Pa putnu Golgātas ceļu

2014. gada 1. aprīlis 00:00

Ne reti pamostoties aiz loga dzirdu un redzu vairāku sugu putnus. Dziedātājputnu kļuvis mazāk, un tikai pagājušajā mēnesī tam guvu skaidrojumu kādā netīši dzirdētā intervijā pa radio ar diviem ornitologiem. Dzirdētais bija šokējošs. Migrējošo lidoņu pārvietošanās pa vairākām Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas valstu teritorijām uzskatāma par putnu Golgātas ceļu. Dodoties pārlidojumā uz ziemošanas vietām, viņus sagaida tīkli, īpašas līmlentes vai bises šāvieni. Piemēram, Kiprā, Albānijā, Grieķijā un Maltā restorānos tie kļuvuši par modes ēdienu. Arī Ziemeļāfrikā, kur populārāki ir medību tīkli, mazos un arī lielos putnus izmanto pārtikā. Nav grūti iztēloties ainu, kurā iezemietis sēž koka ēnā un mobilajā tālrunī atskaņo ierakstītās putnu balsis. Līdzās ir tīkls, kurā, lidojot uz skaņas avotu, putni ir notverti. Ne vienmēr tie tiek apēsti. Dažkārt to ķeršana ir vienkārši izklaide, lai putnus pamestu vai apraktu un dotos pie nākamās bezjēdzīgās izklaides. Acīmredzot tām tautām ir cita mentalitāte un citi likumi, cita izpratne par kultūru. Diezin vai kāds latvietis iedomāsies ķert un cept mazos dziedātājputnus. Tieši dziesmā un skaistumā, nevis gaļā ir to vērtība. Minētajās valstīs faktiski pastāv milzīgs siets un tajā par upuriem kļūst ļoti daudz lidoņu. Tos, kuri tomēr laimīgā kārtā izkļūst cauri šim sietam, gaida vēl viens milzu pārbaudījums – ceļojums pār Sahāras tuksnesi. Vairāku sugu dziedātājputnu populācija ir apdraudēta. Pie vainas ir arī izcirstie meži un piesārņotā daba pie mums Latvijā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pa putnu Golgātas ceļu

Kategorijas