Ir patiesi ļoti grūti dzīvot ikdienā gadiem ilgi, paciešot sāpes

2014. gada 16. aprīlis 20:04

3413

Ir patiesi ļoti grūti dzīvot ikdienā gadiem ilgi, paciešot sāpes

Man ir 43 gadi un raiba slimības vēsture, kas aizsākās 1995. gada 13. augustā, kad autoavārijā guvu smagu muguras traumu. Kopš tā laika dzīve radikāli mainījusies. Pārvietojos ratiņkrēslā, esmu pārcietis vairākas operācijas, rehabilitācijas, konsultējies pie dažādiem speciālistiem, bet neesmu bezcerībā nolaidis rokas.

Bilancē ir – pabeigtas studijas datora tehniķa un tīklu administrēšanas jomā, bija izveidota ratiņkrēslu remonta darbnīca, kura valsts ekonomisko pārmaiņu dēļ beidza savu darbību 2002. gadā, kā arī reģistrēta, bet diemžēl šķirta laulība un arī pārvarēta atkarība no smagiem pretsāpju medikamentiem.Esmu ģībdams vingrojis un cīnījies, lai savu stāvokli uzlabotu un atbrīvotos no neciešamajām sāpēm. Lūdzu līdzcilvēku palīdzību, lai savāktu naudu nepieciešamajai operācijai un varētu atgriezties no Anglijas, kur devos meklēt mediķu palīdzību, uz Latviju.

1995. gada augustā cietu avārijā, kurā guvu muguras traumu. Nonācu slimnīcā, kur pēc astoņām stundām bija pirmā operācija, kurai sekoja vairākus mēnešus ilga ārstēšanās. Apmēram pēc trim mēnešiem sākās briesmīgas sāpes muguras lejas daļā – krustos, kaut gan uz to brīdi bija konstatēts tikai mugurkaula lūzums krūšu līmeni.

Pateicoties rehabilitācijas dakterītēm, kas aktīvi mani vingrināja un tai pašā laikā veica arī lielu psiholoģisko darbu, iemācījos sāpes pārvarēt un kādu laiku tiku brīvs no narkotiskām injekcijām bez kurām nevarēju gulēt un darboties. Pateicoties rehabilitācijai, vingrošanai un daudzām citām procedūrām sāka uzlaboties jūtība, bet mugurā atklājās, ka smadzenes ir joprojām saspiestā stāvoklī.
Tika veikta otrā operācija, un smadzeņu kanāls izkalts platāks un smadzenes atbrīvotas. Mugura bija sastiprināta ar skrūvēm un plāksnēm, lai nekustas.

Taču treniņu un vingrošanas rezultātā salauzu divas skrūves. Rezultāts bija smaga operācija un ilgs dzīšanas process. Pēc tam atkal rehabilitācija un daudz vingrošanas un dažādas sabiedriskās aktivitātes. Taču jūtība turpināja uzlaboties un doties uz kāju pusi un sāpju līmenis pieauga. Atkal neskaitāmas izmeklēšanas un konsultācijas ar dakteriem. Tika veikta operācija un viss sastiprināts ar skrūvēm un plāksnēm. Tomēr gaidītā rezultāta nebija. Dakteris izrakstīja tramadolu kā pretsāpju līdzekli, lai nekristos dzīves kvalitāte un varētu turpināt vingrot. Iemācījos vingrot paciešot sāpes un slaukot asaras.

Kārtējā magnētiskajā rezonansē atklājas, ka divas skrūves iet cauri mugurkaula locītavām un tādējādi rada sāpes. Atkal operācija un viss tika izņemts laukā. Ilgi dzija, taču sāpes nemazinājās. Turpināju lietot zāles un vingrot, lai nostiprinātu pēc iespējas vairāk muguras un vēdera muskuļus, kam bija jāpalīdz man atrasties ilgas stundas sēdošā stāvoklī. Sāpes auga un zāļu devas arī.

Bet bija un ir mērķis tikt vaļā no sāpēm, tāpēc treniņi netika pārtraukti. Pa vidu visām operācijām un treniņiem studēju Jūrmalā invalīdiem paredzētā koledžā, apprecējos, vārdu sakot, dzīvoju un tiecos uz kādiem mērķiem.

Vingroju, slaucīju asaras, dakteris brīnījās, ka neatlaižos. Biju iemācījies paciest un sadzīvot kā ir, līdz vienu dienu vingrošanas laikā noģību uz vingrošanas galda. Bija pārrunas, ko un kā darīt un ko nedarīt, bet izdevās dakteri pierunāt turpināt vingrošanu, kamēr pēc trim dienām noģību atkal un jau uz ilgāku laiku.

