Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ieziemot vai ne? ("Dzīvespriekam" 2010.g.septembris)

2010. gada 19. oktobris 09:37

630
Ieziemot vai ne? ("Dzīvespriekam" 2010.g.septembris)

Laika vērotāju prognozes par bargu ziemu liek saausīties arī dārzu saimniekiem - kā sagatavoties salam, lai nākampavasar ierasti krāšņo ziemciešu vietā nepaliktu vien izsaluši laukumi?

Gudrības formula saistībā ar daudzgadīgo puķu ieziemošanu ir pavisam vienkārša - augus, kas gadu gadiem auguši dārzā un pārcietuši jebkuras ziemas īpatnības, tā arī var atstāt bez īpašas aprūpes. Nav dzirdēts, ka izsalis būtu desmitgadīgs peoniju krūms, zeltslotiņas vai rudens iekrāsotājas miķelītes, taču vai ikviens dārzu mīļotājs pavasarī ir pukojies, ka nav izdzīvojis kāds pērn izstādē atrastais un piejaucētais retākas šķirnes brīnums.

«Jo jaunāka un krāšņāka šķirne, jo tā būs prasīgāka ziemojot,» vienkāršāko veidu, kā noteikt ziemciešu cimperlīgumu raksturo puķu audzētāja Inese Tiesnese. Viņa pēdējos gados ar daudzgadīgajām puķēm papildinājusi apstādījumus ap savu māju un jau zina, cik ļoti par kuru augu septembrī būs jāparūpējas.

Apgriež un mulčēAr augu ieziemošanu gan vēl nevajadzētu steigties. Saulainā un siltā septembrī puķēm ļauj vēl krāt enerģiju, tāpēc leknas un zaļojošas ziemcietes der palutināt ar kādu speciāli rudenim domātu mēslojumu. Pirms agresīvajām salnām un pirmajiem saliem daudzas ziemcietes vēl var pārstādīt, kā arī pavairot dalot. Mēneša otrajā pusē gan jāsāk domāt par puķu «nolikšanu gulēt».

Domājot par ieguldījumu nākotnē, varbūt šoruden ir vērts sākt mulčēt daudzgadīgo puķu dobes. Vispirms apstādījumus sakopj, izravējot nezāles un puķes apgriežot. Jāņem gan vērā, ka 10 centimetru «ezīti» nevajadzētu veidot visām puķēm, jo daļa (piemēram, biškrēsliņi, čīkstenes, pelašķi, virkne graudzāļu) gana dekoratīvi izskatās arī ziemā.

Pēc tam ap augiem uzber ap sprīdi biezu mulčas slāni. Tam derēs sasmalcinātas skuju koku mizas, koksnes šķelda, rupja kūdra un skaidas, bet tikpat labs un lētāks mulčēšanas materiāls ir koku lapas. Dārznieki zina teikt, ka augiem tīkamākās ir ozola lapas, kas, par spīti ilgstošajam sadalīšanās procesam, veido teicamu trūdzemi.

Mulčas nozīme ir daudz plašāka nekā tikai «siltu kāju» nodrošinājums augam ziemā. Tā satrūdot bagātina augsni, vasarā neļauj tik ātri tai izžūt, turklāt ik pa laikam uzbērts svaigs slānis kavē nelūgto viešņu nezāļu savairošanos.

Izturīgajiem - egles zarsPar piesegšanu ar egļu zariem, kas ir diezgan lēts izejmateriāls, ziemā pateicīgs būs ikviens augs, taču laika, līdzekļu trūkuma un slinkuma dēļ tas ne katram izdodas. Noteikti jāpiesedz rozes, vīnogulāji, jukas, pirakantas, bukši un citi sala mazāk jutīgie augi, kas maigākās ziemās varbūt iztiktu arī bez siltas segas.

To dara, kad zeme jau mazliet piesalst, citādi palielinās iespēja, ka ērtajā mājvietā iemitināsies grauzēji. Ja dārzniekam čaklas rokas un ziema aplaimo ar biezu sniega segu, arī šis materiāls ir labs siltināšanas slānis, taču ar to nevar laikus nodrošināties, turklāt atkušņa laikā sniegs saplaks un kļūs par smagu nastu. Jāatceras, ka viszemākā temperatūra ir uz zemes vai sniega kārtas.

Siltāku «deķi», kas no apsalšanas pasargātu pat dziļa sniega ziemās, grib pēdējos gados radīto šķirņu pārstāves. Par rupjas un sausas kūdras slāni pateiksies lobēlijas, dažādu šķirņu margrietas, lavandas, īrisi. Pavasarī, atsākoties veģetācijai, lieko slāni notrauš, bet palikušais būs labs augsnes ielabošanas materiāls.

Podu puķes nes telpāsJa vien ir atbilstošas telpas, labi pārziemināt var arī vasaras puķes, piemēram, fuksijas un pelargonijas. Dārzniece I.Tiesnese neiesaka tām atvēlēt pagrabu, jo to vide tikai retajā saimniecībā atbilst labiem ziemošanas apstākļiem.

Parasti tādās glabātavās ir pārlieku mitrs, drīz vien ieviešas puves un grauzēji. Tāpēc puķkope iesaka mājoklī atrast pietiekami gaišu un vēsu (ap 10 grādu) telpu. «Varbūt sāks stīdzēt, tomēr istabā puķes vieglāk kontrolēt,» viņa stāsta. Pēc pirmajām lielajām salnām norok arī kannas, dālijas un citas puķes ar sulīgiem sakneņiem. Tos attīra, liek sausā kūdrā un vēsā, tumšā vietā.