Jērcēnu bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse mēnesi mācījās ASV bibliotēkās

2010. gada 31. oktobris 09:50

2046

Jērcēnu bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse mēnesi mācījās ASV bibliotēkās

Amerikā bibliotēkām sabiedriski politiskajā un sociālekonomiskajā dzīvē ir prioritāte. Par to ir pārliecinājusies Jērcēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse, kura mēnesi pavadīja ASV, iepazīstot bibliotēku darbu šajā lielvalstī.

Gada sākumā Ilvija atsaucās valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" aicinājumam iesniegt idejas par inovācijām bibliotēkās. Savukārt aģentūra šo lūgumu izsūtīja Latvijas bibliotēkām, atbalstot Bila un Melindas Geitsu fonda aicinājumu piedalīties projektā par inovācijām publiskajās bibliotēkās.

I. Ķimse uzrakstīja par Jērcēnos jau īstenotu ideju - ģimenes atbalsta centra un bibliotēkas pakalpojumu apvienošanu. Kopumā aicinājumam iesūtīt inovācijas atsaucās apmēram 80 bibliotekāru, bet tikai 12 no viņiem, to vidū arī Ilvijai, piedāvāja piedalīties līderu un inovatoru apmācību programmā Amerikā. No bijušā Valkas rajona I. Ķimse bija vienīgā šīs programmas dalībniece.

Savukārt 13 valstu konkurencē tikai divām valstīm - Latvijai un Rumānijai - piedāvāja veidot grupu braucienam uz ASV. Apmācības projekta īstenošanai B. un M. Geitsu fonds nolīga Illinoisas universitātes Mortensona centru.

Valsts pievērš lielu uzmanību

I. Ķimse atzīst, ka programma bija sastādīta ļoti profesionāli, ievērojot grupas dalībnieku vēlmes, tajā pašā laikā neaizmirstot pasākuma mērķi - nostiprināt līderības prasmes. "Bāzes vieta mums bija studentu pilsētiņa Urbana - Šampaņa.

Mēneša laikā iepazinām Amerikas publisko bibliotēku darbu un struktūru. Tā kā Amerika ir ļoti liela valsts, tad arī bibliotēku sistēma ir lielāka un sadrumstalotāka. Pašas respektablākās iestādes, kuras apmeklējām, bija Čikāgas publiskā un Ilinoisas universitātes bibliotēka.

Liels un plašs - šos vārdus var attiecināt uz visu Amerikā, un bibliotēkas šajā ziņā nav izņēmums. Piemēram, maza lauku bibliotēka tur ir tāda kā apmēram Valmieras pilsētas bibliotēka," salīdzina I. Ķimse. Tiesa gan, ja neievēro mērogu atšķirības, tad starp ASV un Latvijas iestādēm var atrast arī līdzības.

"Amerikā bibliotekāri ir tikpat nesavtīgi un sava darba entuziasti kā mēs Latvijā. Darbs ir daļa no viņu dzīvesveida. Vairākus no mums rādītajiem jauninājumiem var atrast arī Latvijā. Arī pie mums ir padomāts, lai bērni negarlaikotos, bet interesanti pavadītu laiku, kamēr kāds no vecākiem izlasa vajadzīgo informāciju.

To gan ievērojām, ka ASV valdība un sabiedrība bibliotēkām pievērš lielu uzmanību. Tām valsts dzīvē ierādīta viena no galvenajām vietām. Es ļoti gribu sagaidīt laiku, kad arī Latvijā tā būs. ASV bibliotēkas nav atrautas no biznesa un ekonomikas, bet ar šīm jomām ir cieši saistītas, jo tur novērtē prasmi operatīvi sagatavot un pasniegt nepieciešamo informāciju," saka I. Ķimse.

Ziedojums bibliotēkai - goda lieta

Kā vienu no piemēriem valsts un sabiedrības uzmanībai pret iedzīvotāju iespējām iegūt informāciju Ilvija min to, ka Amerikā bibliotēkām nepielāgo kaut kādus jau esošus namus, bet tās būvē speciāli šim nolūkam, turklāt daudzas ir uzceltas par privātpersonu ziedojumiem. Arī iestāžu uzturēšanai gada budžetā apmēram 30 procentu ir ziedotie līdzekļi.

"Vairākas bibliotēku ēkas ir celtas apmēram pirms 100 gadiem. Ja vēl tagad, kad laika gaitā tajās ir ievērojami palielinājušies grāmatu un citu informācijas avotu krājumi, telpās varējām justies ļoti ērti un no šaurības nebija ne vēsts, tad neviļus sāku domāt, kāds plašums iestādē ir bijis pirmajos darbības gados, kad grāmatu klāsts vēl nebija tik apjomīgs. Tas norāda, ka visas šīs ēkas ir būvētas, domājot par nākotni un bibliotēku attīstību," apliecina Ilvija. Pie katras bibliotēkas ir plāksnīte ar sarakstu, kurā apmeklētāji var uzzināt ziedotāju vārdus.

