Pēc pieredzes pie leišiem

2010. gada 14. decembris 12:47

1182

Pagājušās nedēļas nogali pieci Latvijas pirtnieki, tostarp arī valcēnietis Dainis Jansons, piedalījās 1. Lietuvas pirtnieku čempionātā. Šoreiz īpaši uzaicināto viesu statusā.

Šis pasākums notika Druskininkai, un tajā pēc iepriekšējām atlases kārtām piedalījās 14 pirtnieki un pirtnieces vecumā no 20 līdz 60 gadiem. Domājams, ka pasaules čempionāts nākamā gada februārī arī notiks Lietuvā.

Mācās no dalībnieku kļūdāmŠajā pilsētiņā ir liels akvaparks, kurā ietilpst arī padsmit piršu, tostarp arī ledus, ābolu, sāls, romiešu, turku, japāņu un daudzas citas. Protams, arī krievu pirts ārpusē. Latvieši izbaudīja daudzus šī kompleksa labumus. Viens no tiem bija kantri pirts, kas ietilpst tā dēvēto ekstremālo piršu grupā. Tā notiek grupā līdz 20 cilvēkiem.

Jautāts, ko nozīmē kantri pirts, Dainis atbild, ka tajā ir trīs jaudīgas krāsnis un vidū sanesti vairāki spaiņi ar ledu. Procedūras ilgums ir tikai no piecām līdz astoņām minūtēm. "Interesanti, ka viens cilvēks tur durvis no ārpuses, jo, uzmetot tvaiku, telpā tik strauji paaugstinās spiediens, ka durvis atsprāgst.

Pirtnieks kreklā un ar cimdiem rokā noteiktā ritmā, skanot ritmiskai mūzikai, it kā dejo un vicina dvieli, veidojot gaisa plūsmu. Tiklīdz kļūst pa karstu, atvēsinās ar ledu. Domāju, ka viņam ir milzu slodze," stāsta D. Jansons.

Latvieši žūrijā nepiedalījās, taču varēja izsacīt savu viedokli. Viņi skatījās, mācījās no dalībnieku kļūdām, lai, organizējot Latvijas čempionātu, varētu no tām izvairīties. "Tā bija laba pieredze, lai apjaustu vērtēšanas kritērijus. Žūrija vērtēja pirtnieka manieres, komunikāciju, stilu, apģērbu, pēršanas tehniku, darbu ar slotiņām, tvaiku, eļļām un citas lietas," atceras D. Jansons.

Klientam vienmēr taisnībaČempionātā viss notika lietuviski, tāpēc latviešiem bija grūti saprast, kas kuru brīdi notiek. Interesantākās lietas viesi lūdza pārtulkot. Katrs pirtnieks pirms uzstāšanās bija sagatavojis uzrunu skatītājiem un žūrijai, dažbrīd arī dzejā. "Tas, ko redzējām, bija ļoti vērtīgi. Prieks par jaunām idejām un atziņām. Bija arī lietas, ko nevaram atzīt, jo tās var būt traumatiskas," stāsta Dainis.

Čempionātā notika diskusija par to, vai var pērties apģērbā vai peldkostīms ir novelkams. Visi pirtnieki atzīst, ka nav īsti labi pērties apģērbā, lai arī pieticīgā. Nav īsti labi miesā iepērt neilonu vai kādu citu materiālu.

Taču no otras puses raugoties, katrs esam personība ar saviem uzskatiem un katram ir savs viedoklis par šo aspektu. Ja cilvēks negrib novilkt šos mazos apģērba gabaliņus, tad tā ir viņa izvēle. Tas ir gluži kā veikalā, kur klientam vienmēr ir taisnība, lai arī viņa organisms saņems mazāk nekā varētu saņemt. Otrs aspekts ir medus maska. Ķermenis to uzsūc ļoti labi, taču peldkostīms kļūs lipīgs un kraukšķīgs.

Pēc pirts - garšaugu kokteilisDainis apguvu dažādas lietiņas, kuras līdz šim nezināja. Viņam ļoti iepatikās pēcpirts dzēriens, kuru pirtnieks piedāvāja savam klientam. Tas bijis kaut kas līdzīgs kefīram vai tīrkultūrai, kam pievienots sasmalcināts ķiploks, dilles un pētersīlis, kas veido garšaugu kokteili.

Jautāts, vai šādu čempionāts gaidāms arī Latvijā, Dainis atbild, ka tas ir tikai laika jautājums. Uz nākamo pasaules čempionātu diezin vai izdosies izveidot komandu, taču šo iespēju arī neizslēdz. Ja būs pirtnieki, kuri uzskata, ka viņi var sacensties noteiktajos kritērijos, tad kāpēc gan ne.

Latvijā ir daudz labu pirtnieku, kuri varētu parādīt savu māku. Kritēriji ir nozīmīgi, jo, piemēram, tas, ka proti ar šķēpu trāpīt bukam, nenozīmē, ka būsi konkurētspējīgs šajā sporta veidā olimpiskajās spēlēs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pēc pieredzes pie leišiem

Kategorijas