Kad mērķis ir sasniegts

2014. gada 1. aprīlis 00:00

247

Ir pagājis apmēram gads kopš mūsu iepriekšējās sarunas ar valcēnieti Andri Zunti, kurā viņš solīja, ka noslēpos visus Worldloppet aprites pasaules maratonus. Viņš ir pirmais Latvijā un 192. pasaulē, kurš to ir paveicis. Šogad martā viņš noslēpoja pēdējo ieskaites 90 kilometru garo distanci Vasaloppet Zviedrijā. Pavisam ieskaitē vajadzēja veikt 16 posmus.

Nobraukti kilometru tūkstoši“Noslēpot sacensībās 90 kilometru nav vienkārši vispirms jau psiholoģiski. Tam jānobriest. Kad šogad to izdarīju, bija patiess gandarījums,” atzīst Andris. Šis ir garākais seriāla posms. Lielākoties augstkalnēs jāslēpo 42 kilometri. Īsākas distances nedrīkst būt. Andris teic, ka ne jau distances garums atspoguļo slēpojuma grūtības pakāpi, jo dažkārt īsākās distances ir ļoti grūtas, jo īpaši, ja jāslēpo skarbos laikapstākļos. A. Zunte ar tiem nav īpaši lutināts. Arī šogad, lai iegūtu labāku starta vietu Zviedrijā, viņš pieveica slēpošanas maratonus Austrijā un Vācijā. Ja Vācijā viss bija nevainojami, tad laikapstākļi Austrijā bija sarežģīti. Arī pērn Krievijā bija putenis un liels sals, kas apgrūtināja slēpošanu.Diemžēl Latvijā aizvadītā ziema bija tāda, ka īpaša prieka par slēpošanu nebija. Ja jādzenas un jāmeklē vietas Eiropā, kur sniega kvalitāte ir kaut cik pieņemama, tas ir gana spartisks pasākums.Jautāts par treniņbraucienos noslēpotajiem kilometriem, Andris skaidro, ka tikai pēdējos divus gadus to fiksējis pierakstos. Pērn noslēpots vairāk par tūkstoš kilometriem, bet šajā sezonā, gatavojoties mačiem, salasīti vismaz 800 kilometru.Kopsummā Worldloppet Ski projektā nobraukti apmēram 30 maratonu un iegūtas divas medaļas. Medaļas iegūst, ja noslēpoti vismaz 10, turklāt vienam jābūt ārpus Eiropas. Ja šo maratonu skaitu reizina ar vidēji nobrauktiem 50 kilometriem katros mačos, nav grūti izrēķināt, cik kilometru veikts sacensībās. Pusotrs tūkstotis.
Būs arī piemērotākas ziemasĀrpus Eiropas Andris maratonus ir slēpojis Austrālijā, Japānā, Amerikā un Kanādā. Projektu viņš uzsāka 2004. gadā. Viss sākās ar to, ka sagribējās nobraukt vienu no Worldloppet maratoniem Austrijā prieka pēc. Tikai pēc tam šī pasākuma organizatori izdomāja, ka jārīko Global Worldloppet Ski sacensības, kurās iekļauti 16 posmi. Patiesībā šis projekts uzsākās tikai pirms četriem gadiem. To uzzinājis, Andris izlēma, ka šis ir viņam piemērots mērķis un izaicinājums.Ko darīt turpmāk? “No visiem izbrauktajiem maratoniem ir pietiekami daudz tādu, kuros līdzās sacensībām var arī labi atpūsties. Īsti konkrēta mērķa pašlaik man vēl nav. Piezemētākais un tuvākais ir pēc liela pārtraukuma noslēpot Tartu maratonu. Šogad sniega trūkuma dēļ to atcēla gluži tāpat kā sacensības Čehijā. Daudzviet tika saīsinātas distances,” stāsta slēpošanas entuziasts.Medijos ir parādījušās ziņas, ka ziemas sporta veidu sacensībām saistībā ar klimata izmaiņām, nebūšot ilgs mūžs. Andris nav tik pesimistisks un smej, ka viņa mūžam šo sacensību pietiks. Līdzsvars dabā joprojām pastāv. Viņš atceras, ka gluži tāda pati neziema jeb zaļā ziema slēpotājiem kā šogad bija 2007. gadā.
Ar trijiem slēpju pāriemUz sacensībām Vasaloppet seši slēpotāji no Latvijas devās ar prāmi. Andra kompanjons kā parasti bija viens no izcilākajiem Latvijas gargabalniekiem Jānis Teteris. Līdz pat pēdējam brīdim, lasot laika ziņas, nebija skaidrs, vai sacensības notiks vai, iespējams, tā būs īsa ekskursija uz netālo kaimiņvalsti. Slēpošanas distance bija nekāda, jo sniegs kusa, turklāt tas ir purvains apvidus. Zviedri izmantoja pat helikopterus, traktorus un citu tehniku, lai daudzviet uz trases uzbērtu sniegu. Rīkotāju uzskats bija tāds, ka nekāda braukšana mazos aplīšos nebūs – vai nu visi 90 kilometri vai mači nenotiks. No ārvalstīm bija pieteikušies apmēram seši tūkstoši dalībnieku, bet pavisam uz starta izgāja 15 800 dalībnieku. Zviedrijas vēsturē tikai divreiz šīs sacensības ir atceltas. “No visas distances normāla trase bija tikai apmēram desmit līdz divdesmit procentu. Viss pārējais bija slēpojums gluži kā pa kartupeļu tīrumu,” atceras Andris. Interesanti, ka šīs sacensības notika 90. reizi 90 kilometru garumā.Serviss un dzīvošana sacensībās nekādas problēmas