Biju panācis, ka ar prātu spēju izslēgt sāpju sajūtu, taču ķermenis bija šokā no sāpēm, kas patiesībā mita iekšā. Par vingrošanu bija jāaizmirst, neviens rehabilitācijas ārsts nebija gatavs riskēt un turpināt ar mani strādāt, zinot visas bijušās ķibeles. Rezultātā pieauga pretsāpju līdzekļu devas un lēnām pieauga svars.

Bija neskaitāmas konsultācijas un izmeklējumi taču neviens neko nespēja atrast. Tika izvirzītas visādas versijas par iedomātām sāpēm, par slēptu depresiju, par narkomāniju, jo tramadolu lietoju tādās devās, ka speciālisti brīnījās, kā spēju mācīties, braukt ar mašīnu un pilnvērtīgi komunicēt!”

Izjuka mana 6,5 gadus ilgusī laimīgā laulība. Dzīve nestāv uz vietas, tāpēc turpināju strādāt un mācīties, turpināju meklēt iespējas kā tikt no tā trakās vāveres riteņa laukā. Pateicoties labiem cilvēkiem, tiku narkoloģijas institūtā, kur mani atindēja un psihologi strādāja, lai iemācītu man to, kā dzīvot bez tramadola. Bija daudz konsultāciju ar muguras dakteriem un pārbaudes, bet to, kāpēc sāp, neviens lāgā nespēja izskaidrot, vienīgi atmeta versijas par izdomātām sāpēm un narkomāna murgiem.

Visādu dzīves līkloču vadītam, nonācu Anglijā, kur atkal meklēju iespējas, kas īsti ir sāpju cēlonis? Te dakteri. gluži pretēji tam kā Latvijā, uzreiz bija gatavi izrakstīt jebkuras zāles, sakot no opiātiem līdz smagām narkotikām. Taču uz to nebiju un neesmu gatavs. Meklēju iespējas dažādas klīnikās!

Kad šķita, ka visas iespējas ir izsmeltas, devos atkal uz Latviju, kur labi un iejūtīgi dakteri veica kārtējo izmeklēšanu ar magnētisko rezonansi. Šoreiz tika nevis skatītas tikai bojātās vietas, bet pārbaudīja visu ķermeni un atklājās, kas ir vaina un iemesls sāpēm.
Devos pie internetā atrastas medicīnas kompānijas „Orto” daktera, kurš palūdza vēl precīzākus izmeklējumus. Pēc otrās vizītes dakteris apstiprināja, kas ir iemesls sāpēm un skaidri to parādīja bildēs. Taču šai prieka vēstij pagaidām ir melnā strīpa, jo operācija, lai nostiprinātu gūžas ar muguru maksā 10 000 eiro. Man nav šādas naudas, valsts šīs operācijas neapmaksā. Turklāt tā ir jauna veida operācija ar jaunu nostiprināšanas tehnoloģiju. Tāpēc vēršos pie ikviena, kas var līdzēt!

Ir patiesi ļoti grūti dzīvot ikdienā gadiem ilgi, paciešot sāpes, īsti neizguļoties un zaudējot dzīves kvalitāti. Nespēju vairs visu dienu aktīvi darboties un strādāt, nevaru mācīties un ne tāpēc, ka negribētu vai ka ir grūta galva, bet gan tamdēļ, ka pēc nosēdētam divām stundām asaras tek pašas no sevis. Tas nomāc, jo esmu vel jauns un spēcīgs, lai daudz ko izdarītu, apgūtu un palīdzētu citiem cilvēkiem!
Nepieciešami teju 10 000 eiro

Lai veiktu, nepieciešamo operāciju nepieciešami 9960 eiro (pašlaik šim mērķim saziedoti ap 2000 eiro).
Pašreiz dzīvjoju Anglijā, uz kurieni devos meklēt medicīnisko palīdzību. Bet tikko atlabšu, atgriezīšos Latvijā. Varu jums droši apgalvot, ka, tiklīdz kā būšu ticis vaļā, no muguras sāpēm tā atgriezīšos Latvijā. Esmu psiholoģiski un morāli noguris būt projām no mājam. Lai vai kā būs, bet gribu atgriezties. Līdz ar to ceru, ka spēšu nodrošināt savu dzīvošanu mājas.

Atlabšanai, iespējams, ziedot ar fonda „Ziedot” starpniecību, saite uz Ziedot.lv lapu: http://www.ziedot.lv/lv/project/1991: uz bankas kontu, kura rekvizīti ir:
Fonds „Ziedot”
Reģ. Nr 40008078226 Swedbank,
bankas kods: HABA LV 22
konta nr: LV95HABA0551006150241
mērķis: „Palīdzība Naurim Gūtmanim”.
Fonds „Ziedot” uzsver, ka par saņemtajiem ziedojumiem netiek ieturēta nekāda komisijas vai starpniecības maksa. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk paredzētajam mērķim. „Ziedot” administratīvās izmaksas netiek segtas no ziedojumiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ir patiesi ļoti grūti dzīvot ikdienā gadiem ilgi, paciešot sāpes

Kategorijas