Šogad mežaudzes īpaši apdraudēšot priežu rūsganās zāģlapsenes
Nopietnus bojājumu draudus šajā un tuvākajos gados Latvijas mežaudzēm varētu radīt priežu rūsganās zāģlapsenes, kuru populācija patlaban atrodas straujas vairošanās stadijā, liecina AS "Latvijas Valsts meži" apzinātie dati.'
Kā liecina informācija uzņēmuma mājaslapā, "Latvijas Valsts meži" sadarbībā ar mežzinātnes institūtu "Silava" ir veikuši vairāku meža kaitēkļu sugu monitoringu, lai prognozētu, kuras no tām potenciāli varētu radīt mežaudžu bojājumus.Pētījumā secināts, ka vislielākos draudus Latvijas mežaudzēm tuvākajos gados varētu radīt priežu rūsganā zāģlapsene, kas gan ir tradicionāls jaunaudžu kaitēklis, bet savas savairošanās laikā īpaši strauji bojā visa vecuma priežu audzes.
2013.gadā šis kaitēklis tika atrasts jau pieaugušo priežu vainagos. To olas ziemo uz skujām, no kurām maija vidū šķiļas kāpuri un barojas ar iepriekšējo gadu skujām.Kā norāda "Latvijas Valsts mežu" meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Indulis Brauners, masveida savairošanās gadījumos kāpuri var apvienoties sevišķi lielās kolonijās, tādējādi nodrošinot savu kolektīvo aizsardzību. "Kāpuri izdala lipīgu šķidrumu, kas atbaida to dabīgos ienaidniekus - skudras.
Priedes pacieš vienreizēju pilnīgu atskujošanu, bet, ja tas notiek divas reizes pēc kārtas, mežsaimniekiem jāsāk uztraukties," norādīja Brauners.Viņš arī atzina, ka saskaņā ar iepriekšējo gadu novērojumiem šogad priežu rūsganā zāģlapsene visvairāk varētu parādīties Valkas un Zlēku apkārtnes mežos. Kaitēkļu bojājumu mazināšanas nolūkā apzinātas bojājumu riskam pakļautās mežaudzes un tajās mērķtiecīgi izvietoti būri putnu piesaistīšanai.
Citu sugu meža kaitēkļu draudi patlaban neesot tik izteikti, piemēram, priežu sprīžotāja savairošanos kavēja starpsugu konkurence, kurā "uzvarēja" priežu rūsganā zāģlapsene, pirmā mežaudzē noēdot koku skujas.Tomēr, ja šī vasara, kā sola meteorologi, būs silta un gara, varot savairoties arī bīstamais meža kaitēklis galotņu sešzobu mizgrauzis, kas Latvijā ir labi pazīstams."Šīs sugas agresivitāti ietekmē klimata izmaiņas, radot iespēju gada laikā attīstīt divas pēcnācēju paaudzes.
Galotņu sešzobu mizgrauzis iecienījis lauztu koku zarus un galotnes, tostarp arī priežu ciršanas atliekas. Otrā paaudze ir sevišķi agresīva, radot mežaudžu bojājumus un izraisot koku atmiršanu," norāda Brauners.Savukārt Latvijai salīdzinoši jauno meža ekosistēmai agresīvo kaitēkļu sugu ozolu mūķeni patlaban pēta "Silavas" zinātnieki, lai izprastu tās uzvedību un vairošanos ietekmējošos faktorus Latvijā.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19