Zemnieki gatavojas pavasara sējai

2014. gada 15. aprīlis 00:00

284

Pagājušonedēļ viesojoties Ērģemes pagasta Turnā, aizbraucam arī uz Klaudzu kalti, kur rūc traktori un rosās vairāki nopietni vīri. Gatavojoties pavasara sējai, zemnieki kodina graudaugu sēklas.
Lauksaimnieki zina, ka kodināšanu ir būtiski veikt vismaz divas līdz trīs dienas, optimāli, nedēļu pirms sējas. Tātad tik tiešām pavasara sēja vairs nav aiz kalniem.
Sniedz pakalpojumu vietējiem un kaimiņiemKlaudzu kalte pieder Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Dambīši” īpašniekam Mārtiņam Kreilim. Viņš stāsta, ka sēklu kodina pārsvarā visiem vietējiem un Kārķu puses zemniekiem, kuri rosās graudkopības nozarē, izņemot kārķēnietim Mārtiņam Pētersonam, kuram ir pašam sava kalte. Pašlaik Klaudzu kaltē nokodinātas jau 320 tonnas graudaugu sēklas. No tām tikai 60 tonnas vajadzīgas pašam “Dambīšu” saimniekam. Pašlaik kaltē nodarbināti trīs pastāvīgie zemnieku saimniecības strādnieki, bet ražas novākšanas sezonā darāmā pietiek septiņiem. Vietēji un kaimiņpagasta zemnieki ir novērtējuši Klaudzu kaltē saņemtā pakalpojuma kvalitāti, jo apzinās, ka sēklu kodināšana ir pamats labai ražai. To apstiprina arī M. Kreilis, skaidrojot, ka, kodinot sēklu, ir iespējams pasargāt graudaugus no slimībām. Un ne tikai. Sēklu kodināšana veicina arī augšanu, nodrošina labāku un vienmērīgāku sēklu dīdzību, spēcīgu augu veidošanos, augstāku ražību un ražas kvalitāti. Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistu iepriekšējos gados Vidzemes puses saimniecībās veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka nozīmīgākos ražas zudumus graudaugu sējumos rada lapu plankumainības, sakņu un sakņu kakla puves, lapu rūsas un graudzāļu miltrasa. Slimības ierosina dažādas sēnes, kuras saglabājas augsnē uz augu atliekām, pabiru asniem, ziemājiem, citām graudzālēm, uz graudu virsmas un arī graudā.
“Tūžos” ziemāji nebūs jāpārsējKaltē satiekam zemnieku no Kārķiem Jurģi Tobīsu. Gatavojoties pavasara sējai, Jurģis uz Klaudzu kalti ieradies pēc 20 tonnām nokodinātās sēklas. Viņš atzīst, ka nekur tuvumā nav iespējams saņemt šādu pakalpojumu, vienīgi tad jādodas uz Vidzemes Agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību, bet uzreiz pieaugs transporta izdevumi. Šopavasar zemnieku saimniecības “Tūži” saimnieki – Jurģis, māsa Irita ar vīru Jāni un mamma Ligita Tobīsi - nolēmuši ar vasarājiem apsēt vairāk nekā 100 hektāru platības. Savukārt ar ziemājiem jau ir apsēti vairāk nekā 30 hektāri Tobīsu lauku. Šoziem ziemāji pārziemojuši salīdzinoši labi, tāpēc tos nevajadzēs pārsēt. Jurģis pieļauj, ka nākamgad ziemāju platības varētu palielināties. Saimniecībā audzē arī kartupeļus – aptuveni 20 hektāros. Rudenī novākto bumbuļu raža nonāk uz lielāko kartupeļu cietes ražotāju Baltijas valstīs – Latvijas – Zviedrijas kopuzņēmumā “Aloja Starkelsen”. Tas nozīmē, ka “Tūžos” audzētie kartupeļi atbilst uzņēmuma kvalitātes prasībām. To apstiprina arī Jurģis. Saimniecībā Jurģis ir atbildīgs par tehniku, savukārt māsa Irita pārzina papīru lietas. Puisis dzimtajos Kārķos atgriezies pēc agronomijas studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņš ir pārliecināts, ka saimniekošanai laukos ir nākotne, tikai pašiem jāstrādā un jāmeklē attīstības iespējas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zemnieki gatavojas pavasara sējai

Kategorijas