Prieks atgriezties savā pilsētā

2010. gada 28. novembris 10:04

4372

Brīvajā brīdī starp lidojumiem no Parīzes uz Rīgu, Valkā pie savas ģimenes - vecākiem un brāļa - ciemojās opermūzikas cienītājiem nu jau pazīstamā soliste Silga Tīruma.

Viņas dzimtā pilsēta ir Valka, tāpēc ik reizi, kad te sanāk atbraukt, Silgai sagādā bezgala daudz pozitīvu emociju. Viņa priecājas kā bērns par jaunuzcelto mākslas skolu, par atjaunoto un skaisti izgaismoto kultūras namu, par to, ka viņa uzaicināta uz ģimnāzijas svinīgo līniju, veltītu Latvijas 92. dzimšanas dienai, par grāmatu "Mēs no Valkas", kas izdota uz skolas 90. jubileju, par iespēju nodziedāt savu veltījumu skolēniem, par talantīgajiem bērniem, kuri muzicējuši mīļajā J. Cimzes Valkas mūzikas skolā, par sirsnīgajiem latviešiem un viņu laba vēlējumiem, vienvārdsakot - par maziem pārsteigumiem, kas veido interesantu un pārsteigumiem bagātu dzīvi.

Pēdējo reizi Silga mājās uz īsu brīdi ciemojās augusta beigās pēc uzstāšanās Siguldas opermūzikas svētkos. Silga nav pirmā māksliniece, kas apgalvo - dziedāt savējiem ir visatbildīgāk un visgrūtāk. Dziedātāju joprojām silda atsauksmes un saņemtās klausītāju ovācijas.

Dzīve uz čemodāniem

Kopš septembra Silgas un viņas drauga Pjēra apmešanās vieta ir Parīze. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka tā ir drauga dzimtene un arī tāpēc, ka abi dziedātāji ieguvuši iespēju piedalīties projektā pilsētas operteātrī. Soliste stāsta, ka daudzos Eiropas operteātros vairs neesot pamatsastāva, tāpēc teātri izsludina kaut ko līdzīgu konkursiem, kuros noklausās izrādes kandidātu sniegumu. Vācijas teātros gan vēl esot saglabājušās trupas.

Silga ilgi nav varējusi pierast pie Parīzes cilvēku burzmas - tur uz ielām gājējiem saskaroties elkoņi -, kā arī pie metro drausmīgās netīrības. Līdz šim valcēnietes mājvieta bija Austrijas mazā, klusā un bezgala skaistā pilsēta Grāca, kur latvietei jau izveidojies savs draugu loks un sava publika. Ielekt un sākt dzīvot milzīgā pilsētā bijis sarežģīti un satraucoši, bet netīkamām emocijām pāri tikt palīdz Pjēra labsirdība un abu līdzīgie uzskati par dzīvi.

Lai gan Grācā Silgu joprojām gaida viņas dzīvoklis, valcēniete piekrīt, ka joprojām viņa turpina dzīvot "uz čemodāniem". Tas esot grūti, neērti, sarežģīti, bet ar to viņai jārēķinās, izvēloties savu ceļu un karjeru.

"Acīmredzot Dievs gribēja, lai izturu šo konkursu, lai mēs abi ar Pjēru būtu kopā," pieļauj dziedātāja.

Mūsdienās esot moderni, ka gandrīz katram klasiskās mūzikas izpildītājam esot savs aģents. Silga atklāti pasaka, ka viņa īpaši netic aģentiem, jo vairākums no tiem ir izbijušie dziedātāji, kuriem kādu iemeslu dēļ nav izdevusies karjera. Silga ir pārliecināta, ka pati pašlaik spēj sev atrast darbu, tāpēc, saņemot uzaicinājumu uz atdziedāšanu, prieks ir divtik liels. Dziedātāja pieļauj, ka, iespējams, pienāks brīdis, ka vajadzēs izmantot šo aģentūru pakalpojumus, bet, kamēr vēl viņa pati spēj sev atrast projektus un darbu teātros, tas nav aktuāli.

