Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji Smiltenē tiekas ar vides ministru

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji Smiltenē tiekas ar vides ministru

Piektdien, 13. jūnijā Smiltenē viesojās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. Tikšanos organizēja biedrība „Lauksaimnieku apvienība”, un tās mērķis bija diskusija ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. 

Uz diskusiju bija ieradušies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un tās dalīborganizāciju - Lauksaimnieku apvienības, Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācijas, Latvijas zemnieku federācijas, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāvji. Diskusijā piedalījās arī Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis. Ministrs uzsvēra, ka viņš labprāt dodas reģionālajās vizītēs, lai izzinātu situāciju uz vietas reģionos un tiktos ar dažādu nozaru organizācijām neformālā gaisotnē.


Diskusijā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji informēja ministru par aktuālajiem jautājumiem lauksaimniecībā, par līdzšinējo sadarbību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Valsts vides dienestu. Diskusijas dalībnieki pārrunāja pašlaik ikvienam lauksaimniekam aktuālos jautājumus par vides prasību ievērošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Aktīvākās diskusijas notika par kūtsmēslu krātuvju izbūvi saimniecībās un VARAM izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos". Kūtsmēslu krātuvju izbūve saskaņā ar pašreizējām prasībām rada lielas izmaksas lauksaimniekiem.

 Lauksaimnieki uzskata, ka ir iespējams novērst vides piesārņojumu, pareizi veidojot kūtsmēslu kaudzes, un tādējādi novēršot piesārņojuma noplūdi vai gaistošo vielu iztvaikošanu no kūtsmēslu krātuvēm. Tāpat lauksaimnieki vēlas panākt, lai tiktu noteiktas diferenciētas prasības smaku noplūdei no lauksaimniecības fermām un lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, nepielīdzinot lauksaimniecības uzņēmumus lielajiem rūpnieciskajiem (piemēram, naftas produktu pārkraušanas un transportēšanas vai zivju pārstrādes) uzņēmumiem.


Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji vērsa ministra uzmanību uz savvaļas dzīvnieku nodarītajiem postījumiem daudzām saimniecībām. Biedrība “Lauksaimnieku apvienība" jau ir vērsusies VARAM, lūdzot rast risinājumus, lai novērstu meža putnu nodarītos postījumus un kompensētu zemniekiem radušos zaudējumus. 

Biedrība ierosina veikt grozījumus “Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, atjaunojot kompensācijas lauksaimniekiem par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Romāns Naudiņš atzina, ka līdzekļi zaudējumu kompensācijai pašlaik nav paredzēti, taču viņš ir gatavs vērsties pie koalīcijas partneriem un aktualizēt šo jautājumu. Viņš arī informēja klātesošos par ieceri panākt lielāku reģionus pārstāvošo deputātu īpatsvaru Saeimā, izveidojot 10 vēlēšanu apgabalus, kā arī VARAM plāniem vairāk decentralizēt valsts pārvaldi.


Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas kvotu apjoma noteikšanu tuvākajos gados ministrs izteica atbalstu lauksaimniecības attīstībai. Ministrs uzskata, ka nav pieļaujama lauksaimnieciskās darbības samazināšana uz SEG emisijas kvotu samazināšanas rēķina. VARAM turpina sarunas ar Eiropas Komisiju par SEG emisijas kvotu apjomu tuvākajos gados un vēlas panākt to apjoma palielināšanu.
Lauksaimniekus uztrauc arī reģionālās attīstības jautājumi. 

Virkne lauksaimnieku ir nobažījušies par Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru modeļa (9 + 21) ietekmi uz attālajiem lauku reģioniem.  Modelis ir nostiprināts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam, un uz tā pamata ir plānota Eiropas fondu līdzekļu pieejamība vairākās programmās. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs norādīja, ka izprot situāciju un informēja lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjus par VARAM ieceri novirzīt Eiropas Savienības fondu finansējumu uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai 89 lauku teritoriju pašvaldībās, kuras nav reģiona nozīmes centri. Piemēram, paredzēts piešķirt papildu līdzekļus pašvaldību infrastruktūras - vietējo autoceļu un pievadceļu attīstībai lauku teritorijās.