Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šķiebjas tornis, plaisā sienas

Sandra Pētersone

2014. gada 17. jūlijs 00:00

89
Šķiebjas tornis, plaisā sienas

Palsmanes luterāņu baznīcas zvanu tornim ir bēdīgas izredzes nākotnē tikt salīdzinātam ar slaveno šķībo Pizas torni Itālijā, ja vien vietējā draudze nepiesaistīs finansējumu torņa pamatu nostiprināšanai. 
Dievnama zvanu tornis jau vairākus gadus šķiebjas uz vienu pusi. Rezultātā baznīcas ārsienās un iekštelpu sienās ir izveidojušās lielas plaisas.
Glābiņu redz Eiropas naudā “Ja cilvēkiem šobrīd būtu bīstami uzturēties baznīcā, tad būtu jau to slēguši. Taču par šo problēmu ir jādomā, lai Palsmanē nākotnē nebūtu vēl viena sabrukusi baznīca,” saka Palsmanes evaņģēliski luteriskās draudzes uzaicinātais eksperts Āre Pilds, domājot bēdīgā stāvoklī esošo pareizticīgo koka dievnama ēku.Vienīgā vieta baznīcā, kuras izmantošana ir ierobežota, ir balkons, jo vienā pusē tas par četriem centimetriem ir atdalījies no sienas.Palsmanes luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ir vietējās evaņģēliski luteriskās draudzes īpašums. Ēka uzcelta 1817. gadā, un ir viena no īpatnējākajām un skaistākajām klasicisma baznīcām Latvijā, ar astoņstūra formu un zvanu torni vienā malā.  “Vienīgā astoņstūru baznīca Latvijā! Vēl tāda esot Lietuvā,” dzirdējusi Palsmanes luterāņu draudzes priekšniece Ināra Līkuma. Lai glābtu baznīcu, Palsmanes draudze sadarbībā ar Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāju Tignu Podnieci uzrakstījusi projektu par baznīcas renovāciju un iesniegusi Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā, cerot uz Eiropas Savienības struktūrfondu naudu – 50 tūkstošiem eiro. Atbilde būs zināma augusta nogalē. Ņemot vērā to, ka Palsmanes baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ir nepieciešama ekspertīze jeb kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte, tāpēc jāsāk ar pirmās nepieciešamības darbiem, norāda Ā. Pilds.Eksperts skaidro, ka problēmas ar zvanu torni radušās tāpēc, ka savulaik tā cokols (virspamati jeb ēkas daļa, kas saskaras ar zemi) ir apmests ar cementa javu un mitrums pa betonu cirkulē augšup, atdalot apmetumu. Tādējādi mitrums pilnībā neizkļūst no pamatu konstrukcijām un no grunts daļas zem pamatiem. Zeme zem pamatiem kļūst mitrāka, ar mazāku nestspēju. Pamatu deformāciju veicinošs iemesls ir baznīcas apkārtnē notikusī apbūve un citi būvdarbi, kā rezultātā ir mainījies reljefs un līdz ar to arī gruntsūdeņu plūsmas virziens. “Tas, kas jāveic steidzamā kārtā, lai zvanu tornis nesabruktu, ir tā pamatu nostiprināšana. Jānokaļ apmetums un jāpastiprina grunts zem pamatiem. Grunts pastiprināšana plānota ar injekcijas metodi, ievadot tajā epoksīda sveķu maisījumu. Grunts injekcijas metode (šķidrumu ievadīšana gruntī ar metāla adatas palīdzību) paredzēta tādēļ, lai pēc iespējas mazāk tiktu aizskarti citi ēkas elementi. Tas palielinātu grunts nestspēju, lai neturpinātos deformācija. Iekštelpās nepieciešams kosmētiskais remonts, aiztaisot plaisas,” skaidro Ā. Pilds. Ziedojumus vāks kapu svētkosPalsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece, tāpat kā vietējā draudze, cer, ka Kultūras ministrija atbalstīs Palsmanes luterāņu baznīcas glābšanas projektu un piešķirs Eiropas savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.“Baznīca ir nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts, ko cēluši mūsu senči. Ja mūsu paaudze tagad neko nedarīs, tad iznākums var būt bēdīgs,” teic T. Podniece un šā iemesla dēļ arī nav atteikusi palīdzību draudzei projekta izstrādē, kaut tas nav pagasta pārvaldnieka pienākumos. Sadarbībā ar bijušo Palsmanes draudzes priekšnieci Initu Zaharčuku viņa arī uzrakstījusi draudzes nākamo piecu gadu darbības plānu, ko vajadzēja pievienot projektam. “Tas ir daudzu cilvēku kopdarbs. Visi, kuri tika uzrunāti, piekrita palīdzēt,” piebilst T. Podniece.Ja draudzes projektu par Palsmanes baznīcas renovāciju apstiprinās, to ar līdzfinansējumu atbalstīs Smiltenes novada dome. Ja atbilde būs negatīva, tad draudze neredz ceļu, pa kuru ejot, tikt pie tik lielas naudas summas. “Ar labdarības pasākumiem vien, vācot ziedojumus, pie 50 tūkstošiem eiro netikt,” domā I. Līkuma.Tomēr jau šajos kapu svētkos, kas Palsmanes kapsētā notiks 3. augustā, visi savāktie ziedojumi tiks novirzīti kā līdzfinansējums Palsmanes baznīcas torņa remontam.Palsmanes dievnamā tikmēr turpinās dievkalpojumi, kas notiek katra mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā pulksten 14.