Pavasara copi sākot

2014. gada 8. aprīlis 00:00

111

Uznākušais sniegs un vietām nolijušais slapjdraņķis ko sliktu nodarīja tikai siltummīļiem, kam vasaras karstums tiek gaidīts kā zemeņoga. Makšķerniekiem šāds, zināmā mērā negaidīts, bet visumā gaidīts pavērsiens nāks un nāk tikai par labu. Upēs pacēlies ūdens līmenis, un kaut arī tas ir nesmuki brūnā krāsā, tas ir palielinājis arī straumes ātrumu, tomēr dara labas lietas. Zivs sāk mosties un no piekrastes bedrēm dodas barības meklējumos. Ja vēl pirms pāris nedēļām pie zemā ūdens līmeņa zvīņneses atrast bija ļoti grūti un, lai tiktu pie kāda loma, bija nepieciešamas gadu gadiem krātas attiecīgu copes vietu zināšanas, tad tagad jau drīzumā viss mainīsies. Atliek vien sagaidīt ūdens temperatūras celšanos.
Pirmie uz nārstu dodas asariStrīpaiņi, katra ziemas makšķernieka pirmrindnieka statusa zivs, pašreiz ir piepūtušies kā baloni. Ikri un pieņi tūlīt, tūlīt tiks likti lietā, un asari kā pirmie iesāks pavasara zivju dipadu dapadu. Dotajā mirklī gan tas vēl nenotiek, tāpēc praktiski palikušas vēl ir pāris nedēļas, kad var šo zivi mēģināt gūstīt, jo apetīte strīpaiņiem ir laba, kas savukārt nārsta laikā un tūlīt pēc nārsta pilnībā noplaks. Varbūt kādam šķiet, ka nevajadzētu šajā laikā asarus aiztikt, tad varu droši pateikt, ka šo zivju mūsu ūdeņos ir ļoti daudz, tāpēc tiem nav noteikti nekādi ierobežojumi. Asaris gan ir kanibāls un ļoti labprāt barojas ar saviem ikriem, taču zivju lauciņā šādu sugu ir pārsvarā attiecībā pret tām, kas savus ikrus neaiztiek. Asaris tagad meklē atstraumes ar pilnīgi mierīgu ūdeni. Nārsto ļoti tuvu krastam, tāpēc, ja vien ir iespējams, būtu labi darboties ar makšķerēm nebradājot gar krasta ūdeni. Ļoti labi asari var atrast klusos līčos, bet, ja visumā cauru gadu tie pārsvarā uzturas baros, tad nārsta laikā tomēr izvēlas vietas, kur mazāk sugasbrāļu. Tāpēc uzskats, ja ir noķerts viens asaris, tad jābūt vēl vismaz 10, neatbildīs patiesībai.
Raudas un vimbasSpriežot pēc šā gada laikapstākļiem, raudas un vimbas savu nārstu sāks ne ātrāk kā aprīļa beigās vai maija sākumā. No jūras aukstajiem ūdeņiem nākošās zivis, iepeldot siltākos upes ūdeņos, varētu nārstu sākt ātrāk nekā tās, kas saldūdeņos atradās arī ziemas laikā. Savā ziņā tas makšķerniekam ir labi, jo pastāv mazāks risks tukšam periodam. Raudas uz nārstu iet mirkli agrāk, bet vimbām pats nārstošanas epicentrs iestājas ievu ziedēšanas laikā. Tā tas ir bijis vismaz līdz šim. Līdz šim brīdim šo zivju sugas ir ļoti aktīvas. Raudas, nebūdamas tik spēcīgas peldētājas kā vimbas, pārsvarā uzturas krasta tuvumā. Ļoti bieži tik tuvu krastam ir arī pērnā zāle un visādas kritalas. Tāpēc ar pludiņu ir grūti tikt klāt. Var izmantot tā saucamo vieglo gruntenīti. Piemēram, Ogres upē nebūt nav jāstāv copmaņu rindā pie Kartona fabrikas dambja, kur zivis pulcējas, jo augstāk netiek. Pilnīgi pietiek paiet nedaudz zemāk un, izmantojot bezriņķa kātus, iekarināt āķu, svina un ēsmas sistēmu turpat kādā klusā kvadrātmetra lielā aizstraumītē. Sistēma sastāv no pilienveida sviniņa, kurš sver 25 gramus, un vienas ap 60 centimetru garas pavadiņas. Šādās aizstraumēs gan parasti vairāk par 2–4 raudām neatradīsies. Tāpēc var