Paņem labāko priekš sevis

2014. gada 1. aprīlis 00:00

Attīstīt un pilnveidot bērnu un jauniešu skatuves runas un uzvedības kultūru – tas ir viens no Valsts izglītības satura centra skolēnu skatuves runas un literāro uzdevumu konkursa mērķiem. Gadiem ilgi Latvijā rīko šo konkursu, taču cik tas ir aktuāls šodienas jaunatnei, devās noskaidrot “Ziemeļlatvija”.
Nesen Gulbenē norisinājās konkursa Vidzemes reģiona pasākums, kurā vienuviet tikās un žūrijas priekšā uzstājās novadu labākie runātāji. Lielākoties novadus pārstāvēja vispārizglītojošo skolu audzēkņi, taču no mūspuses tajā piedalījās arī Smiltenes tehnikuma 1. veterinārmedicīnas kursa audzēkne Violetta Kiseļova.Tehnikums ir tā vieta, kur bieži notiek pasākumi, kuros jaunieši izkopj savu emocionālo un radošo pašizpausmi, izmantojot vārda mākslas spēku. Topošā vetārste līdz reģionālajam konkursam, visticamāk, nokļuva divu iemeslu dēļ – jau bērnībā tēvs teicis, ka viņai piemīt aktrises talants; tehnikumā audzēkņiem ir iespēja darboties teātra grupā, ko vada pieredzējusī režisore Anita Bērziņa.“Būtībā šīs konkrētais konkurss klasiskajā izpratnē savu mūžu ir nodzīvojis. Viņš ir jāveido citādāk, interesantāk, nevis monologā, lai spētu aizraut bērnus un jauniešus. Jaunāko klašu skolēni labprāt piedalās, jo tā liek skolotāji un tas ir labi, bet jauniešiem motivāciju ir atrast daudz grūtāk. Atceros, ka agrāk tam bija pilnīgi cits piesitiens, darbojāmies ar lielu entuziasmu un degsmi. Tagad piesaistīt vienkārši uz runu ir grūti,” atzīst Smiltenes tehnikuma ārpusklases darba organizatore A. Bērziņa.Toties viņai ir gandarījums par Violettu un vienlaikus cerība, ka audzēknes pozitīvais piemērs motivēs arī citus jauniešus piedalīties un ieguldīt savu personīgo darbu konkursos. “Protams, katrs ieguldītais darbs savā izaugsmē ir pozitīvi vērtējams,” piebilst režisore.Arī Violetta atzīst, ka jebkura šāda veida aktivitāte dod pārliecību par savām spējām un iedrošina, kas mūsdienās nav mazsvarīgi. “Man ļoti patīk kultūra. Skolas pasākumos visbiežāk esmu uz skatuves, nevis skatītājos. Esmu tikai ieguvēja no šī konkursa, jo guvu pārliecību, ka protu izteikties, ka nebaidos no publikas un no skatuves. Protams, bez Anitas es to nepaveiktu, jo viņa iemāca daudz. Atklāti sakot, Smiltenes novadā skatuves runas konkursa dalībnieku līmenis bija augstāks nekā daudzu Vidzemes reģiona konkursantu. Piemēram, no Alūksnes uzstājās jaunieši, kuri uz skatuves bija samāksloti. Viņi nevis runāja, bet bļāva, kas dažbrīd lika satrūkties,” stāsta Smiltenes tehnikuma audzēkne.Viņa stāsta, ka tehnikumā notiek interesanti pasākumi ar savu “odziņu” un tieši tas piesaista jauniešu uzmanību. Vajag meklēt dažādas pasākumu formas un izcelt skolēnu talantus, aizraušanās, pat ja tās ir savdabīgas, citādāk šāda veida pasākumos daudziem stress lielāks par gandarījumu. Arī Violetta bija mazliet uztraukusies, taču, kā viņa pati atzina, ar katru nākamo uzstāšanās reizi tas mazinās. Nekas nenākas viegli, jo ir jāiegulda liels darbs, taču līdzi tam nāk arī gandarījums. “Tas ir tāpat kā mācībās. Neviens labas atzīmes neliek par skaistām acīm. Lai dabūtu labas atzīmes, arī nākas daudz mācīties, nereti pat pa naktīm,” teic konkursa dalībniece.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Paņem labāko priekš sevis

Kategorijas