Negribu dzīvot klusumā kā kapiņos un domāju, ka arī klienti jūtas mājīgāk

2010. gada 11. novembris 08:25

6433

Negribu dzīvot klusumā kā kapiņos un domāju, ka arī klienti jūtas mājīgāk

Autortiesību likums paredz, ka mūzikas fonogrammu atskaņošana ar radio, TV, CD, datora vai cita mūzikas nesēja palīdzību bez atlīdzības maksājuma veikšanas ir nelikumīga un var būt pat krimināli sodāma.

Kā liecina atbildīgās organizācijas - biedrības Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) - pieredze, uzņēmēji, īpaši reģionos, bieži nav informēti, ka par mūzikas atskaņošanu komerciestādēs ir jāmaksā atlīdzība.

Tas nozīmē, ka veikalu, bāru, kafejnīcu, salonu un jebkuras darbavietas īpašniekiem par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā saskaņā ar valstī noteikto likumdošanu.

Jāmaksā abām organizācijām

Latvijā šo maksājumu veikšanu uzrauga un par mūzikas likumīgu atskaņošanu atbild divas organizācijas - biedrība LaIPA, kas aizstāv blakustiesības. Tās pieder mūzikas izpildītājiem un fonogrammu producentiem. Savukārt Latvijas autoru biedrība "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) aizstāv skaņdarba autoru (vārdu autora un komponista) tiesības.

Var rasties jautājums, kāpēc jāmaksā abām organizācijām? AKKA/LAA izsniedz licences tikai par autoru darbu izmantošanu un tā attiecas tikai uz autoriem. Taču fonogrammā, kura tiek atskaņota uzņēmuma publiski pieejamās telpās, ir ne tikai teksts un mūzika, ko rada autors. Fonogrammas tapšanā piedalās arī izpildītāji un to ir finansējis fonogrammas producents. Viņam tāpat kā autoriem saskaņā ar likumu pienākas atlīdzība par fonogrammas izmantošanu. Tātad AKKA/LAA administrē tikai autoru tiesības, bet LaIPA - izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības jeb blakustiesības.

Nesaprot, kāpēc jāmaksā "Valkā, Strenčos un Smiltenē ir vairāk nekā 50 publiskā izpildījuma vietu, ar kurām LaIPA noslēgusi līgumu un kas maksā par mūzikas izmantošanu. Par sodīšanu datu bāzē informācijas nav," informē sabiedrisko attiecību konsultante Linda Anaite.

Reģistrētas publiskā izpildījuma vietas, kur izmanto mūzikas fonogrammu Saistības ar LaIPA nokārtojušas Atteikušās izmantot mūziku 60 43 1Smiltene 24 10 3 Valka 2 2 - StrenčiLaIPA publiskā izpildījuma datu bāzē reģistrēta informācija

LaIPA reģionālie pārstāvji jau kopš septembra darbojas arī Valkā un Smiltenē. Tā ir Inga Vilcāne, un ar viņu var sazināties pa tālruni 28751961.

"Abās pilsētās izveidojusies īpaši saspringta situācija, jo pēc mēnesi ilgas izzināšanas atklājies, ka uzņēmēji neizprot, kādēļ par mūzikas, tostarp arī radio, atskaņošanu savā veikalā, kafejnīcā vai frizētavā ir jāmaksā," situāciju raksturo I. Vilcāne.

Uzņēmēji neizprot, kāpēc jāmaksā, ja tiek atskaņots radio, jo radiostacijas jau samaksā autortiesības, bet, nopērkot legālu kompaktdisku, autoratlīdzība iekļauta cenā. Taču pastāv būtiskas atšķirības - radio maksā par to, ka izmanto mūziku savai uzņēmējdarbībai, jo radio stacijas īpašniekam radio ir bizness. Publiskais atskaņojums ir pavisam cits izmantošanas veids.

Mārketinga eksperti atzīst, ka mūzikas izmantošana ir veiksmīga mārketinga neatņemama sastāvdaļa, kas Latvijā tiek izmantota, galvenokārt neapzināti, ieklausoties savā intuīcijā, bet pasaulē tā jau kļuvusi par atsevišķu uzņēmējdarbības un konsultāciju sfēru.

"Paļaujamies uz uzņēmēju godaprātu, ja viņi izmanto mūziku, lai arī samaksā, jo tas būs godīgi pret personām, kuru mūzika tiek izmantota. Taču, ja uzņēmējs ilglaicīgi atteiksies slēgt līgumu, rakstām iesniegumu policijai, kas veic kontroli un nepieciešamības gadījumā uzliek administratīvo sodu līdz pat 250 latiem," skaidro LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere.

Cik jāmaksā par atskaņošanu?

Maksājamās atlīdzības lielums ir atkarīgs no tā, kāda loma uzņēmēja komercdarbībā ir izmantotajai fonogrammai - vai tā tiek izmantota kā fona mūzika, piemēram, lielveikalos, frizētavās, salonos, solārijos, slidotavās, spēļu zālēs, arī kafejnīcās, bāros, restorānos, vai ir saimnieciskās darbības būtiska sastāvdaļa: mūzikas un deju klubos kafejnīcās, bāros un restorānos, kuros ir paredzētas dejas, arī aerobikas, deju nodarbībās un priekšnesumos. To ietekmē arī fonogrammu izmantošanas biežums, kā arī noteiktos gadījumos - apmeklētāju skaits un ieejas maksa.

Maksājamās atlīdzības lielumu saskaņā ar Autortiesību likumu nosaka tiesību īpašnieki - izpildītāji un producenti, kuri ir apvienojušies organizācijā LaIPA. Šobrīd tā pārstāv apmēram 500 Latvijas izpildītāju un producentu, bet kopā ar koru un orķestru dalībniekiem - vairāk nekā 700.