droši pēc izvilkta pārīša doties kaut kur citur, bet tas nenozīmē, ka pēc aptuveni stundas nevajadzētu še pat atgriezties. Vieta tukša nekad nepaliek.Savukārt vimbām klusie līči būs nepieciešami pēc straujā peldējuma pirmsnārsta laikā, kad tās, pateicoties spēcīgajam un muskuļotajam ķermenim, kā sudraba bultas mērķtiecīgi pārvar visspēcīgākās straumes. Tāpēc arī šīs zivis mēģinām gūstīt ar smagajām gruntsmakšķerēm un izmantojot pat 200 gramu smagu svinu. Sistēmu veidojam klasisko. Apakšā svins un augšā divas pavadiņas. Apakšējā aptuveni 30–35 centimetru gara, bet augšējā divreiz garāka, taču ar norunu, ka, izstiepta visā garumā, neaizsniedz apakšējās pavadiņas piesiešanas vietu. Duļķainā ūdenī izmantojam spilgtas plastmasas mormiškas, bet, tiklīdz ūdens kļūst dzidrs, tā pārejam uz parastajiem āķiem.
Breksis pavasarī Ar breksi pavasarī ir jau interesantāk. Protams, kopā ar vimbām un raudām breksis ir tikpat aktīvs. Tiklīdz ledus ir projām un ūdens līmenis upēs krities, tā resnuļi kļūst aktīvi. Breksim nārsts ir vēlāk kā raudām un vimbām. Tāpat šīs zivs sugai nārsta periods var vilkties līdz pat divu mēnešu garumam. Breksim nav tendences nārstot krasta tuvumā, un tas parasti izvēlas vidēja dziļuma ūdeņus. Piemēram, organizācija “Mēs Zivīm” katru gadu, piesaistot entuziastus, liek nārsta ligzdas (lielā buntē sasietus egļu zarus) Daugavā. To skaits pārsniedz 300. Izlikšanas vietas ir klusi līči, kurus neķer straumes, bet dziļums parasti ap diviem metriem. Šādās vietās brekši nāk nārstot. Arī lielās raudas neatsakās no egļu skuju piedāvājuma un labprāt izliek ikrus tieši šajās nārsta ligzdās.
Iebarošana un ēsmasJa vimbai un raudai pavasarī iebarošana kā piesaistes līdzeklis kādai konkrētai vietai ir tikai pēc nārsta, tad breksi pie sevis bez iebarojamās barības tā vienkārši nepieaicināsi un “nepiesiesi”. Protams, es te nerunāju par īpašām vietām, kur zivīm nav tālākceļa, jo to iegrožo dambji, rumbas, spēkstacijas un citi šķēršļi. Aukstā ūdenī nav nepieciešama spēcīgi aromatizēta iebarojamā barība. Pilnībā pietiek ar parasto, lētāko bet kvalitatīvu brekšu, raudu vai universālo barību (kas uz pusi atšķaidīta ar zemi), kam nedaudz klāt slieku vai motiļa aromāta, un breksītis, ja vien būs tuvumā, pienāks klāt. Ēsmas baltajām zivīm pavasara ūdeņos ir praktiski vienādas – baltie mušu kāpuri, motilis, naktstārpi vai lapu un mēslu slieku buntītes, mizgrauži, kapara tārpiņi…Pēc nārsta šīm zivīm jau nepieciešams piedāvāt ko smalkāku un ne pārāk gaļīgu. Tie būs ūdenstārpi, pirmās pavasara spārītes vai mannas maisījums, ko makšķernieku tautā bieži vien sauc par manku. Ja pirms nārsta zivju copes tvēriens ir ļoti agresīvs un pat 300 gramu rauda spēj gruntsmakšķeri purināt tā, kā to varētu darīt pāris kilogramu smags taimiņš, tad pēc nārsta copes mirklis var būt ļoti uzmanīgs. Līdz ar to rupjie rīki tiek nolikti vai noņemti no uzskaites un pārejam uz smalkākām padarīšanām. Ja pirms nārsta vairāk strādājam ar gruntsmakšķerēm, tad pēc nārsta lielāka produktivitāte būs tieši ar pludiņmakšķeri vai smalku fīderi.Lai jums ne asakas, un gaidām pirmsnārsta posmu!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pavasara copi sākot

Kategorijas