Netiek pāri papīru kaudzei

2014. gada 3. aprīlis 00:00

390

Drīz Lieldienas. Būs visiem jāplāno, kur dabūt iespējami lētākas un labākas olas. Tādu rūpju nav vien Valkas pagasta “Vētru” saimniekam Valdim Pīram. Un kā ne – viņa zemnieku saimniecībā mīt 2700 vistu.
Visražīgākās ir jaunās vistas. “Tāda vista gadā vidēji izdēj 260 olu. Tas nav slikts rādītājs. Mana saimniecība rentabilitāti iegūst ar kvantumu. Lielais vistu daudzums nodrošina labu olu ražu. Pa tirgiem nemētājos. Esmu noslēdzis sadarbības līgumu ar akciju sabiedrību “Balticovo”, kura katru dienu no saimniecības aizved izdētās olas,” stāsta V. Pīrs.
Ferma radīs citu slodzi videiTā kā vistu daudzums nodrošina peļņu, jaunais uzņēmējs grib paplašināt ražošanu, bet stāv uz vietas jau divus gadus. “Ceļa malā biju ieplānojis celt jaunu kūti, jo vecajā vairāk vietu nav. Celt nolēmu tur, kur agrāk mums bija teļu kūts. To nojaucu, bet tagad tur tā arī nekā nav, jo kāju aizlika priekšā Vides aizsardzības dienesta Valmieras reģionālā pārvalde. Jaunajā fermā, pēc manām aplēsēm, vistām vajadzēja būt iekšā jau oktobrī. Vides aizsardzības speciālisti uzskata, ka pēc jaunas fermas uzcelšanas būs pārlieku liela slodze uz šīs zemes,” skaidro V. Pīrs. Dīvaini, jo kad “Ziemeļlatvija” brauca pie zemnieka, nodomāju, ka zeme šeit ir pārlieku tukša. Tikai apmēram pēc puskilometra parādījās ēku korpusi. Arī tajos vistas ieraudzīju vien tad, kad mani saimnieks aizveda tās parādīt. Citādi pat iedomāties nevarētu, ka te dzīvo gandrīz trīs tūkstoši šo putnu. “Man tagad Rīgas Tehniskā universitāte gatavo sākuma variantu, ierakstot sākotnējos aprēķinus. Tādus dokumentus gan vajadzētu izstrādāt, ja ir 40 tūkstoši vistu, bet likumā ir divi panti, zem kuriem pat bērna piedzimšana šaipusē radītu noslodzi visai apkārtnei,” stāsta V. Pīrs un atklāj, ka tagad cīnās pats ar sevi – visu pamest un doties projām no vecāku mājām vai arī palikt. Tikai kamdēļ. Vai tādēļ, lai turpinātu skatīties, kā divus gadus ir spiests stāvēt uz vietas? “Attīstību esmu jau izslēdzis no savām rūpēm. Kur es likšu jaunus putnus, ja man neļauj celt lielāku fermu. Vārdos gan visi tikai aicina – nāciet un dariet. Kad devos projām no Īrijas, man apkārtējie teica, ka esmu dumjš, jo tur man bija laba alga un iespēja uzcelt māju. Atnācu uz tēva mājām, iesāku visu un tagad jāskatās, kas no tā iznāks,” saka Valdis.
No divām iespējām - vienaVides aizsardzības dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktors Aivars Liepa skaidro, ka acīmredzot Valdis Pīrs nav izdarījis visas procedūras. Kad prasu – kādas tieši, viņš atbild, ka tās, ko paredz likums. “Cik atceros, tā vieta ir tāda, kur iespējamas dažādas ietekmes uz vidi. Mēs nekad īpaši neko neliedzam. Iespējams, tā nemaz nav mūsu vaina, ka viņš nespēj attīstīties,” saka A. Liepa. V. Pīrs stāsta, ka tagad piepērk tikai zemi klāt. “Ārzemēs man bija divas iespējas – vai palieku turpat, uzceļu māju un labi dzīvoju, vai braucu mājās, jo te vecāki bija palikuši veci un vajadzēja kaut ko izdarīt. Izvēlējos otro variantu un tagad esmu atdūries pret papīra kaudzi. Turklāt jāatceras, ka par katru papīru jāmaksā nauda,” stāsta V. Pīrs.“Ja tagad neizies cauri zemes sākotnējais novērtējums, vides aizsardzības speciālisti man var uztaisīt lielo ietekmi uz vidi, kas man izmaksās apmēram 20 tūkstošus. Es neiešu tādu ceļu. Patiesībā es tagad nemaz īsti nezinu, ko darīt,” saka V. Pīrs.Tā mūsu saruna negaidīti iegriezās no domas par Lieldienām un svētkiem līdz tam, cik viegli Latvijā saimniekot un tam, ar kādu birokrātiju jācīnās, ja vēlies te ko ražot. Tā acīmredzot pie mums notiek.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Netiek pāri papīru kaudzei

Kategorijas