Ir jāmācās visu mūžu

Aicinot Silgu uz sarunu, viņai atklāju, ka daudzus interesē, vai viņa beidzot pielikusi punktu mācībām un tagad līdz pilnībai var izbaudīt mācībās iegūto zināšanu augļus. Silga par šo apgalvojumu pasmaida un strikti pasaka - lai operdziedātāji būtu līmenī, ir jāmācās visu mūžu. Pasaules prakse rāda, ka vēl sirmiem operdziedoņiem esot savi privātskolotāji, un tas ir tikai apsveicami. Balss ir ne tikai jāsargā, bet arī jāskolo un jātrenē.

Dziedātājs itin viegli var pazaudēt kontroli pār savu balsi, tāpēc ir labi, ka ir kāds no malas, kurš var pateikt, kas ir labi un kas nav pareizi. Iespējams, tālākā nākotnē Silga pati varēs sniegt šādus padomus, jo papildu vokālajām studijām Grācā apgūst arī pedagoģiju. Dziedātāja spriež, ka tā būs papildu garantija nākotnei gadījumā, ja dzīvē notiek kāds negaidīts pavērsiens.

"Pedagoģija ir stabila profesija. Austrijā tāpat kā Latvijā, bez šīs izglītības nemaz nevar strādāt," atklāj dziedātāja.

Silga ir pateicīga liktenim, kas viņai dāvājis iespēju skoloties pie Austrijas dīvas, 85 gadus vecās operdziedātājas mecosoprāna Kristas Ludvigas. Pasniedzēja vairāk strādā pie dziesmu interpretācijas, īpaši austriešiem pie tik iecienīto komponistu - Riharda Vāgnera un Johana Štrausa - melodijām.

Savukārt Francijā viņa kopā ar Pjēru apmeklē operdziedātājas spānietes Mireijas Alkanterī privātstundas. Viņa ar studentiem strādā pie vokālās mākslas izkopšanas. Nenoliedzami, par stundām ir dārgi jāmaksā, bet Silgas pārliecība ir - var ietaupīt uz izdevumiem, lai tikai varētu apmeklēt privātstundas. Piemēram, Krista Ludviga esot ļoti dārga pedagoģe. Viņa ir zvaigzne, tāpēc vien pēc sev zināmiem ieskatiem izvēlas audzēkņus. Dīva reizēm Silgai savas stundas mēdz arī uzdāvināt.

"Visu laiku sevī ir ļoti daudz jāiegulda, vēlāk tas nāk atpakaļ," ir pārliecināta latviešu dziedātāja.

Paralēli vokālajām privātstundām Silga sākusi apgūt franču valodu. Draugs slavē Silgu par izrunu, bet viņai jāatrod laiks, lai turpinātu valodas apguvi. Ar Pjēru viņa sarunājas vāciski, jo draugs to labi apguvis, studējot Milānā. Viņš gan sācis mācīties arī latviešu valodu un jau var pateikt vairākas frāzes, piemēram, - man patīk latviešu siltā attieksme pret ciemiņiem.

Dziedot itāļu komponistu operas, pamazām latviete ielauzusies arī šajā valodā un jau var droši komunicēt ar itāļiem. Silga novērojusi, ka dziedot lielformāta darbus svešā valodā, ar laiku var sākt komunicēt šajā valodā.

Sarunas nobeigumā jautāju, vai Silga nekad nav nožēlojusi savu izvēli kļūt par operdziedātāju. Viņa drosmīgi, atmetot galvu, atbild: "Ja piedzimtu otrreiz, arī izvēlētos šo ceļu." Nenoliedzami, tas nav rozēm, bet gan asarām, neatlaidību un spītību kaisīts ceļš, reizēm tik grūts, ka, šķiet, vai vispār ir vērts tā dzīvot, bet panākumi un publikas atzinība to visu padara par vērtu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Prieks atgriezties savā pilsētā

Kategorijas