"Patiesībā samaksa nav liela. Mazai kafejnīcai vai veikaliņam, kas aizņem 50 kvadrātmetru, jāmaksā deviņi lati ceturksnī, tas ir trīs lati mēnesī vai, kā mēs sakām, desmit santīmi dienā. Uzņēmums, kam ir 12 stundu darba laiks, dienā izmanto vidēji 240 fonogrammas. Desmit santīmi par to nav daudz," "Ziemeļlatvijai" stāsta LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere.

Maksājamās atlīdzības lielums ir publiski pieejama informācija LaIPA mājas lapā.

Kafejnīcām, bāriem restorāniem: http://www.laipa.org/public/pdf/Restorani_kafe_bari.pdf

Sporta klubiem:

http://www.laipa.org/public/pdf/Aerobika_udens_atrakciju_parki_deju_modelu_skolas.pdf

Veikaliem, spēļu zālēm, frizētavām:

http://www.laipa.org/public/pdf/Vaikali_lielveikali_frizetavas_saloni.pdf

Maksa par mūzikas klausīšanos darba vietās, iestādēs birojos un tamlīdzīgi

Darbinieku skaits uzņēmumā Ls Laika vienība 1-5 4.07 par ceturksni 6-15 6.11 par ceturksni 16-30 9.16 par ceturksni 31-50 13.74 par ceturksni 51-100 20.61 par ceturksni 101-200 30.94 par ceturksni 200-500 46.37 par ceturksni "Ja šajās darba vietās vietās mūziku neatskaņojat, lūdzam par to rakstveidā paziņot LaIPA, lai tā būtu informēta un nevajadzētu sūtīt šīs organizācijas speciālistus vai policiju veikt pārbaudes," skaidro LaIPA mārketinga direktore Daina Beļicka. Viņa piebilst, ka pastāv arī dažādas atlaides.

Vispirms jāsaņem licence

"Autortiesību likumā darbu radītājiem - autoriem - ir noteiktas izņēmuma tiesības uz saviem darbiem. Tas nozīmē, ka autori ir tiesīgi atļaut vai aizliegt savu darbu izmantošanu jebkādā veidā un saņemt atlīdzību gan par atļauju darbus izmantot, gan darbu izmantošanu. Tāpēc arī attiecībā uz autoru darbu publisku izpildījumu jeb darbu atskaņošanu ārpus ierastā ģimenes loka darbu izmantotājiem vispirms ir jāsaņem atļauja jeb licence," "Ziemeļlatvijai" skaidro AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska.

Licenci mūzikas atskaņošanai izsniedz AKKA/LAA. Atkarībā no vietas, kurā mūzika tiek atskaņota, tiek arī aprēķināta autoratlīdzība. Tarifs muzikālo darbu publiskam izpildījumam ir pieejams AKKA/LAA mājas lapā www.akka-laa.lv sadaļā Autoru darbu lietotājiem - Muzikālie darbi - Publisks izpildījums. Ja kāda iestāde ir nolēmusi atskaņot mūziku darbinieku kolektīvos, vispirms ir jāsaņem licence. Licence tiks izsniegta kopā ar līgumu, kurā tad arī būs norādīts iestādes darbinieku skaits un autoratlīdzība.

Piemēram, ja birojā strādājošo skaits ir no viena līdz pieciem cilvēkiem, autoratlīdzības maksājums ir pieci lati kalendārajā gadā. Ja, piemēram, kādā ražotnē tiek atskaņota mūzika un strādājošo skaits ir no 101 līdz 200 cilvēkiem, autoratlīdzības maksājums kalendārajā gadā ir 30 latu.

"Bijušajā Valkas rajonā arvien vēl ir nelieli veikaliņi, kafejnīcas un frizētavas, kurās tiek atskaņota mūzika bez likumā noteiktās licences saņemšanas. Varu minēt arī tādu pozitīvu autortiesību izpratnes piemēru - nu jau vairākus gadus "VTU Valmiera" ir saņēmusi licences, lai Valkas un Smiltenes autoostas uzgaidāmajā zālē pasažieri varētu skatīties TV programmas," stāsta I. Dombrovska.

Uzņēmēja iekšēji pretojas

Viens no veikaliem, ar kuru līgums noslēgts ir "Lāsma". Ar tā vadītāju Smiltenē "Ziemeļlatvijai" sazināties neizdevās, taču pārdevēja Sarmīte Dūkure pastāstīja, ka, fonā skanot radio, ir omulīgāk, turklāt var dzirdēt gan ziņas, gan jaunāko mūziku. "Tā kā esam vairākas paaudzes, tad katrai ir sava iecienītākā radiostacija. Parasti klausāmies Radio 2, STAR FM un Valmieras radio," stāsta Sarmīte. Līgums ar LaIPA noslēgts oktobra nogalē.

Arī sēklu veikala "Efeja" vadītāja Maija Melne līgumu par mūzikas klausīšanos ir noslēgusi pagājušajā mēnesī un tas ir spēkā līdz gada beigām. "Negribu dzīvot klusumā kā kapiņos. Domāju, ka arī klienti jūtas mājīgāk. Darbā taču pavadu lielāko dienas daļu. Vispār jau šai kārtībai es iekšēji pretojos. Manā veikalā lielākoties skan Radio 2 un arī mūzikas diski. Varu skatīties arī televīziju. Patiesībā jau esmu radio popularizētāja un tāpēc grūti saprast, kāpēc jāmaksā. Viņi rīko aptaujas un mani klienti tajās piedalās," prāto Maija.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Negribu dzīvot klusumā kā kapiņos un domāju, ka arī klienti jūtas mājīgāk

Kategorijas