Ziedojumus šādam mērķim cilvēki uzskata par goda pienākumu. Daži ar ziedojumiem cenšas saglabāt arī tuvinieku piemiņu. Piemēram, kāda ģimene, kurai dēls kritis Afganistānā, vienai bibliotēkai ir uzdāvinājusi mēbeles grāmatu glabāšanai, bet tām līdzās ir uzraksts, ka šeit bieži uzturējies karā kritušais un attiecīgais plaukts dāvināts, lai saglabātu dēla piemiņu.

Plaša brīvprātīgo kustība

Mūsdienās ļoti populārs ASV bibliotēkās ir brīvprātīgo darbs. "Tā tur ir ļoti normāla parādība, ka cilvēki dodas uz publiskajām bibliotēkām un piedāvā savu palīdzību bez maksas. ASV viņus sauc par voluntieriem. Patiesībā tie ir papildu darbinieki, kuri labprāt veic profesionālu bibliotekāru pienākumus. Vēl interesanti tas, ka vietējā pašvaldība jeb kopienu pārvalde nejaucas bibliotēku darbā un nekontrolē to, bet to darbību uzrauga bibliotēku padomes.

Tajās darbojas sabiedriski aktīvi cilvēki, kurus interesē bibliotēku attīstība," stāsta Ilvija. Viņai neievērota nav palikusi arī darba devēju uzmanība pret bibliotekāru darba apstākļiem. Ir darīts viss iespējamais, lai darbinieki justos komfortabli. Viņu ērtībām ir iekārtota pat vieta kafijas pauzēm un nelielai atpūtai, ir iekārtots stūrītis pusdienu ieturēšanai.

Turklāt savstarpējās attiecībās valda ārkārtīgi liela pieklājība un laipnība," savos novērojumos dalās I. Ķimse. Viņa piebilst, ka dažos jautājumos līdzvērtīgā pieredzē ar amerikāņu kolēģēm varēja dalīties arī latviešu bibliotekāres, pastāstot, kā tos labāk risināt.

"Savukārt mums bija vērtīgi uzzināt, kā Amerikā bibliotēkas veic novadpētniecības funkcijas. Tur gan to sauc par lokālo vēsturi. Šis darbs notiek arī mūsu bibliotēkās, bet tur ir dažas interesantas atšķirības. Piemēram, ja cilvēks ir izveidojis savas dzimtas koku, viņš šo materiālu var aiznest uz bibliotēku un nodot tos glabāšanā. Par dzimtu vēsturi bibliotēkās ir daudz materiālu," saka Ilvija.

Daudz iespaidu apmācības dalībnieces guva 10 stāvu augstajā Čikāgas publiskajā bibliotēkā, kurā izdarīts viss iespējamais apmeklētāju vajadzību apmierināšanai. Piemēram, mākslas un mūzikas nodaļā ir pat atsevišķas kabīnes, kurās klienti var mācīties dziedāt un spēlēt kādu instrumentu. Ir arī vieta, kur iespējams muzicēt kopā. Savukārt 10. stāvā ir iekārtots dekoratīvs dārzs. Šī stāva telpas var iznomāt svinībām.

Guvusi ieceres nākotnei

Ārpus oficiālajām nodarbībām gluži negaidīti nācies iziet arī citu apmācību, ko Ilvija nosauktu par Latvijas bibliotekāru izdzīvošanas prasmes apgūšanu Amerikā. "Mums mācībās bija nodrošināta tulku klātbūtne, bet brīvajā laikā sadzīvē ar visu vajadzēja pašiem tikt galā. Puslīdz labas angļu valodas zināšanas bija tikai kādām divām grupas pārstāvēm.

Vajadzēja iemācīties pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kura kustība ir pilnīgi citādāka nekā Latvijā. Mums bija iedotas dažas kartes, bet nezinājām, kā ar tām rīkoties. Pieļāvām, ka kursu organizatori vēlējās pārbaudīt, kā mēs - inovatoru līderi - pratīsim visu paši saprast un iedzīvoties. Tāds pieņēmums mūsos radīja azartu, metāmies sadzīvē iekšā un beigu beigās visu arī izkodām," atklāj Ilvija.

No Amerikā redzētā I. Ķimse nākotnē nolēmusi dažas idejas ieviest arī Jērcēnu bibliotēkā. Tās viņa sākusi plānot, darbojoties savā darba grupā praktiskajās nodarbībās ASV. Viena no iecerēm ir izveidot radošo laboratoriju, kurā interesenti varētu apgūt digitālo fotogrāfiju apstrādi un izdruku. Vēl ir iecere pārņemt pieredzi brīvprātīgo palīgu kustības organizēšanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jērcēnu bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse mēnesi mācījās ASV bibliotēkās

Kategorijas