Arturs Goba: Par Gaujas viltībām

2012. gada 21. septembris 13:17

634

Šīs rindas rakstīt mani mudināja publikācija par "Mežaparku" māju saimnieci Annu Plauku, kura bažījas par Gaujas nedarbiem, ik pavasari brucinot krastu tuvāk un tuvāk mājām.

Dievvārdu runāšana te laikam nelīdzēs, jo lielie Dabas likumi jau savulaik ir paša Dieva apstiprināti, un tos nevar mainīt ar lūgšanām vai balsošanām, kā to mēdz darīt mūsu Saeimas deputāti.Sen neesmu izstaigājis Gaujas krastus minētajā posmā, bet jaunajā karšu atlantā situācija labi redzama. Mājas patiešām atrodas prāvas cilpas pašā "elkonī", un upēm vispār ir tieksme intensīvāk grauzties rietumu puses krastos.

Agri vai vēlu Gauja izraus sev jaunu taisnu ceļu, un tad prāvais līkums kļūs par kārtējo atteku. Vienīgi jautājums, kad tas notiks un vai "Mežaparki" vairs būs atrodami.

Saimnieciski visgudrāk būtu palīdzēt Gaujai ātrāk izveidot jauno gultni. Man nav informācijas, kam pieder zemes Gaujas pretējā krastā, tostarp cilpas iekšpusē, sarežģījumus var radīt īpašumtiesības. Bet veicamie darbi nebūtu pārāk sarežģīti: jāizcērt paplata stiga un tai pa vidu jāizrok neliels grāvis, visu pārējo paveiktu pati Gauja kārtējo palu laikā. Vismaz muižu laikos cilvēki šo paņēmienu lietojuši, bet mūsdienu ļaudis aiz pārāk lielas gudrības visu aizmirsuši.

Minēšu kādu piemēru. Sešdesmito gadu sākumā, kad pa vasaru pildīju Izglītības nodaļas vadītāja pienākumus, man piezvanīja rajona izpildkomitejas priekšsēža vietnieks Indriķis Kelle, ļoti godprātīgs vīrs. Lai atnākot uz administratīvo lietu komisijas sēdi, jo atvaļinājumu laikā visi darbinieki izbraukuši kur kurais. Sēdē pats svarīgākais bija jautājums par Palsmanes kolhoza patvaļīgo rīcību, bez jebkāda projekta Palsas straumi ievirzot Vizlā.

Vajadzēja sodīt priekšsēdētāju, un mēs arī nolēmām piespriest 300 rubļu lielu "pateicību". Pirms nedarba Palsa esot regulāri applūdinājusi kolhoza pļavas, tāpēc, ņemot vērā līmeņu starpību, ar lielo traktora arklu izdzinuši grāvi. Un pavasarī Palsas augštece ar Rauzas ūdeņiem izrāva gultni uz Vizlu, un tagad jau daudzi aizmirsuši, kā bijis senāk.

Protams, pirms pusgadsimta dabas aizsardzības likumi bija krietni savādāki, vēlāk savās publicista gaitās esmu daudz cīnījies par Vidusgaujas ekosistēmas saglabāšanu, un tagadējie "Ziemeļgaujas" lieguma kuratori šīs batālijas var nezināt, kaut savulaik ķīviņos iesaistījās gan kompartijas pirmie sekretāri, gan Bioloģijas institūta speciālisti.

Un tomēr tagad es ierosinu Gaujas savaldīšanai izmantot sentēvu metodi, un mans stiprākais arguments ir tas, ka visai tuvā nākotnē tas tāpat notiks dabisko procesu rezultātā, tikai tad postījumi būs liekāki.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Arturs Goba: Par Gaujas viltībām

Kategorijas