanījos ar vietējiem zivju inspektoriem un ievācu ziņas, ka vimba praktiski nekustas, bet taimiņi ir pietiekami aktīvi. Upē ir vasaras līmenis un turklāt samērā duļķains ūdens. Nekas iepriecinošs, bet ko lai dara, ja pacietības mērs ir pilns un nevaru vairs uz vasaras makšķerēm noskatīties, jo gribas likt tās lietā. Cik tad var gaidīt, vai ne? Tā kā man līdz Ventai ir 240 kilometru un es arī zinu, ka upē ir daudz vēdzeļu, nolēmu jau tūlīt pēc pusnakts startēt ārā. Ar visu licenču iegādi uz vietas ierados ap pulksten 4 rītā. Tā kā nekad nemakšķerēju pie rumbas vai citās populārās makšķernieku spietošanas vietās, tad devos pa meža celiņiem uz sev vien zināmām vietām. Izdarot nelielu atkāpi attiecībā uz pašu copi, tad piebraukt savā vietā pie upes bija praktiski neiespējami. Nezinu, kādi turbo viesuļi te bija plosījušies ziemā vai rudenī, bet apkārtne, kas sastāv no bieziem mežiem, bija kā pēc kara. Koku stumbri nolauzti aptuveni viducī, bērzi izgāzti ar visām saknēm, priedēm kuplās galotnes nolauztas un mētājās kā brokoļu galvas. Jebkuri mazāki krūmāji vienkārši savērpti kā drāts pinumi. Nu īsti koku kapi. Lai tiktu līdz upei, nācās ar visu ekipējumu noiet pa šiem džungļiem aptuveni pusotru kilometru. Neteikšu, kura vieta man bija putās, bet priecājos, ka biju iedomājies uzvilkt termoveļu, kas novada sviedrus uz virsējo auduma daļu.Sagatavoju gruntsmakšķeres un tā kā biju nopircis licences gan uz vimbām, gan uz pumpaino, tad stratēģija bija vienkārša – vispirms mēģināšu rīta agrumā tikt pie kādas vimbas, tad, rēķinoties ar to, ka zivs ir neaktīva, nodomāju – divas vimbas un tad iešu gūstīt kādu taimiņu vai lasi. Sanāca mazliet citādāk. Biju sagatavojis divu veidu gruntsmakšķeres. Pareizāk sakot, ar divu veidu dažādām sistēmām. Uz abām divas pavadiņas ar 0,23 milimetru auklu, ja vienai izmantoju 8. numura plastmasas mormiškas, tad otrai tikai parastos āķus bez jebkādiem pribambasiem. Pēc idejas, tā kā ūdens tomēr vairāk līdzinājās kafijas nokrāsai, labāk vajadzētu strādāt plastmasas mormiškām. Vismaz tā ir bijis katru gadu, jo uz šīm vietām Ventā braucu jau vairākus gadu desmitus. Sametis gruntenes, nosēdos uz ilgu gaidīšanu, kas beidzās jau aptuveni otrajā minūtē, kad viens gruntsmakšķeres zvaniņš sāka zvanīt kā Kremļa kuranti un makšķeres spicīte locījās kā klūga vējā. Piecirtu, un pirmā šā gada vimba iegūla man uztveramajā tīkliņā. Patīkami, protams. Uzreiz cits garastāvoklis. Kad pēc nepilnas stundas uzglabājamajā tīkliņā ūdenī spirinājās četras sudraba bultas, sajūta bija kā pēc vinnētas pilnās lozes kādā no loterijām. Ziņas taču bija, ka vimba klusē… Pēc aptuveni četru stundu darbības ap pulksten 10 no rīta manā kontā jau atradās deviņas skaistules. Ar to pašu laika sprīdi cope pārtrūka zibenīgi. Varēju variēt ar ēsmām, mainīt metiena attālumus, pastaigāt gar krastu mainot vietas, bet kopumā nevienas copes līdz pat diviem dienā. Tad arī sapratu, ka laiks tīt copenes, jo vēl jau tāls atceļa posms mājup.Tika veikta fotosesija, un divas mazākās aizpeldēja paaugties, jo, kā zināms, Ventā licencētajā posmā ir atļauts paturēt septiņas vimbas.
ĒsmasKārtējo reizi pierādījās, ka vimbai labāk patīk ēsmu kombinācijas: baltie mušu kāpuri kopā ar garneli, mēslu slieciņa plus baltie, mizgrauzis plus garnele. Tiklīdz uz āķa atradās tikai viena veida ēsma, tā cope nostājās uz nulles. Vislabāk, spriežot arī pēc nerealizētajām copēm, strādāja garnele ar baltajiem. Naktstārpu man nebija, bet šī ēsma parasti arī ir viena no labākajām un aizmirst to nedrīkst. Ejot uz vēdzelēm, kas Ventā ir diezgan lielā daudzumā, der atcerēties tādu ēsmu kā stinte. Šī ēsma strādā daudz labāk kā zivju fileja vai naktstārpi. Turklāt no tās neatsakās arī taimiņi.
Mēmie palīgiPirmo reizi tā kārtīgi pastrādāju ar jauno “Deeper” eholoti. Izpētīju gan to, kas dzīvo upei pa vidu, gan to, kas dzīvo gar krastiem. Atradu jaunus padziļinājumus, jaunus sēkļus. Paskatījos zivis. Tagad ir par ko pārdomāt, jo ir svaigas atziņas un jauni pierādījumi interesantām nojausmām. RezumējumsIr vēl tā, ka šī pavasara cope būs jāatliek uz vēlāku laiku. Jācer, ka uzgāzīs pāris nedēļu ilgas lietavas vai sniega slapjdraņķi, kas varētu pacelt ūdens līmeni upēs vismaz par kādu metru… Šīs rindas gan nevajadzētu lasīt tiem ļaudīm, kam makšķerēšana ir saistīta tikai ar ziņām par noķertiem lomiem un kas gaida un priecājas par pašreizējo agro pavasari. Visiem ne asakas, trinam āķus, mainām auklas, jo vecās ir jau sapuvušas, ieplaisājušas! Ja ir vajadzība pēc informācijas, tad droši zvaniet vai rakstiet copeslietas.lv portāla ekspertam Eināram Siliņam, viņš neliegs ne padomu, ne informāciju. Tālrunis 25407660.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vimbu drudzis tuvojas

Kategorijas