neradīja. Andris uz sacensībām devās ar trijiem slēpju pāriem – aukstam un siltam laikam, arī jauniegādātās Zero slēpes ir atkusnim piemērotas. Viņš to vajadzību pirmoreiz sajuta Austrijā un izlēma, ka turpmāk likteni nevajadzētu izaicināt. Redzot distanci, sportists izvēlējās slēpes siltam laikam. Problēmas ar slēpēm sarežģītās distances seguma dēļ bija gandrīz visiem. Nebija skaidrs, ko smērēt uz slīdvirsmas. Andris par slīdamību kopumā nesūdzas. Viņš ir apmierināts ar lielveikala “Selver” Valgā sporta preču veikala slēpju sagatavošanas meistara darbu. Viņi savu amatu prot, atliek vien ietrāpīt īstajos laikapstākļos.Par vaļasprieku jāmaksāNokļūt sacensībās Zviedrijā, braucot ar prāmi, lielās bagāžas dēļ nav sarežģīti, taču, dodoties uz tālākām vietām ar lidmašīnu, tas ir apgrūtinoši. “Ziemas sportu veidu dalībniekiem ar inventāru ir skarbāk nekā maratona skrējējiem vasarā, kuriem atliek vien somā iemest kādu lieku apavu pāri. Mums tas ekipējums ir ievērojami lielāks,” stāsta Andris.Jāpiebilst, ka viņš nav profesionāls sportists, tāpēc nekādi materiāli labumi no piedalīšanās sacensībās nav gūstami. Gluži otrādi, par savu vaļasprieku ir jāmaksā. Tā ir maksa par gūto gandarījumu – maksa par piedalīšanos, ceļa un uzturēšanās nauda, citi izdevumi. Cilvēki ar pieredzi aizvien labāk iemācās samazināt izdevumus. Latvijā dzīvojošie to apguvuši īpaši labi. Ja kalnu slēpotāji daudz naudas maksā par pacēlāju izmantošanu, tad distanču slēpošanā maksas par trases izmantošanu parasti nav. Tā dzīvē iekārtots, ka par baudu jānorēķinās, kam sports, kam ceļošana, kolekcionēšana, ēšana vai citi izaicinājumi. “Tā vai citādi, taču gandarījums ir milzīgs, daudz lielāks nekā ieguldītā nauda mērķa sasniegšanai. To varu apgalvot droši. Man daudzi ir jautājuši, kā jutos Vasaloppet maratonā. Vienīgais, ko varu pasacīt, ir milzu gandarījums, forši,” smaida Andris.Savulaik valcēnietis Ainis Blūms šo maratonu ir nobraucis trīs reizes. Andris viņu apbrīno un arī tagad pirms došanās uz Zviedriju Ainis neliedza viņam dažādus praktiskus padomus. Protams, laiks rit un situācijas mainās. Vasaloppet serviss sacensībās ir uzlabojies.
Ar lielu sevis pārbaudīšanuArī pēc sava lielākā izaicinājuma piepildīšanas A. Zunte negrasās slēpes nolikt tālākajā plauktā. Jautāts, vai slēpošanas prieks ir procesā vai rezultātā, viņš atbild, ka patiesībā nav nekāds gargabalnieks. Visi maratoni ir padevušies ar lielu sevis pārbaudīšanu un milzu gribasspēku. Prieks, ja izdodas. “Lai gan nobraukti visi seriāla maratoni, tomēr ir vietas, kurp labprāt dotos ceļošanas pēc. Prātā iesēdusies doma, ka vēlreiz jāizbrauc maratons Japānā un Austrālijā. Japānā interesanta ir sajūta, ka pēc slēpošanas Hokaido valsts ziemeļos pēc divu stundu lidojuma var atgriezties tropos valsts dienvidu salās. Par Austrāliju vārdos grūti izstāstīt, tas jāizjūt. Netālu no turienes Jaunzēlandē notiek maratons, kas ir tālākais no ekvatora Dienvidu puslodē. Tas notiek nedēļu pirms maratona Austrālijā un varētu nobraukt abus. Ceru, ka šīs vietas apmeklēsim kopā ar Jāni Teteri,” prāto Andris. Viņš atzīst, ka nobraukt divus maratonus ar nedēļas starplaiku nav viegli, taču dažas reizes to paveicis. Ziemeļamerikā tas bija visgrūtāk, jo saistībā ar pārbraucieniem neizdevās pietiekami atpūsties. Eiropā šie pārbraucieni, piemēram, no Austrijas uz Itāliju, nav ilgi, tāpēc trenētam organismam tas ir iespējams. Skrējējiem spēku atjaunošana ir sarežģītāks un garāks process. Ēšanas lietās un režīmā Andris nav īpaši izvēlīgs. “Kad atrodos zinošu cilvēku sabiedrībā, tad pirms pašām sacensībām ieklausos padomos. Uzticos viņiem par putru tūrēm pirms braukšanas. Nav jau tā, ka ēdu visu pēc kārtas, taču man trūkst nervu un pacietības, lai pareizi ēstu visu laiku,” smej slēpošanas entuziasts.Andra sievai Anetei arī sports ir tuvs. Viņas mīļākais sporta veids ir badmintons, tāpēc arī vīru dažkārt redzam badmintona laukumos. Bez klasiskās slēpošanas jo īpaši Andrim patīk skrituļslēpošana un skrituļslidošana. Šīm lietām gan nedaudz jāsakārto agrāk satraumētā veselība. Taču, visticamāk, viņš papildinās šo sporta veidu entuziastu pulciņu Valkā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kad mērķis ir sasniegts

Kategorijas