Katram savs mantojums

2014. gada 8. aprīlis 00:00

Siguldas kultūras namā notika Vidzemes reģiona folkloras kopu skate, kurā piedalījās arī Valkas kultūras nama folkloras kopas “Sudmaliņas” un “Nāburgi”.
“Skate tiek rīkota saistībā ar festivālu “Baltica”, kurš notiks nākamgad. Šogad festivāls “Baltica” būs Lietuvā, kur tas notika arī pirmajā reizē 1987. gadā. Nākamvasar tūkstošiem balsu izskanēs vairākās Latvijas pilsētās,” stāsta “Sudmaliņu” vadītāja Skaidra Smeltere.
Apvienojas visas paaudzesKā allaž, gadu pirms festivāla notiek skates reģionos, lai konstatētu, kāda ir situācija folkloras jomā valstī. Vidzemes reģionā darbu uzsākušas daudzas jaunas folkloras kopas. Parasti Vidzemes skatēs ir piedalījušās 12–14 kopas. Šogad to skaits palielinājies līdz 24, tātad gandrīz dubultojušās. 2015. gada festivālam izvēlēta tēma “Mantojums”. Katrai kopai vajadzēja atrādīt 10 minūšu ilgu programmu. “Priecājos, ka par folkloru interesējas aizvien vairāk cilvēku. Interesanti, ka to dara ne tikai gados vecāki cilvēki, bet radies daudz jauniešu un bērnu folkloras kopu,” novērojusi S. Smeltere. Folkloras kopās vienojas visas paaudzes. Vieniem tautasdziesmas un rotaļas ir bērnības atmiņas, citi tās apguvuši pusmūžā. Ir izaugusi arī paaudze, kam dainas ieliktas jau šūpulī.Latviešu tautas lielākais mantojums ir dziesmas, dejas un rotaļas, ko folkloristi ik gadu izrāda kopīgā festivālā kādā no Baltijas valstīm.Valcēnieši piedalīsies “Balticā”“Bija interesanti vērot, ko katrs bija atradis senču mantojumā savā pagastā vai novadā. “Sudmaliņas” bija izvēlējušās nelielu ieskatu par linu audzēšanu. Mūsu novadā šī nodarbošanās ir bijusi tradicionāla. Arī tagad rokdarbnieces auž un savos darbos izmanto linu diegus. Mēs šo tēmu sasaistījām ar saviem jaunajiem linu tērpiem, un domājam, ka mums izdevās parādīt krāšņo linu ceļu, cik tas iespējams 10 minūtēs,” teic kopas vadītāja.Saietā kolektīvu vadītāji pārrunāja nākamā gada “Balticas” mērķus un uzdevumus. Demokrātiski ir tas, ka šoreiz festivāla idejas rakstiski var iesniegt ikviens dalībnieks vai cilvēku kopa.Mārītes Meļķes vadīto “Nāburgu” dalībniece Mārīte Magone atzīst, ka skate bija interesanta. Žūrijā piedalījās izcili etnogrāfijas speciālisti Gita Lancere, Anda Beitāne, Māra Mellēna, Linda Rubene un Zane Šmite. Katrai bija sava vērtēšanas joma – uzveduma saturs, apģērbs, muzicēšana, dziedāšana, dejošana, stāstīšana un citi aspekti. Vērtēšana notiek trijos līmeņos. Uz “Balticu” dosies pirmā un otrā līmeņa kolektīvi. Rezultāti un snieguma analīze e-pastā tiks saņemta tikai pēc tam, kad skates būs notikušas visos reģionos. Jau kļuvis zināms, ka “Sudmaliņas” novērtētas ar pirmo kategoriju, bet “Nāburgiem” piešķirta otrā kategorija.

VIEDOKĻI

Mārīte Magone, kopas “Nāburgi” dalībniece:

- “Sudmaliņas” nodejoja ļoti skaisti savā tradicionālajā manierē. Mēs, “Nāburgi”, izvēlējāmies absolūti netradicionālu veidu. Paši to nosaucām par sirds un riska programmu tāpēc, ka noslēgumā dziedājām četrbalsīgi “Pūt, vējiņi!” Cimzes apdarē. Folklorā parasti tā nedara. Gribējām parādīt, ka mūsu puses mantojums ir ne tikai robeža, bet arī Jānis Cimze. Diemžēl nebijām visi veseli, taču dziedājām no sirds. Daudzas kopas skatē bija paplašinājušas savus sastāvus, veidojot nelielus korus. Turējāmies, cik varējām. Protams, bijām ļoti uztraukušies, taču mums patika tas, ko darījām. Jutāmies kā Cimzes bērni un mazbērni.

Ligita Šaicāne, “Nāburgu” kapelas vadītāja:

- Nekad agrāk šādā pasākumā neesmu bijusi. Kolektīvi bija ļoti dažādi un viņu programmas – atšķirīgas. Kāds nu kuram mantojums. Tā ir ļoti plaša tēma, un ikviena kopa varēja izpausties plašā diapazonā. Kopumā šis saiets bija ļoti gaišs. Salīdzinot ar citām folkloras deju kopām “Sudmaliņas” īpaši izcēlās ar saviem skaistajiem tērpiem. Uz viņu sagatavoto programmu devāmies īpaši, jo viņi uzstājās no rīta. Pašiem bija jākāpj uz skatuves vēlā pēcpusdienā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Katram savs mantojums

Kategorijas