Brantu pagastā čakli strādā simts latu stipendiāti

2010. gada 19. oktobris 09:01

2260

Brantu pagastā čakli strādā simts latu stipendiāti

Lai arī cik kluss un mierīgs šķistu Brantu pagasts, lai arī cik daudz pagasta ļaužu bezdarba dēļ nebūtu to pametuši, tam piemīt sava burvība. Laikā, kad rudens izgrezno Latviju, nelielais pagasts kļuvis vēl skaistāks un sakoptāks.

Vietējie un garāmbraucēji pamanījuši, ka Vidzemes ciematā pagasta pārvaldes apkārtne un jaunais sporta laukums vienmēr ir saposts, netālu no Smiltenes robežas uzcelts gājēju tiltiņš. Arī izbraucot ārpus ciema un dodoties Raunas virzienā, pagasta ceļmalu kļūst aizvien tīrākas. Savukārt nezinātājs varētu padomāt, ka likvidētajā Brantu skolā dzīve rit pilnā sparā, jo diendienā pie tās rosās vairāki cilvēki.

Ļaudis uzslavē padarīto Brantu pagastā. Bet, iespējams, daudziem nav ne jausmas, kam ir šīs čaklās rokas, kas visus darbus padarījušas. Šobrīd tie ir seši Brantu pagasta iedzīvotāji, kuru dzīvesstāsti ir pilnīgi atšķirīgi. Taču viņiem ir kaut kas kopīgs - sešus mēnešus šie cilvēki ir Nodarbinātības valsts aģentūras simts latu stipendiāti. Vēl pagastā ir viena bezdarbniece, kura šī projekta ietvaros dodas apkopt kādu pensionāri.

Brantu pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere atzīst, ka viņai ar šiem cilvēkiem ir paveicies. "Uz viņiem varu paļauties, nevienam nav jānorāda - izdari šito vai to. Jurijs un Dzintars satīra kluba "Vidzemīte" apkārtni. Citreiz atbraucu uz darbu un skatos, kur abi palikuši.

Bet, izrādās, ka jau ap sešiem no rīta sākuši strādāt. Visi šie cilvēki čakli padara savu darbu: ar izkapti parku nopļauj, ceļmalas, ja nepieciešams, palīdz pagastā remontdarbos. Bija gadījums, kad vienam vīrietim šis projekts jau noslēdzās, bet pat pēc tā viņš atnāca un palīdzēja mums salabot durvis," lepojas pagasta pārvaldes vadītāja.

Uz Emīļu ceļa sastapu bijušo mājsaimnieci Dzintru Sābuli, kura kopš jūlija ir simts latu stipendiāte. Dzintras pienākumos ietilpst dažādi darbi. Šobrīd viņa četras dienas nedēļā kopj ceļmalas, bet vēl vienā darbadienā pasniedz floristikas nodarbības Vidzemē. Darbam nav ne vainas, vienīgi dažkārt, kopjot ceļmalas, vienai ir garlaicīgi.

"Reizēm nogurusi apsēžos un asaras līst. Trešajā decembrī man beigsies simtlatnieku projekts. Būs jādomā, ko iesākt. Gribētos strādāt astoņu stundu darbu un sestdienās, svētdienās brīvu. Citu sapņu attiecībā uz darbu man nav. Es ceru, ka darba tirgū kaut kas ies uz augšu, lēnām taču iet?" cerīgi vaicā sieviete.

Viņa stāsta, ka ar simts latiem mēnesī iztikt varot, vismaz šeit, laukos. "Grūti jau, bet mums pašiem ir savs dārziņš, izaudzējam visu, kas nepieciešams. Tāpēc izdevumi nav tik lieli. Kaut arī agrāk pagastā bija lielāka rosība, man te patīk. Pagasta priekšniece ir jauka un vienmēr atsaucīga. Viņa rūpējas par iedzīvotājiem, piemēram, simtlatniekiem darbu ierādīja tuvāk katra dzīvesvietai," saka Dzintra.

Arī Anita Strazdiņa un Rasma Ozoliņa kādu laiku bija bez darba. Tagad abas priecājas, ka var būt noderīgas. Viņas rūpējas par to, lai bijušās Brantu skolas apkārtne būtu sakopta. Vasarā satīrījušas ābeļdārzu skolas pagalmā, šobrīd grābj lapas.

"Vienīgi žēl, ka nav, kas mūsu darbu novērtē, jo skola slēgta jau otro gadu. Žēl arī, ka pati ēka aiziet postā. Būtu labāk kāds to nopircis. Varbūt rastos jaunas darba vietas. Šobrīd noskaņojums labs, jo var darīt labu darbu, nopelnīt un uzsist kādu klačiņu ar Rasmu," saka Anita.

Rasma piebilst, ka sarunu patiešām pietrūkst, jo Brantos daudzas mājas atrodas nomaļus, kur tuvākie kaimiņi ir tikai kilometra attālumā. "Var teikt, ka Anita man ir tuvākā kaimiņiene. Lai kā tagad mums iet, jādzīvo optimistiski, citādi var sabrukt," saka brantēniete.

Optimistiski noskaņoti šķiet Jurijs Novozvanskis un Dzintars Kazociņš, kuru darbadiena sākas ap sešiem rītā. Jurijs uz darbu nāk kājām, jo dzīvo netālu, savukārt Dzintars atbrauc ar mašīnu. Lai agrajās rīta stundās darbs būtu aizraujošāks, Dzintars atstāj mašīnas durvis vaļā un ieslēdz radio.

Var teikt, ka šiem vīriešiem ir zelta rokas, jo viņi labi paveiks visu, kas būs nepieciešams. "Brantu skolai nojaucām veco malkas šķūni, uztaisījām jaunu tiltiņu, sporta laukumu uzkopjam, parku ar izkapti nopļāvām, lapas grābjam. Drīz bibliotēkai būs jānomaina grīda," paveikto un vēl veicamos darbus uzskaita Jurijs.

Meklējot ceļu pie simts latu stipendiāta Agra Zobena, nolēmu viņam piezvanīt. Klausules otrā galā priecīgā tonī vīrieša balss atbild: "Mans mīļākais radio ir radio "Skonto"." Kad pēc vairākiem nobrauktiem kilometriem pa Raunas ceļu sastopu Agri, viņš tīra ceļmalu no krūmiem un stāsta, ka pagājušajā gadā kāds paziņa radio "Skonto" akcijā laimējis automašīnu. Vīrietis ar dzīvi kopumā ir apmierināts, jo šobrīd iztikt var. Taču vienmēr ir jādomā uz priekšu.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Brantu pagastā čakli strādā simts latu stipendiāti

Kategorijas